3. Article

Pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformas izveide, iekļaujot IKT infrastruktūras resursu iegādi un uzstādīšanu, virtuālo serveru nodrošināšanas pakalpojuma vadības risinājuma izveidi un ieviešanu, pašvaldību darbinieku federatīvās autentifikācijas risinājuma izveidi un ieviešanu, IKT resursu drošības vadības risinājuma izveidi un ieviešanu. Tiks izstrādāta saskarne projektā attīstāmo pašvaldību koplietošanas IKT komponenšu sadarbspējas nodrošināšanai ar pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājumu (Rīgas domes projektu "Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums"). Plānotie rezultāta rādītāji Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām 1. Institūcijas, kuru pakalpojumi tiek sniegti VPVKAC skaits 2 5 10 2. Institūcijas, kas sniedz savus pakalpojumus, izmantojot VPVKAC IS skaits 0 5 10 3. VPVKAC sniegto pakalpojumu skaits skaits 45 000 300 000 350 000 4. Institūcijas, kas izmanto pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu skaits 0 10 20 Plānotie iznākuma rādītāji Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma) Sasniedzamā vērtība projekta beigās 1. Pilnveidota VPVKAC IS Gab. 0 1 2. Ieviesta atvērta centralizēta platforma (pašvaldību IKT resursu koplietošanas platforma) Gab. 0 1 3. Pilnveidoti darbības procesi Gab. 0 7 Projekta finansējuma apjoms Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 1 500 000 euro. Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Plānotās projekta iznākumu uzturēšanas izmaksas ir 150 000 euro gadā. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem Projekts ir saistīts ar 2004.-2006. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) nacionālās programmas projektu "Pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveide", kura ietvaros pašvaldībās tika izveidoti 10 informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) kompetenču centri un izveidots ietvars pašvaldību IT speciālistu sniegto pakalpojumu kvalitātes pārvaldībai. Projektā tiek plānots iesaistīt pašvaldību IT kompetences centros strādājošos speciālistus projekta rezultātu ieviešanai un darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kā arī paplašināt izveidoto IT pakalpojumu kvalitātes pārvaldības sistēmu. Projektam nav sasaistes ar ERAF 2007.-2013. gada plānošanas periodā īstenotajiem projektiem. Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas sociālekonomiskie ieguvumi, sākot ar 2021. gadu, sasniegs 423 746 euro gadā. Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā - 10 gadu laikā pēc projekta īstenošanas - sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 3,5 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā ienesīguma norma - 4 %, un tas liecina par projekta lietderīgumu. Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini Sabiedrībai nepieciešamo publisko pakalpojumu nodrošināšana ir viens no valsts galvenajiem uzdevumiem. Publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa un ir viena no valdības prioritātēm. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros viena no programmas "Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" sastāvdaļām tika ietverts pasākums "Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu". Tā ietvaros ir izveidots VPVKAC tīkls, kas nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem. Pirmajā darbības gadā (no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada oktobrim) iedzīvotājiem šajos centros tika sniegti vairāk nekā 35 000 pakalpojumu. Balstot VPVKAC darba procesu izpildi uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, tiek plānots, ka tiks samazināts procesu izpildes laiks, tā ietaupot publiskās pārvaldes institūciju, iedzīvotāju un komersantu laiku un veicinot apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem. Tiek plānots, ka pēc projekta īstenošanas VPVKAC darba procesu izpildes laiks samazināsies vidēji par sešām minūtēm uz vienu procesu. Pieņemot, ka VPVKAC gadā sniegs 40 000 pakalpojumu un ņemot vērā izmaiņas procesu izpildē, gadā tiks ietaupīts 4000 stundu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā mēnešalga (bruto) publiskajā sektorā strādājošiem ir 813,00 euro. Pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), izmaksas ir 1004,79 euro mēnesī. Savukārt vidējā mēnešalga (bruto) privātajā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro. Pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī. Darbinieki strādā 160 stundu mēnesī. Sociālekonomiskā ieguvuma ekvivalents naudas izteiksmē, ņemot vērā VPVKAC darbinieku darba laika ietaupījumu, gadā būs 25 120 euro (4000 /160 x 1004,79 = 25 120), savukārt pakalpojumu saņēmēju darba laika ietaupījuma ekvivalents naudas izteiksmē gadā būs 22 904 euro (4000 /160 x 916,16 = 22 904), kopā - 48 024 euro gadā. Palielinoties klientu apmierinātībai ar sniegto pakalpojumu kvalitāti elektroniskajā vidē, plānots, ka no klātienes apkalpošanas uz elektronisko vidi varētu novirzīt apmēram 8000 tiešsaistes kontaktu. Ja pieņem, ka VPVKAC apmeklējums vienam pakalpojumu saņēmējam aizņem četras stundas un vidējā mēnešalga (bruto) privātā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro un, pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī (5,73 euro stundā), kopsummā tautsaimniecība ietaupītu 183 232 euro gadā (8000 x 4 / 160 x 916,16 = 183 232). Ieviešot VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmu, kopumā plānots ietaupīt 231 256 euro gadā (48 024 + 183 232 = 231 256). Ieviešot pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu, tai skaitā automatizējot mijiedarbības procesus starp dažādām IS un veicot pasākumus informācijas un tehnisko resursu drošības uzlabošanai, plānots pašvaldībās samazināt informācijas sistēmu nepieejamības laiku par trim darbdienām katrā pašvaldībā, kas būs piedalījusies pasākumu ieviešanā. Ņemot vērā vidējo mēnešalgu publiskajā sektorā strādājošiem (pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu) 1004,79 euro mēnesī un ietekmēto lietotāju skaitu - 1000, plānots ietaupīt 137 520 euro gadā (5,73 x 8 x 3 x 1000 = 137 520). Ietaupījumi no pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanas ir saistīti ar liela apjoma informācijas un datu apstrādei nepieciešamā aprīkojuma uzturēšanas procesu automatizāciju, ietaupot IKT speciālistu atalgojumu, kā arī izvairoties no nepieciešamības katrai pašvaldībai iegādāties un uzturēt aprīkojumu, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbspēju ar valsts centrālās pārvaldes projektos attīstāmajām informācijas sistēmām un reģistriem. Plānots ietaupīt arī programmatūras risinājumu izstrādes, ieviešanas, darbināšanas un uzturēšanas izmaksas. Plānots pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanu ieviest piecu pašvaldību institūcijās, ietaupot viena speciālista darba slodzi katrā pašvaldībā. Plānots, ka darba laika ietaupījuma ekvivalents naudas izteiksmē būs 54 970 euro (5 x 916,16 x 12 = 54 970). Ieviešot pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu, ietaupījums kopā paredzēts 192 490 euro gadā (137 520 + 54 970 = 192 490). Projekta kopējais ietaupījums - (231 256 + 192 490) ir 423 746 euro gadā. Paredzēts, ka pēc pilnīgas projekta ieviešanas sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata periodā sasniegs 4,8 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā ienesīguma norma - 4 %, un tas liecina par projekta lietderīgumu. Pēc projekta īstenošanas VPVKAC darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai, tāpēc pēc projekta pabeigšanas nav paredzēts samazināt darba vietu skaitu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards