1. Article

Ministru kabinets, izskatot Veselības ministrijas valsts sekretāra Aivara Lapiņa 2017. gada 1. novembra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Veselības ministrijas valsts sekretāra amatu ar Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amatu, konstatēja: 1.1. ar Ministru kabineta 2017. gada 21. novembra rīkojumu Nr. 683 "Par Aivara Lapiņa pārcelšanu Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā" Aivars Lapiņš iecelts Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta pirmās daļas 16. apakšpunktā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas personas, kuras ieņem publiskas personas iestādes vadītāja amatu; 1.2. saskaņā ar likuma 7. panta piektās daļas 4. punktu publiskas personas iestādes vadītājam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu publiskas personas institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu; 1.4. atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmajai daļai ministrijas valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs, un saskaņā ar 17. pantu valsts sekretāra pienākumi ir šādi: 1.4.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus; 1.4.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus; 1.4.3. ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus; 1.4.4. nodrošina iestādes kārtējā gada darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi; 1.4.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā arī uzrauga un uzlabo to; 1.4.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību; 1.4.7. pilda veselības ministra uzdevumus, veic ministrijas nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to izpildi; 1.5. papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pienākumiem Veselības ministrijas valsts sekretāram atbilstoši amata aprakstam ir šādi pienākumi: 1.5.1. plānot un koordinēt ministrijas administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, un sniegt veselības ministram un parlamentārajam sekretāram informāciju un priekšlikumus ministrijas darbības jautājumos; 1.5.2. vadīt, organizēt un pārraudzīt ministrijas darbību atbilstoši valdības deklarācijā, valdības rīcības plānā un ministrijas darba plānā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem un sniegt veselības ministram pārskatus un ziņojumus par valdības deklarācijā, valdības rīcības plānā un ministrijas darba plānā noteikto uzdevumu izpildi, izvirzīto politikas prioritāšu īstenošanu un piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanu; 1.5.3. vadīt veselības nozares valsts budžeta projekta izstrādi un nodrošināt finanšu līdzekļu pieprasījumu veselības nozarei, kā arī organizēt piešķirto līdzekļu izmantošanas lietderības kontroli; 1.5.4. nodrošināt finanšu vadības un struktūrfondu plānošanas un apguves procesu vadību un ar to saistīto uzdevumu izpildes koordināciju, pārraudzību un kontroli; 1.5.5. izveidot ministrijas iekšējās kontroles sistēmu un pārraudzīt tās darbību; 1.5.6. izdot rīkojumus ministrijas darba organizācijas un citos savas kompetences jautājumos, kontrolēt to izpildi; 1.5.7. nodrošināt personāla vadību un ministrijā nodarbināto profesionālo attīstību un karjeras virzību, apstiprināt Veselības ministrijas amatu sarakstu noteiktā amata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros; 1.5.8. koordinēt un kontrolēt ministrijas struktūrvienību darbu un piedalīties departamentu direktoru profesionālās darbības attīstības plānošanā; 1.5.9. veikt kapitāla daļu turētāja pienākumus kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, atbilstoši likumā "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums" noteiktajam un koordinēt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un to kapitālsabiedrību darbu un sadarbību ar ministriju, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; 1.5.10. vadīt Valsts operatīvās medicīniskās komisijas darbu un atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt operatīvu un koordinētu rīcību ārkārtas medicīniskajās situācijās vai to draudu gadījumā un pieejamību 24 stundas diennaktī; 1.5.11. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un veselības ministra uzdotos uzdevumus; 1.6. A. Lapiņš iecelts Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amatā ar 2016. gada 9. maiju saskaņā ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra 2016. gada 9. maija rīkojumu Nr. 221-p "Par Aivara Lapiņa pārcelšanu citā ierēdņa amatā"; 1.7. Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amata pienākumi noteikti 2016. gada 20. septembrī apstiprinātajā amata aprakstā, un tie ir šādi: 1.7.1. vadīt, organizēt, plānot un koordinēt Zemkopības ministrijas norīkoto specializēto atašeju darbību; 1.7.2. pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Padomes Īpašajā lauksaimniecības komitejā; 1.7.3. piedalīties Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupās un komitejās par lauku attīstības jautājumiem; 1.7.4. piedalīties Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes un Eiropas Savienības Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs; 1.7.5. atbilstoši kompetencei veikt kontaktpersonas pienākumus sadarbībā ar Eiropas Parlamentu; 1.7.6. uzturēt kontaktus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību un citu valstu misiju Eiropas Savienībā, kā arī ar citu starptautisko institūciju amatpersonām; 1.7.7. nodrošināt informācijas apriti un informācijas sniegšanu Zemkopības ministrijai par Eiropas Savienības institūciju lēmumiem un to rezultātiem, kā arī citu informāciju attiecībā uz Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupās un komitejās skatītiem lauku attīstības un lauksaimniecības jautājumiem; 1.7.8. atbilstoši kompetencei un nepieciešamībai informēt ārvalstu oficiālās iestādes par norisēm Latvijā; 1.7.9. sekot līdzi Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu politiskās dzīves norisēm un atbilstoši nepieciešamībai informēt par tām Zemkopības ministriju; 1.7.10. koordinēt un sniegt priekšlikumus Zemkopības ministrijai par nacionālo pozīciju izstrādi, veikt no Eiropas Savienības saņemtās informācijas analīzi un sniegt informāciju Eiropas Savienības institūcijām; 1.7.11. uzņemt ārvalstu delegācijas un organizēt vizītes; 1.8. ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amats likuma izpratnē ir cits amats publiskas personas institūcijā, un valsts sekretāru, kuru atbilstoši Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajai daļai amatā izvirzījis veselības ministrs, apstiprina amatā un no amata atbrīvo Ministru kabinets, piemērojams likuma 7. panta piektās daļas 4. punkts, un rakstveida atļauju amatu savienošanai ir kompetents izsniegt Ministru kabinets; 1.9. saskaņā ar iesniegumā minēto informāciju A. Lapiņš lūdz atļauju Veselības ministrijas valsts sekretāra amatu savienot ar Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amatu, lai sekmīgi nodrošinātu Zemkopības ministrijas svarīgākos priekšdarbus sarunām ar Eiropas Savienības institūcijām par ārkārtas atbalstu Latvijai pēc vasaras un rudens lietavām un to izraisītajiem plūdiem, kā arī aizstāvētu Latvijas nostāju attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada.