1. Article

Līdz 2011. gada 1. janvārim tiesnešu atlīdzība bija noteikta likumā "Par tiesu varu". Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga tika aprēķināta, piemērojot koeficientu 4,5 iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, savukārt augstāka līmeņa tiesnešiem bija paredzēta lielāka mēnešalga, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalgu. Papildus tiesnešiem bija paredzētas arī piemaksas un prēmijas. 1.1. 2010. gada 18. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2009-11-01, atzīstot likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu normas, kas paredzēja tiesnešu un zemesgrāmatu tiesnešu mēnešalgu aprēķinā izmantot noteikta gada vidējo mēnešalgu valstī, par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 83. pantam. Savukārt 2010. gada 22. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2009-111-01, ar kuru likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu normas, kas paredzēja īslaicīgi izmaksāt tiesnešu atlīdzību procentuāli ierobežotā apmērā, tika atzītas par atbilstošām Satversmes 1., 83. un 107. pantam, ja no 2011. gada 1. janvāra darba samaksu nosaka un izmaksā saskaņā ar Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumu. 1.2. 2010. gada beigās Saeima izstrādāja jaunu tiesnešu atlīdzības sistēmu, paredzot tiesneša mēnešalgas piesaisti valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja jeb 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tika paredzēts, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga, uzsākot pildīt amata pienākumus, atbilstu 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajam apmēram, savukārt citu līmeņu tiesnešu mēnešalga nosakāma, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai piemērojot atbilstošu koeficientu no 1,1 līdz 2,62. Papildus tiesnešiem bija paredzētas piemaksas par kvalifikācijas klasi 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas. Jaunā atlīdzības sistēma tika ieviesta, izstrādājot un 2010. gada 16. decembrī pieņemot grozījumus vairākos likumos - likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā, Satversmes tiesas likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk - Atlīdzības likums), un sāka darboties 2011. gada 1. janvārī. Ar minētajiem grozījumiem Atlīdzības likums citstarp tika papildināts ar 4. panta devīto daļu un 6.1 pantu (turpmāk kopā - apstrīdētās normas). Atlīdzības likuma 4. panta devītā daļa noteic: "Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu." Savukārt Atlīdzības likuma 6.1 panta pirmā daļa noteic: "Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12. mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu." 1.3. 2011. gada 6. maijā Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2011-10-01 par vairāku tādu Atlīdzības likuma normu atbilstību Satversmei, kuras veido tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu. Konstatējusi, ka apstrīdētās normas neskar pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, Satversmes tiesa 2012. gada 28. martā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-10-01. Minētajā lēmumā Satversmes tiesa norādīja, ka konstitucionālās sūdzības pamatojumā ir norādītas atlīdzības sistēmas problēmas un arī likumdevējs vairākkārt atzinis, ka jauno sistēmu nepieciešams pilnveidot. Kā efektīvāko veidu atlīdzības sistēmas problēmu novēršanai Satversmes tiesa lēmumā norādīja likumdevēja un Tieslietu padomes sadarbību. 1.4. 2011. gada 1. augustā stājās spēkā 2011. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk - 2011. gada 16. jūnija grozījumi). Ar minētajiem grozījumiem no Atlīdzības likuma izslēgts regulējums, kas ļāva piešķirt tiesnešiem šajā likumā paredzētās naudas balvas sakarā ar svarīgu sasniegumu (notikumu), prēmijas atkarībā no darba rezultātiem, kā arī vispārējo piemaksu par papildu pienākumu veikšanu līdz 20 procentu apmēram no mēnešalgas. Tai pašā laikā tiesnešiem tika paredzēta piemaksa 3 vai 5 procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša menešalgas par dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdē, piemaksa 3 procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku (kas var tikt aizvietota ar atpūtas laiku), kā arī piemaksa mēnešalgu starpības apmērā par noteiktu tiesnešu aizstāšanu. Ar 2011. gada 16. jūnija grozījumiem tika grozīta arī Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa, kas pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās noteica: "Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri. Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju." Ar 2011. gada 16. jūnija grozījumiem Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām (darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes principu, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus." 1.5. 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā 2012. gada 15. novembra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk - 2012. gada 15. novembra grozījumi), ar kuru Atlīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā amatpersonām un darbiniekiem paredzētās piemaksas, kā arī 14. panta divpadsmitajā daļā paredzētās kompetentāko amatpersonu un darbinieku motivēšanas piemaksas (kas noteiktām amatpersonām, tai skaitā tiesnešiem, nevar tikt piešķirta) maksimālais apmērs palielināts no 20 līdz 30 procentiem no mēnešalgas. Tieslietu padome, sniedzot viedokli par minētajiem grozījumiem, ar savu 2012. gada 5. novembra lēmumu Nr. 72 citstarp vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka, pieņemot grozījumus Atlīdzības likumā, jānodrošina līdzsvars starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu un jānovērš nevienlīdzīga attieksme pret dažādām valsts amatpersonām. 1.6. 2013. gada 27. martā stājās spēkā 2013. gada 28. februāra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk - 2013. gada 28. februāra grozījumi). Ar 2013. gada 28. februāra grozījumiem sakarā ar tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēmas aizvietošanu ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu tiesnešiem iepriekš paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi tika aizstātas ar izdienas piemaksu, negrozot piemaksas procentuālo apmēru un laiku, pēc kura nostrādāšanas piemaksa tiesnesim tika piešķirta vai tika palielināts tās procentuālais apmērs. Tieslietu padome ar 2013. gada 18. februāra lēmumu Nr. 16 sniedza Saeimai savu viedokli par minētajiem grozījumiem, vēršot uzmanību uz to, ka netiek nodrošināts līdzsvars starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu un nav novērsta nevienlīdzīga attieksme pret dažādām valsts amatpersonām. Tieslietu padome uzsvēra, ka atlīdzība valsts pārvaldē un atlīdzība tiesnešiem tiek noteikta pēc atšķirīgiem principiem un ka tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips. Turklāt tiesnešu un prokuroru atlīdzības apmērs nav pārskatīts, neraugoties uz izmaiņām valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma, konkrēti, prēmiju un piemaksu apjoma regulējumā. Tieslietu padome pauda viedokli, ka, paredzot atšķirīgu iespēju saņemt piemaksas un prēmijas, tiek mainīta sākotnējā tiesnešu un valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības attiecība un ka lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošā atlīdzības sistēma nenodrošina tiesnešu un prokuroru algas reālo vērtību. Turklāt Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa pēc tās grozīšanas neparedzot pārskatīt tiesnešu un prokuroru atlīdzības apmēru. Tieslietu padome arī norādīja, ka tiesnešu un prokuroru atlīdzības apjomu būtiski ietekmējis tas, ka, ieviešot jauno atlīdzības sistēmu, samazināts tiesnešu sociālo garantiju apjoms. 1.7. 2014. gada 29. novembrī stājās spēkā 2014. gada 30. oktobra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk - 2014. gada 30. oktobra grozījumi). Ar 2014. gada 30. oktobra grozījumiem no 30 procentiem līdz 40 procentiem no mēnešalgas tika palielināts tās piemaksas maksimālais apmērs, kura saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta divpadsmito daļu motivēšanas nolūkā var tikt piešķirta kompetentākajām institūcijas amatpersonām vai darbiniekiem. Savukārt Atlīdzības likuma 14. panta trīspadsmitajā daļā noteiktais amatpersonas vai darbinieka saņemto piemaksu kopsummas maksimālais apmērs palielināts no 50 līdz 60 procentiem no mēnešalgas. 1.8. 2015. gada 9. martā Tieslietu padome pieņēma lēmumu Nr. 33, konstatējot, ka kopš 2012. gada Atlīdzības likumā izdarītie grozījumi vēl vairāk palielinājuši tiesnešu atlīdzības un valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības starpību, līdzsvars starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu ir izjaukts un tiesnešiem noteiktā atlīdzība nav atbilstoša tiesnešu neatkarības principam. Ar šo lēmumu Tieslietu padome aicināja likumdevēju un izpildvaru novērst radušos situāciju, izdarot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un iesaistot Tieslietu padomi šo grozījumu izstrādes procesā. Aicinājumu likumdevējam novērst tiesnešu atlīdzības sistēmas problēmas Tieslietu padome izteica arī vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētājiem adresētajā 2015. gada 17. marta vēstulē Nr. 10-1/1-581nos un Ministru prezidentei, finanšu ministram un tieslietu ministram adresētajā 2015. gada 17. marta vēstulē Nr. 10-1/2-580nos. 2015. gadā Tieslietu ministrija, ievērojot Tieslietu padomes aicinājumu, organizēja vairākas ekspertu sanāksmes, lai apspriestu iespējamos risinājumus tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmas uzlabošanai. Šajās sanāksmēs piedalījās Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Tiesu administrācijas, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes pārstāvji. 1.9. Ar 2016. gada 15. septembra likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk - 2016. gada 15. septembra grozījumi), kas stājās spēkā 2016. gada 4. oktobrī, Atlīdzības likums tika papildināts ar 13.4 pantu, kurā noteikts, ka "Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 4.pielikumu", un attiecīgi ar 4. pielikumu, kurā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem katrai mēnešalgu grupai noteikti lielāki mēnešalgu maksimālie apmēri. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem 12. mēnešalgu grupā tika noteikts mēnešalgas maksimālais apmērs 2200 euro. Turklāt ar 2016. gada 15. septembra grozījumiem Atlīdzības likuma 15. pants tika papildināts ar vienpadsmito daļu, kurā paredzēta iespēja piešķirt amatpersonām un darbiniekiem, izņemot atsevišķas amatpersonu un darbinieku kategorijas (tai skaitā tiesnešus), speciālo piemaksu par institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu. Šī speciālā piemaksa var tikt piešķirta līdz 100 procentu apmēram no mēnešalgas, bet mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.