6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka personas, kuru tiesības rīkoties ar mantu ir aizskartas sevišķā procesa ietvaros, un personas, kuru tiesības rīkoties ar mantu ir aizskartas pamata kriminālprocesa ietvaros, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Abām šīm personu grupām esot identisks procesuālais statuss kriminālprocesā. Tiesībsargs pievienojas Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par aizskartā mantas īpašnieka tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību pamata kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Augstākās tiesas judikatūra liekot apšaubīt to, ka praksē aizskartā mantas īpašnieka tiesības uz kasācijas sūdzības iesniegšanu varētu tikt interpretētas plašāk. Lai konstatētu Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertā vienlīdzības principa pārkāpumu, esot nepieciešams secināt, ka atšķirīgā attieksme ir ne vien teorētiski iespējama, bet arī praksē pastāvoša. Konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neesot aizskāris Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības. Tomēr Tiesībsargs papildus vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada 22. jūnijā Saeima pieņēmusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. augustā un citstarp paredz, ka aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tāpēc šobrīd vienu un to pašu personu tiesības varot tikt skartas gan izlemjot mantiskos jautājumus pamata kriminālprocesā, gan izdalot tos procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā noteiktais lēmuma pārsūdzības ierobežojums nodrošinot mantisko jautājumu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu kriminālprocesā, tādējādi veicinot arī cietušo tiesību aizsardzību. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiekot vērtēts tikai ierobežots jautājumu loks. Turklāt lēmuma pārsūdzības ierobežojums sevišķajā procesā ļaujot ātrāk izlemt jautājumus par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neesot paredzēta tikpat pilnvērtīga personas tiesību aizsardzība kā kriminālprocesā, kurā krimināllietu izskata pēc būtības. Procesa virzītāja kompetencē esot lemt par to, vai uzsākams process par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt aizskartais mantas īpašnieks pret šādu procesa virzītāja rīcību varot iebilst tikai pārsūdzot pieņemto lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu pēc būtības. Tiesībsargs uzskata, ka ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu netiek panākts samērīgs līdzsvars starp atšķirīgajām interesēm kriminālprocesā un nevar atzīt par samērīgu tādu atšķirīgu attieksmi, kas paredz dažādu pārsūdzības tiesību apjomu dažādos procesos.