11. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Tiesnešu biedrība - norāda, ka tiesneši jau sākotnēji esot iebilduši pret viņu iekļaušanu vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā, jo tā nenodrošinot tiesnešu neatkarību. Turklāt Tieslietu padome esot vairākkārt atzinusi, ka tiesnešu atlīdzības faktiskā vērtība neatbilst Atlīdzības likumā noteiktajiem kritērijiem, un aicinājusi likumdevēju novērst konstatētās nepilnības. Tas līdz šim neesot izdarīts. Finansiālā drošība un amatam atbilstošs atalgojums esot viens no neatkarīgas tiesu varas stūrakmeņiem. Atlīdzības likumā izdarīto grozījumu, kas paredz atkāpes no likumā noteiktajiem principiem, kā arī vidējās darba samaksas valstī pieauguma dēļ tiesnešiem tiekot nodrošināts tāds atalgojums, kuru nevarot uzskatīt par pienācīgu un atbilstošu tiesneša statusam. Atkāpes no Atlīdzības likumā noteiktajiem principiem negatīvi ietekmējot paļāvību uz to, ka atalgojums tiek noteikts pēc vienotiem kritērijiem un ir taisnīgs attiecībā uz visiem, kas to saņem atbilstoši šim likumam. Latvijas Tiesnešu biedrības pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē papildus uzsvēra, ka kopš 2011. gada tiesnešu atalgojums neesot pieaudzis līdztekus citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atalgojumam, bet - gluži otrādi - tiesnešu atalgojuma faktiskā vērtība esot samazinājusies. Pastāvošā tiesnešu atlīdzības sistēma nenodrošinot tiesnešu atlīdzības konkurētspēju un faktiskās vērtības saglabāšanu. Tiesnešu atlīdzība esot balstīta vienīgi uz likumdevēja politisko gribu, bet likumdevējs neesot vēlējies tiesnešu atlīdzību paaugstināt. Latvijas Tiesnešu biedrība nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka Satversmes tiesa savā 2012. gada 28. marta lēmumā būtu atzinusi tiesnešu atlīdzības sistēmu par atbilstošu Satversmes 1. un 83. pantam, un uzskata, ka tiesnešu atlīdzības jautājums būtu risināms pēc iespējas ātrāk.