4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka tās 2015. gadā organizēto ekspertu sanāksmju ietvaros esot vērtēti vairāki priekšlikumi tiesnešu atlīdzības sistēmas problēmu risināšanai. Lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, sanāksmes dalībnieki esot vienojušies par šādiem pamatprincipiem: 1) atalgojums būtu jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālā apmēra, vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru; 2) būtu jāatsakās no atalgojuma sazobes ar civildienesta ierēdņu atalgojumu; 3) atalgojuma noteikšanas formulai jābūt elastīgai (tādai, kas spēj pielāgoties valsts ekonomiskās situācijas izmaiņām); 4) atalgojumam jābūt atbilstošam un vienlīdzīgam. Ievērojot minētos principus, esot sagatavoti trīs risinājuma varianti. Visos variantos rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu paredzēts noteikt, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot noteiktu koeficientu. Katrā variantā esot paredzēts atšķirīgs koeficients: 1. variantā - 4,31, pietuvinot tiesneša atalgojumu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim 2014. gadā; 2. variantā - 3,27, pietuvinot tiesneša atalgojumu izpildvaras iestāžu struktūrvienību vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā; 3. variantā - 2,997, pietuvinot tiesneša atalgojumu visu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā. Ekspertu izstrādātie risinājuma varianti 2015. gadā prezentēti Tieslietu padomei, kas nolēmusi atbalstīt 1. variantu, proti, koeficienta 4,31 piemērošanu, kā arī pāreju uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski triju gadu periodā, un vienlaikus vērsusi atbildīgo amatpersonu uzmanību uz būtisku finansējuma nepietiekamību tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam. Ņemot vērā Tieslietu padomes atbalstītā risinājuma ietekmi uz valsts budžetu, proti, nepieciešamību vairāk nekā divas reizes palielināt valsts budžeta finansējumu atlīdzības izmaksai tiesnešiem, 2016. gadā tieslietu ministrs lūdzis Tieslietu padomi tiesnešu un tiesas (un prokuratūras) darbinieku atalgojuma celšanas iespēju novērtēt kompleksi un aicinājis lemt par alternatīva piedāvājuma atbalstīšanu - vai nu par atlīdzības paaugstināšanu Atlīdzības likumā un no tā izrietošajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto amatu grupu ietvaros, vai par mazāka koeficienta piemērošanu. Tieslietu padome esot atbalstījusi finansējuma paredzēšanu tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanai līdz maksimālajam apmēram spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros, tomēr neesot atcēlusi lēmumu par atbalsta izteikšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša atalgojuma pārskatīšanai, tiesnešu mēnešalgas aprēķinā piemērojot koeficientu 4,31 un pakāpenisku pāreju uz jauno atalgojuma sistēmu triju gadu laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, par prioritāti 2017. gada budžetā esot atzīta nepieciešamība palielināt finansējumu tiesu darbinieku nesamērīgi zemā atalgojuma līmeņa celšanai. Savukārt Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas iniciatīvu tiesnešu atalgojuma palielināšanai, proti, papildu finansējuma piešķiršanu 2018. un 2019. gadā. Tiesnešu atalgojuma reformas ieviešanu esot paredzēts uzsākt ar 2018. gadu, un konstatēto sistēmisko trūkumu novēršanai tiekot gatavoti grozījumi normatīvajos aktos. Viss iepriekš minētais apliecinot, ka Tieslietu ministrija pēdējos gados ir mērķtiecīgi virzījusi diskusijas un, apzinot pašreizējās sistēmas trūkumus, meklējusi risinājumus tiesnešu atlīdzības sistēmas pilnveidei. Līdz viedokļa iesniegšanas brīdim jau esot rasts iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums, un patlaban notiekot darbi tā ieviešanai ar 2018. gadu. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir aktīvi sadarbojusies ar Tieslietu padomi, lai veicinātu tiesnešu atlīdzības sistēmas pārskatīšanu.