12. Article

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Edgars Pastars - uzskata, ka pastāvošais atlīdzības sistēmas modelis nenodrošinot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu, taču atgriešanās pie tiesnešu mēnešalgu piesaistes vidējai darba samaksai valstī neatrisināšot problēmu ilgtermiņā, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas ekonomikā un valsts budžeta izdevumu prioritātes. Apstrīdēto normu izstrādāšanai un pieņemšanai par iemeslu bijis, pirmkārt tas, ka tiesnešu mēnešalgas piesaiste vidējai darba samaksai valstī izraisījusi strauju tiesnešu mēnešalgas pieaugumu un kritumu atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, un tādēļ tiesneša mēnešalgas bija nepieciešams pastāvīgi koriģēt; otrkārt, valsts pārvaldē nodarbināto juristu izpeļņas kāpums, kas bija daudz straujāks, nekā tiesnešu izpeļņas kāpums; treškārt, tiesiskie un ekonomiskie apstākļi, kas bija labvēlīgi jaunas atlīdzības sistēmas izveidei. Likumdošanas procesā esot apsvērti vairāki citi tiesnešu atlīdzības noteikšanas modeļi, bet tie neesot guvuši atbalstu politiskas neieinteresētības dēļ, un arī līdzšinējās sistēmas ieviešanas iemesli galvenokārt bijuši politiski. Pēc vairākiem Atlīdzības likumā izdarītajiem grozījumiem sākotnējais apstrīdēto normu pieņemšanas mērķis vairs netiekot sasniegts. Likumdevējs neesot vēlējies ievērot līdzsvaru starp tiesu varu un valsts pārvaldi. Likumdevējs esot meklējis un arī atradis dažādus ceļus, lai to apietu. Tas, ka tiesnešu mēnešalga ir piesaistīta noteiktai mēnešalgu grupai, nenozīmējot, ka tās apmērs nav saistīts ar ekonomiskajiem procesiem, jo Atlīdzības likuma 3. panta septītajā daļā esot paredzēta atlīdzības pārskatīšana valsts un pašvaldību institūcijās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un solidaritātes principu, taču lēmums pārskatīt mēnešalgu apmēru esot atkarīgs no likumdevēja ieskatiem. Pieteikumā tiesneša un valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amati esot salīdzināti pēc attiecīgā amata pienākumu veikšanai nepieciešamā radošuma un atbildības apmēra, bet tas neesot pareizi; drīzāk būtu vērtējams tas, vai tiesnesim noteiktais atalgojums atbilst tiesneša statusam. Tiesas sēdē E. Pastars papildus norādīja, ka apstrīdēto normu mērķis sākotnēji esot bijis nodrošināt līdzvērtīgu atlīdzību tiesnešiem un valsts pārvaldē strādājošajiem. Pēc Atlīdzības likumā izdarītajiem grozījumiem apstrīdētās normas šo mērķi vairs nesasniedzot. Likumā būtu jāparedz tāda sistēma, kas nodrošinātu tiesnešu atlīdzības atbilstību ekonomiskajai situācijai. Taču Atlīdzības likumā šobrīd, pēc tā 3. panta septītās daļas grozījumiem, šāda sistēma neesot paredzēta. 12. mēnešalgu grupā ietilpstošo amatpersonu darba samaksas apjoms nesamērīgi atšķiroties no tā, ko likumdevējs bija paredzējis tad, kad tiesneši tika iekļauti atlīdzības sistēmā, jo valdība faktiski esot akceptējusi to, ka mēnešalgas netiek celtas, bet atlīdzība lielākoties tiek izmaksāta mainīgajā darba samaksas daļā. Likumdevējam neievērojot tiesnešu atlīdzības sākotnējo mērķi un neparedzot tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības saglabāšanas mehānismu, tiesnešu atlīdzības sistēma esot kļuvusi neatbilstoša Satversmei.