20. Article

Satversmes 83. pants noteic, ka ikvienam tiesnesim savi pienākumi ir jāpilda neatkarīgi, pakļaujoties vienīgi likuma prasībām. Tiesnešiem ir piešķirtas tiesības pieņemt galīgos lēmumus par personu tiesībām un pienākumiem. Ikviena tiesneša (tiesnešu kolēģijas) spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts visiem, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Jebkura līmeņa tiesas tiesneša (tiesnešu kolēģijas) spriedums var ietekmēt visas sabiedrības intereses. Sprieduma nozīmīgums nav atkarīgs no tā, kura līmeņa tiesas tiesnesis to pieņēmis, tāpēc sabiedrības un valsts interesēs ir nodrošināt ikviena tiesneša neatkarību (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 17.3. punktu). Tādēļ Satversmes tiesa atkārtoti norāda, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika. Likumdevēja pienākums ir nodrošināt tiesnesim, kurš tikko iecelts amatā un uzsācis amata pienākumu pildīšanu, tādas pašas neatkarības garantijas kā augstākā līmeņa tiesas tiesnesim, kurš tiesneša amatu pildījis jau diezgan ilgu laiku. Līdz ar to Satversmes tiesai, izvērtējot apstrīdētajās normās noteiktās tiesnešu darba samaksas sistēmas atbilstību Satversmes 83. pantam, ir jāvērtē rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas apmērs, neņemot vērā iespējamās tiesnesim paredzētās izdienas piemaksas. Lai pārbaudītu tiesnešu darba samaksas sistēmas atbilstību no Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa izrietošajiem kritērijiem, ir nepieciešams izvērtēt šo sistēmu un salīdzinoši izsvērt tiesneša darba samaksu. Satversmes tiesa jau iepriekš ir salīdzinājusi tiesneša atlīdzību ar atlīdzību, kas noteikta ar tiesneša amatu salīdzinātam amatam - visaugstāk kvalificētam valsts pārvaldes iestādes juristam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 21.6. punktu un 2012. gada 28. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-10-01 29.2. un 29.3. punktu). Likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir piesaistījis tiesnešu mēnešalgas apmēru konkrētas augsti kvalificētu valsts pārvaldes iestāžu juristu grupas - valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridisko struktūrvienību vadītāju mēnešalgas maksimālajam apmēram. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām normām rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim tiek nodrošināta tāda darba samaksa, kas atbilst no Satversmes 83. pantā ietvertā tiesnešu neatkarības principa izrietošajiem kritērijiem.