5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka, ievērojot spriedumu lietā Nr. 2016-13-01 un ņemot vērā Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu, pastāvot priekšnoteikums tam, lai Satversmes tiesa lemtu par tiesvedības izbeigšanu prasījuma daļā par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrija uzsver, ka pamata kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam no Kriminālprocesa likuma 111.1 panta kopsakarā ar šā likuma 571. pantu neizriet tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tādējādi šādas tiesības aizskartajam mantas īpašniekam neesot ne procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ne pamata kriminālprocesā gadījumā, ja process par noziedzīgi iegūtu mantu nav uzsākts. Satversme neliedzot likumdevējam noteikt, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams. Šis process esot uzskatāms par izņēmumu no vispārīgās kriminālprocesa kārtības un paredzēts mantisko jautājumu savlaicīgai atrisināšanai un procesuālās ekonomijas interesēs. Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķis neesot atzīt personu par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Satversmes 92. pants garantējot tiesības nevis uz bezgalīgu tiesas procesu, bet, tieši otrādi, uz procesu, kuram saprātīgā laika posmā jānoslēdzas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. pants, nosakot, ka apelācijas instances tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu nav pārsūdzams, visefektīvāk sasniedzot procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķi.