20. Article

Izskatāmajā lietā tiek salīdzinātas personas, kuras ir īpašnieces mantai, kurai uzlikts arests un par kuras noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj tiesa (turpmāk arī - aizskartās mantas īpašnieki) dažādos Kriminālprocesa likumā regulētos procesos, proti, pamata kriminālprocesā vai sevišķajā procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas pauž atšķirīgus uzskatus par to, vai šīs personas atrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Pieaicinātā persona Tiesībsargs norāda, ka šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, jo neatkarīgi no procesa veida tām ir identisks procesuālais statuss (sk. lietas materiālu 2. sēj. 133. lp.; sk. arī pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt Ģenerālprokuratūra uzsver, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķi un tajā skatāmo jautājumu loku, neesot pamatoti šo procesu salīdzināt ar pamata kriminālprocesu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 17. lp.). Šādam uzskatam pievienojas arī J. Stukāns, kas norāda, ka, ņemot vērā tiesas procesu saturu, būtību un tiesas kompetenci, nebūtu pieļaujams šos procesus savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 2. sēj. 151. lp.). Tāpēc, lai noskaidrotu, vai šīs personas atrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Satversmes tiesai ir jāizvērtē sevišķā procesa - procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - būtība un mērķis. 20.1. Kriminālprocesā vienlaikus ar jautājumiem par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā var būt nepieciešams risināt jautājumus, kas var skart personas īpašuma tiesības vai mantiskās intereses. Tomēr noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā vajag lemt par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un par turpmāko rīcību ar šo mantu, negaidot galīgo nolēmumu kriminālprocesā. Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka mantiskie jautājumi var tikt risināti ne tikai pamata kriminālprocesā, bet arī procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir viens no sevišķā procesa veidiem kriminālprocesā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 11. punktu). Mantisko jautājumu risināšana šā procesa ietvaros nozīmē, ka šie jautājumi tiek risināti atsevišķa patstāvīga procesa ietvaros (sk. pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 144. lp.). Šis process ir vērsts tikai uz kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Arī Saeima un pieaicinātās personas uzsver, ka šis process ir vērsts uz konkrēta fakta noskaidrošanu un tā mērķis nav atzīt personu par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (sk., piemēram, pieaicinātās personas Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 130. lp.). Tādējādi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas kompetencē ir tikai viens no tiem jautājumiem, kurus skata un vērtē tiesa pamata kriminālprocesā, citstarp lemjot par kādas personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 4. panta 2. punkts noteic, ka vismaz tad, ja tas nav iespējams aizdomās turētās vai apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas dēļ, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus gadījumos, kad ir ierosināta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, un šādā kriminālprocesā varētu pieņemt notiesājošu spriedumu, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi stāties tiesas priekšā. Arī Finanšu darījumu darba grupas [The Financial Action Task Force (FATF)], kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes, tai skaitā pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 4. rekomendācijā "Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt, nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā (konfiskācija bez notiesājoša sprieduma). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu uzskatāms par izņēmumu no pamata kriminālprocesa (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 11. punktu). Šis process var tikt uzsākts tikai tad, ja pastāv Kriminālprocesa likuma 626. pantā minētie nosacījumi. Turklāt šajā procesā mantiskie jautājumi tiek izlemti galīgi. Ja pirmstiesas kriminālprocesā ir bijis process par noziedzīgi iegūtu mantu un tā ietvaros tiesa ir atzinusi mantu par noziedzīgi iegūtu, tad tiesa pamata kriminālprocesā vairs nelemj par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās personas Ģenerālprokuratūras viedokli lietas materiālu 3. sēj. 17. lp.). Tas ir viens no veidiem, kādos galīgi tiek izlemts jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 144. lp.). Tātad process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atsevišķs un nošķirts process, kura ietvaros tiesa vērtē tikai vienu lietā radušos jautājumu - mantisko jautājumu. 20.2. Likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu vērtēšanu sevišķā procesā, ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu (sk. arī Satversmes tiesas 2016. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina sabiedrības interese par efektīvu kriminālprocesa norisi un citu personu tiesību aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.2. punktu). Šāda procesa izdalīšana ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tāpēc process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izdalīts tieši pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Ņemot vērā to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, šādam procesam var būt atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Saeima norāda, ka, ņemot vērā procesā izskatāmo jautājumu ierobežotību, kā arī to, ka process ir radīts iespējami ātrākai un efektīvākai minēto jautājumu atrisināšanai, likumdevējs ir izšķīries noteikt šādu jautājumu izskatīšanu divās instancēs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 126. lp.). Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums ir viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek panākta mantisko jautājumu ātra un efektīva atrisināšana. Likumdevējam demokrātiskā tiesiskā valstī, pieņemot procesuālos likumus, ir rīcības brīvība gan noteikt attiecīgos procesos skatāmo lietu kategorijas, gan arī lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat likumdevējam ir tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu izskatīšanas, tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no vispārējiem tiesību principiem un Satversmes neizriet valsts pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību kasācijas instances tiesā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu un 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2013-02-01 11. punktu). Kasācijas instance pilda īpašu funkciju, un tai ir publiski tiesisks raksturs, kas vērsts uz tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un iztulkošanu visā valstī (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 2.1. punktu). Kasācijas instancē tiek skatīti jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu interpretāciju (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.1. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 91. panta pirmais teikums ir jāvērtē kopsakarā ar vispārējiem tiesību principiem, tai skaitā tiesiskuma un taisnīgas tiesas principiem, kuru tvērumā neietilpst personas subjektīvās tiesības ikvienas kategorijas lietu pārsūdzēt kasācijas instancē. Lai arī personas mantiskie jautājumi var tikt risināti gan procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, gan pamata kriminālprocesā, ir jāatzīst, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atšķirīgo būtību un mērķi, nav pamata abus šos procesus salīdzināt. Aplūkojot Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otro teikumu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma regulējumu, secināms, ka personas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Izskatāmajā lietā no Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Tā kā personas neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: