3. Article

Pieteikuma iesniedzēja - IMEX PROVIDER LTD - uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa nesamērīgi ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo pilnvērtīgi nenodrošinot tiesībās uz taisnīgu tiesu ietilpstošās procesuālās garantijas. Pieteikuma iesniedzējai neesot nodrošināta iespēja iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem, kā arī dokumentiem, kas šai lietai pievienoti tiesas sēdes laikā, bet visi dokumenti esot bijuši pieejami procesa virzītājam. Atļauja iepazīties ar lietas materiāliem esot atkarīga tikai no procesa virzītāja subjektīvā viedokļa, tomēr viņš nevarot tikt uzskatīts par neitrālu un neieinteresētu personu šajā procesā. Turklāt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu procesa virzītājam esot piešķirtas būtiskas un nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar personu, par kuras mantas izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu tiek lemts. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums liedz tai iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, bet gadījumā, ja šāds sevišķais process nebūtu uzsākts, aizskartajam mantas īpašniekam šādas tiesības būtu pamata kriminālprocesā. Tādējādi Kriminālprocesa likumā bez saprātīga pamata esot pieļauta atšķirīga attieksme pret aizskarto mantas īpašnieku procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, no vienas puses, un aizskarto mantas īpašnieku gadījumā, kad jautājums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu tiek izlemts pamata kriminālprocesā, no otras puses. Aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 2. punktu esot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu, kurā izlemti arī mantiskie jautājumi. Neesot pamatota Augstākās tiesas judikatūrā izteiktā atziņa, ka Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Pieteikuma iesniedzēja, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, norāda, ka Kriminālprocesa likumā lietotie jēdzieni jāinterpretē sistēmiski. Proti, Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā lietotais jēdziens "amatpersona" esot skatāms sistēmiski, kopsakarā ar citām Kriminālprocesa likuma normām. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. pantu iztiesāšanas laikā amatpersona, kas vada kriminālprocesu, esot tiesa, tādējādi arī esot jāsecina, ka aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Kriminālprocesa likums aizskartajam mantas īpašniekam paredzot atšķirīgu tiesību apjomu, kas esot atkarīgs no tā, vai procesa virzītājs ir izdalījis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Šāda procesa izdalīšana un uzsākšana neesot obligāta, proti, procesa virzītājs katrā konkrētā gadījumā izvērtējot un izvēloties, vai ir lietderīgi uzsākt šādu procesu. Aizskartais mantas īpašnieks gadījumā, kad jautājums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu tiek izlemts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, un gadījumā, kad minētais jautājums tiek izlemts pamata kriminālprocesā, atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Abus gadījumus vienojot vairāki kopīgi elementi: aizskartais mantas īpašnieks esot procesa dalībnieks, kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas, abos gadījumos šai personai neesot tiesību uz aizstāvību un tiesa lemjot par šīs personas mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu izcelsmi, kā arī par rīcību ar šo mantu. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, šāda atšķirīga attieksme neesot attaisnojama. Tādējādi tiekot pārkāpts vienlīdzības princips. Noteiktās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis varētu būt procesuālās ekonomijas un procesa paātrināšanas intereses, proti, savlaicīga procesā radušos mantisko jautājumu atrisināšana. Tas, ka aizskartajam mantas īpašniekam nav tiesību apelācijas tiesas nolēmumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā, varot paātrināt galīgā nolēmuma pieņemšanu šajā procesā. Tomēr pastāvot arī citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi, piemēram, paredzot termiņus lietu par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek vērtēti tikai fakti, proti: vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, un vai mantas izcelsme ir noziedzīga; vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs; vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu. Šajā procesā netiekot vērtēti tiesību jautājumi. Tādējādi tas apstāklis, ka aizskartajam mantas īpašniekam nav tiesību pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas instancē, pat ja procesā būtu pieļauti būtiski pārkāpumi, palielinot risku, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu varētu tikt pieņemts netaisnīgs nolēmums. Tāpat, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 59. nodaļu, neesot pamata vēl vairāk paātrināt mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā un vienlaikus samazināt Pieteikuma iesniedzējas procesuālo tiesību apjomu. Līdz ar to arī labums, ko iegūst sabiedrība, neesot lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nepiekrīt Saeimas apsvērumiem par tiesvedības izbeigšanu, kā arī izsaka vairākus lūgumus, tai skaitā lūgumu turpināt tiesvedību lietā. Pieteikuma iesniedzēja papildus norāda, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa ne vien neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, bet arī nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Satversmes tiesai, izvērtējot Kriminālprocesa likuma 631. panta otrā teikuma atbilstību Satversmei, esot jāņem vērā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu aizskartā mantas īpašnieka procesuālās garantijas, kas esot nepietiekamas.