1. Article

Par Atvērtās pārvaldības partnerību 2011. gadā tika izveidota starptautiska iniciatīva ''Atvērtās pārvaldības partnerība'' (angļu val. - Open Government Partnership, turpmāk - OGP), kurai pievienojās arī Latvija. Šobrīd Latvija ir viena no 75 pasaules valstīm, kas piedalās OGP (kā atsevišķi dalībnieki OGP piedalās arī 15 pasaules pašvaldības). Katrā dalībvalstī ir nacionālais kontaktpunkts. Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2015. gada 8. decembra sēdē lemto, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, Valsts kanceleja (turpmāk - VK) ir OGP kontaktpunkts Latvijā. Pievienojoties OGP, Latvija parakstīja Atvērtās pārvaldības deklarāciju1, apņemoties īstenot tajā minētos principus: • veicināt informācijas pieejamību par valsts institūciju darbu; • atbalstīt pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā; • ieviest augstus ētikas standartus un atbildību valsts institūcijās; • veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) izmantošanu, lai nodrošinātu atklātību, atbildību, un līdzdalību. OGP deklarācijā teikts: "Cilvēki visā pasaulē pieprasa lielāku pārvaldības atklātību. Tie aicina nodrošināt plašāku pilsonisko līdzdalību sabiedrisko lietu pārvaldē un meklē iespējas padarīt valsts institūcijas atklātākas, atsaucīgākas, atbildīgākas un efektīvākas."2 Līdzīgi citām valstīm Latvija pievienojās Atvērtās pārvaldības deklarācijai ar atbalsta vēstuli (angļu val. - letter of intent), kura tika nosūtīta 2011. gada 14. septembrī. Balstoties Atvērtās pārvaldības deklarācijā, noteiktas OGP atvērtās pārvaldības vērtības, kas ir kopīgas visiem dalībniekiem: • atklātība; • atbildība; • sabiedrības līdzdalība; • IKT un inovācijas (cik tās palīdz iedzīvināt trīs pirmās vērtības)3. Ceturtā Globālā OGP samita, kas norisinājās 2016. gada 7.-9. decembrī Parīzē, Francijā, deklarācijā uzsvērts, ka atvērtība ir pamats tam, lai mūsu demokrātijas kļūtu iekļaujošākas, taisnīgākas un orientētas uz ilgtspēju.4 Lai ieviestu dzīvē OGP iniciatīvu, dalībvalstis regulāri izstrādā divu gadu nacionālos rīcības plānus. Visas OGP valstis izstrādā plānus tā, lai tie ļautu sasniegt izvirzītos, kopīgos atvērtās pārvaldības mērķus, proti, augstākminētos principus un vērtības. Plānu izstrādē valstis arī ievēro kopīgas prasības attiecībā uz plāna saturu un struktūru. Attiecībā uz plāna struktūru ir izstrādāta kopīga forma (angļu val. - action plan template). Nozīmīgākā prasība attiecībā uz saturu ir plānā ietvert 5-15 apņemšanās (angļu val. - commitments), proti, pasākumus vai uzdevumus. Katru apņemšanos apraksta, aizpildot iepriekš sagatavotu, visām valstīm vienotu formu (angļu val. - commitment template).5 Cits piemērs prasībām attiecībā uz plāna saturu - noteikt vērienīgas jeb ambiciozas reformas. Viens no OGP vadmotīviem ir veicināt sabiedrības līdzdalību un informētību. Tādēļ OGP plānos tiek iekļauti pasākumi, kas veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus sabiedrības iesaiste un informēšana ir arī neatņemama OGP nacionālo rīcības plānu izstrādes un izpildes sastāvdaļa. Lai OGP valstis vienveidīgi nodrošinātu sabiedrības līdzdalību nacionālo plānu izstrādē un izpildē, izstrādāti OGP Līdzdalības un koprades standarti. Tie ietver trīs pamatprasības: • informācijas izplatīšana - jāizveido tīmekļvietne, kur tiek nodrošināta regulāra informācija par izstrādi, progresa ziņojumu publicēšana un iespēja sniegt viedokli; • platforma dialogam - nodrošina ikvienam sabiedrības pārstāvim iespēju iesaistīties plāna izstrādē un paust viedokli par atsevišķu pasākumu projektiem, organizē vismaz vienu publisku sanāksmi gadā ar sabiedrības iesaisti par plāna ieviešanu; • kopīga līdzatbildība - valsts institūcijas un sabiedrības pārstāvji sadarbībā, tajā skaitā izmantojot kopīgu platformu (multi-stakeholder forum), izstrādā plāna pasākumus un uzrauga un izvērtē plāna izpildi.6 Ievērojot šīs pamatprasības, izveidota tīmekļvietne7, rīkotas divas publiskas diskusijas par plāna izstrādi, bet Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk - memoranda padome) iesaistījusies plāna izstrādē un veiks tā izpildes uzraudzību. Nodrošināta arī sabiedrības līdzdalība plāna izstrādē, kas sīkāk aprakstīta nākamajā sadaļā. Par katra nacionālā rīcības plāna izpildi tiek veikti divu veidu izvērtējumi - pašnovērtējumi un neatkarīgie izvērtējumi. Nacionālais kontaktpunkts gatavo vidusposma un nobeiguma pašnovērtējumus (angļu val. - midterm, end-of-term self-assessment reports).8 Savukārt OGP Neatkarīgā novērtēšanas mehānisma ietvaros tiek gatavoti neatkarīgie ziņojumi - vidusposma progresa ziņojums un nobeiguma ziņojums.9 Jāatzīmē, ka OGP Neatkarīgā novērtēšanas mehānisma ietvaros ir tendence identificēt OGP dalībvalstīs atsevišķas ambiciozas un transformatīvas apņemšanās - tās tiek īpaši atzīmētas kā "zvaigžņotās apņemšanās" un tiek popularizētas. Latvijā kopš pievienošanās OGP izstrādāti divi nacionālie rīcības plāni. Latvijas Otrais nacionālais rīcības plāns bija spēkā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam. Tajā tika iekļautas šādas 10 apņemšanās: 1) datu un informācijas pieejamība atvērto datu veidā; 2) vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls; 3) vienota platforma valsts institūciju tīmekļvietnēm; 4) atklāta, godīga un profesionāla valdes un padomes locekļu kandidātu atlase publiskās personas kapitālsabiedrībās; 5) efektīvāki uzraudzības mehānismi valsts amatpersonu darbībā; 6) ilgtspējīgs nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) finansēšanas modelis; 7) iespēja vākt parakstus referendumiem internetā; 8) trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta izstrāde; 9) politisko partiju finansēšanas modeļa izvērtējums; 10) vienota valsts pārvaldē nodarbināto ētikas kodeksa izstrāde.10 Papildu informācija par OGP un Latvijas dalību: https://www.opengovpartnership.org http://www.mk.gov.lv/lv/content/atverta-parvaldiba