3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - lūdz atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 83. un 107. pantam. Atbildes rakstā Saeima visupirms norāda, ka apstrīdētās normas daļēji reglamentējot gan tiesnešu, gan prokuroru darba samaksas noteikšanas kārtību. Tomēr, ņemot vērā to, ka Tieslietu padomes pieteikums attiecas vienīgi uz tiesnešu atalgojumu, Saeima apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 83. un 107. pantam pamatojot tiktāl, ciktāl tās attiecas uz tiesnešu tiesībām saņemt atbilstošu darba samaksu. Saeima norāda, ka Satversmes 83. un 107. pants neparedz pienākumu nodrošināt tiesneša darba samaksu konkrētā apmērā. No Satversmes 83. un 107. panta neizrietot, ka atsevišķas izpildvaras vai likumdevējvaras amatpersonas vai amatpersonu kategorijas nevarētu saņemt augstāku atalgojumu kā tiesneši, it īpaši tiesneša karjeras sākumposmā. Tomēr tiesneša atalgojumam, ar ko esot saprotama ne tikai mēnešalga, bet arī piemaksas, atvaļinājumi un sociālās garantijas, vajagot nodrošināt tiesnesim tādu ekonomisko neatkarību, kas pēc iespējas novērstu korupcijas un citāda finansiāla spiediena riskus tiesas spriešanā. Saskaņā ar apstrīdētajām normām tiesneša mēnešalga, uzsākot amata pienākumu pildīšanu, esot 1647 euro. Turklāt Atlīdzības likuma 3. panta septītajā daļā esot paredzēta tās pārskatīšana, ievērojot valsts ekonomisko situāciju un citus pamatotus kritērijus. Atkarībā no tiesu instances vai tiesneša funkcijām rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai tiekot piemērots noteikts koeficients, un rezultātā augstāka līmeņa tiesnešu mēnešalgas esot atbilstošas augstākām mēnešalgu grupām. Savukārt atkarībā no izdienas tiesnešiem esot noteiktas speciālas piemaksas 7 līdz 35 procentu apmērā. Tiesnesim esot tiesības arī uz piemaksām par noteiktu papildu pienākumu veikšanu, uz ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ik pēc pieciem gadiem tiekot palielināts, un uz izdienas pensiju. Satversmes tiesas 2012. gada 28. marta lēmumā šī tiesnešu atlīdzības sistēma, it īpaši tiesnešu atalgojuma piesaiste tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, esot atzīta par atbilstošu Satversmes 1. un 83. pantam. Ar Atlīdzības likuma grozījumiem valsts iestādēm esot dotas tiesības efektīvāk izlietot tām jau piešķirtos līdzekļus, ņemot vērā augsti kvalificēto darbinieku ieguldījumu iestādes darbībā, taču neesot paredzēta vispārēja atalgojuma celšana nedz Valsts ieņēmumu dienestā, nedz citās valsts vai pašvaldību iestādēs. Saeima uzsver, ka tiesnešiem noteiktā darba samaksa faktiski neesot samazināta. 2016. gada 15. septembra grozījumi esot pieņemti, jo likumdevējs secinājis, ka Valsts ieņēmumu dienesta un tā vadītāja funkcijas un atbildība nav samērīgas ar piedāvāto atalgojumu un tādēļ nav iespējams piesaistīt šim amatam augsta līmeņa speciālistus. Savukārt iespēja piešķirt amatpersonai vai darbiniekam speciālo piemaksu 100 procentu apmērā no mēnešalgas esot noteikta tādēļ, lai iestādes varētu cīnīties pret augsta līmeņa speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes. Tiesnešu atlīdzības sistēmas atbilstību Satversmes 83. pantam Pieteikuma iesniedzēja esot apstrīdējusi vienīgi sakarā ar tiesnešu neatkarības principu. Šis princips esot nošķirams no citiem tiesneša atalgojumu ietekmējošiem faktoriem, piemēram, tiesas autoritātes aizsardzības, nepieciešamības nodrošināt augsti kvalificētu un profesionālu tiesnešu piesaisti un citiem faktoriem. Tādēļ konkrētajā lietā esot jāvērtē tas, vai tiesneša atalgojums nodrošina viņa neatkarību tiesas spriešanā, proti, samazina korupcijas vai cita veida finansiāla spiediena risku. No Satversmes 107. panta neizrietot tiesības prasīt noteikta apmēra atalgojumu. Tomēr, kā secinājusi Satversmes tiesa, Satversmes 107. pantā noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu attiecībā uz tiesnešiem esot vērtējamas, ievērojot Satversmes 83. pantu, kas ietver aizliegumu samazināt tiesnesim likumā noteikto atlīdzību viņa pilnvaru laikā un aizsargā tiesneša atlīdzības faktisko vērtību. Šāds aizliegums tomēr nenozīmējot, ka būtu aizliegta jebkāda likumdevēja darbība, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tiesneša atalgojumu. Tiesnešu darba samaksas samazinājums apstrīdētajās normās neesot paredzēts, un tas neizrietot arī no Atlīdzības likuma grozījumiem. Būtiski esot tas, ka apstrīdētās normas nosaka vienīgi minimālo tiesneša mēnešalgas apmēru un ka tiesnesis, kas sāk pildīt amata pienākumus, tiek pielīdzināts tādam juridiskās struktūrvienības vadītājam, kuram mēnešalga noteikta maksimāli pieļaujamā apmērā. Turklāt tiesnešiem, atšķirībā no valsts dienestā nodarbinātajiem, darba samaksas pieaugums esot paredzams un obligāts. Saeima norāda, ka Eiropas Padomes tieslietu sistēmas efektivitātes komisijas 2016. gada pētījumā par Eiropas valstu tiesu sistēmām un tieslietu sistēmas efektivitāti un kvalitāti esot konstatēts, ka 2014. gadā Latvijā attiecība starp tiesneša atalgojumu karjeras sākumposmā un vidējo atalgojumu valstī bijusi līdzīga vai pat labāka nekā citās Eiropas Padomes valstīs. Vidējā mēneša darba samaksa valstī neesot būtiski palielinājusies, un tiesneši joprojām saņemot tādu atlīdzību, kurai būtu jānodrošina viņiem pietiekama finansiāla neatkarība. Vispārējo un speciālo piemaksu un prēmiju piešķiršanai Atlīdzības likumā esot paredzēti stingri ierobežojumi. Amatpersonas un darbinieki ilgtermiņā nevarot paļauties uz regulāru un automātisku piemaksu saņemšanu. Turklāt Saeima uzsver, ka iestādēm neesot atvēlēti papildu līdzekļi piemaksu un prēmiju izmaksāšanai. Saeima uzskata, ka 2011. gadā izveidotā un šobrīd spēkā esošā atalgojuma sistēma garantē tiesnešiem pietiekamu finansiālo neatkarību un drošību un tādu darba samaksas līmeni, kas pēc iespējas mazina korupcijas risku. Turklāt tiesneša atlīdzība pienācīgi atspoguļojot viņa statusu gan sabiedrībā (salīdzinājumā ar vidējo atalgojumu valstī un valsts pārvaldē kopumā), gan salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes institūcijas juridiskās struktūrvienības vadītāja statusu. Līdz ar to apstrīdētās normas paredzot adekvātu tiesneša atlīdzības samēru ar tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atlīdzību un pienācīgi nodrošinot tiesneša neatkarību. Lai gan tiesnešu atalgojuma sistēma šobrīd neapdraudot tiesnešu neatkarību, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi turpinot darbu, kas vērsts uz tiesnešu atalgojuma sistēmas uzlabošanu, citstarp paredzot tiesnešu mēnešalgas atsaistīšanu no civildienesta ierēdņu atalgojuma un tiesnešu atalgojuma pietuvināšanu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju atalgojuma līmenim. Tiesas sēdē Saeimas pārstāve papildus norādīja, ka konkrētajā gadījumā Tieslietu padome esot iebildusi nevis pret tiesnešu atlīdzības apmēru pašu par sevi, bet vienīgi pret tiesnešu atlīdzības nesamērīgumu ar valsts pārvaldes darbinieku atlīdzību. Savukārt šis nesamērīgums esot radies neatbilstošas Atlīdzības likuma normu piemērošanas rezultātā. Ja piemaksas, prēmijas un naudas balvas valsts pārvaldē tiktu izmaksātas atbilstoši to mērķim, tad līdzsvars starp tiesnešiem un valsts pārvaldes darbiniekiem noteikto atalgojuma līmeni nebūtu apdraudēts. Savukārt augstāku mēnešalgu grupu noteikšana valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridisko struktūrvienību vadītājiem esot pamatota ar viņiem uzticētajām papildu administratīvajām un politikas plānošanas funkcijām.