19. Article

Lietas dalībnieki pauž viedokli, ka vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos atrodas tāds aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, kā viena no ar mantu saistītajām personām sevišķajā procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu - un aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, pamata kriminālprocesā. Satversmes tiesa norādījusi, ka divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17. punktu). Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek lemts par Kriminālprocesa likuma 628. pantā minēto ar mantu saistīto personu īpašuma tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Pieteikuma iesniedzēja ir īpašniece mantai, kurai ir uzlikts arests, lai vēlāk varētu tikt veikta mantas konfiskācija sevišķajā procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 111.1 pants ietver aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests, kā pamata kriminālprocesa dalībnieku, kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas. No minētā izriet, ka būtiskākā personas vienojošā pazīme ir mantas īpašnieku ierobežotās tiesības rīkoties ar mantu, par kuras noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj tiesa. Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas liecinātu, ka personas neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu un 2017. gada 6. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 16. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot tiesību normas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas, ir vienādi un savstarpēji salīdzināmi. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos.