10. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Valentija Liholaja - norāda, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertais Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. 10.1. Sodāmība esot noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda piemērošanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Kriminālatbildība esot pats smagākais juridiskās atbildības veids, proti, personai saskaņā ar likumu valsts vārdā tiekot uzlikts piespiedu pienākums izciest sodu, kas saistīts ar tās personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem. Savukārt kriminālsoda individualizācijā, kā arī sodāmības dzēšanā un noņemšanā izpaužoties humānisma princips, kas esot cieši saistīts ar soda mērķi - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai tā un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Neesot samērīgi visos gadījumos, nemaz nevērtējot sodītās personas personību, ar noziedzīgu nodarījumu aizskarto intereses un personas rīcību pēc soda izciešanas, noteikt tai absolūtu aizliegumu ieņemt pedagoga amatu, ja sodāmība šai personai likumā noteiktajā kārtībā ir dzēsta vai noņemta. 10.2. Likumdevējs varot vispārīgi noteikt noziedzīgu nodarījumu grupas, uz kurām attiecināms apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums. Šāds regulējums jau šobrīd esot ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā. Proti, likumdevējs aizliedzis strādāt ar bērniem personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tāpat absolūtu aizliegumu ieņemt pedagoga amatu varot noteikt personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, tīšus nodarījumus pret personas dzīvību vai veselību, pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī jebkuru tīšu noziedzīgu nodarījumu pret personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Savukārt attiecībā uz personām, kuras izdarījušas cita veida noziedzīgus nodarījumus, kas neapdraud citu personu, tostarp nepilngadīgo, intereses, varētu noteikt, ka pēc tam, kad no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas brīža ir pagājis konkrēts laika posms, Ministru kabineta noteikta institūcija var izvērtēt personas atbilstību pedagoga amatam.