6. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - pauda viedokli, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 83. un 107. pantam. Tiesnešu iekļaušanai vienotā atlīdzības sistēmā esot leģitīms mērķis, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma līdzsvarošana un atalgojuma pārskatāmības un samērīguma nodrošināšana attiecībā uz amatiem un profesijām. Likumdevējs to esot atzinis par ilgtermiņa perspektīvu, kas laika gaitā kārtojama un pilnveidojama, ņemot vērā ekonomisko un fiskālo situāciju valstī un samērojot to ar valsts budžeta iespējām. Tiesnešiem neesot piemērojams valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem Atlīdzības likumā paredzētais ierobežojums, ka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, tādējādi augstākā iespējamā tiesneša mēnešalga 2017. gadā esot 4315 euro. Turklāt būtiski esot tas, ka tiesneša mēnešalga ir piesaistīta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas maksimālajam apmēram, kamēr iestādes tām piešķirto līdzekļu ietvaros dažkārt nemaz nevarot nodrošināt savu juridisko struktūrvienību vadītājiem mēnešalgu izmaksu šajā maksimālajā apmērā. Savukārt tiesneša mēnešalgai tiekot piemēroti Atlīdzības likumā paredzētie koeficienti, kā rezultātā tās apmērs pārsniedzot valsts pārvaldē strādājošo juristu mēnešalgu apmēru. Turklāt pastāvošā atlīdzības sistēma nodrošinot to, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās funkcijas veicēju algas paaugstināšanas gadījumā pieaug arī tiesnešu mēnešalgas. Pēc Finanšu ministrijas ieskata tiesnešu atlīdzības sistēma esot vērtējama kopumā, ņemot vērā tiesnešiem paredzētās piemaksas un sociālās garantijas. Tiesnešiem līdzīgi kā valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām esot paredzētas piemaksas un sociālās garantijas. Tiesnešu atalgojums esot samērīgs ar amata atbildību, sarežģītību, slodzi un tiesneša amata rangu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā, un tādējādi esot garantēta tiesnešu finansiālā neatkarība. Finanšu ministrija uzsvēra, ka Atlīdzības likumā paredzētajām piemaksām nav pastāvīga rakstura. Amatpersonas (darbinieki) nevarot rēķināties ar piemaksu pastāvīgu saņemšanu, turklāt esot ierobežots arī to maksimālais apjoms, ja tās tiek kombinētas. Savukārt ar 2016. gada 15. septembra grozījumiem noteiktās speciālās piemaksas izmaksāšanai iestādēm neesot piešķirti papildu līdzekļi. Turklāt Atlīdzības likumā esot noteikta stingra minētās piemaksas piešķiršanas un pārskatīšanas kārtība. Tiesnešu mēnešalgas piesaistīšana vidējai mēnešalgai valstī neesot atbalstāma, jo fiskāli nozīmīgai valsts pārvaldes sektorā nodarbināto daļai izdevumi atalgojumam pieaugtu automātiski atbilstoši likumā iestrādātam algoritmam, nevis tiktu noteikti ar diskrecionāriem lēmumiem, izvērtējot budžeta iespējas. Lai arī šāda pieeja atsevišķos gadījumos tiekot izmantota, tā attiecoties tikai uz atsevišķām augstām valsts amatpersonām. Finanšu ministrija uzsvēra, ka tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas jautājums tiekot risināts, un 2017. līdz 2019. gadam esot piešķirti līdzekļi šā atalgojuma palielināšanai. Augstākajai tiesai šobrīd pieejamais finansējums esot pietiekams. Jautājums par tiesnešu atlīdzību tikšot skatīts arī likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Finanšu ministrijas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē papildus norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns tiesnešu atlīdzības modelis, kas paredz atsaistīt tiesnešu mēnešalgu no 12. mēnešalgu grupas un, ņemot vērā tiesnešu atlīdzības palielināšanai piešķirto finansējumu, noteikt fiksētu tiesneša pamata mēnešalgas apmēru. Šis priekšlikums tikšot iekļauts gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā.