15. Article

Lai izvērtētu apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, visupirms jāpārbauda, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, t.i.: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14. punktu). Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka apstrīdētā norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apstrīdētās normas redakcija bija iekļauta 11. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" (likumprojekts Nr. 296/Lp11), kas tika apspriests steidzamības kārtībā divos lasījumos. Likumprojekta izskatīšanas laikā par to saņemti Saeimas Juridiskā biroja, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti 11. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 1. sēj. 107.-122. lpp.). Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar Saeimā 2012. gada 5. jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas 2012. gada 11. jūlijā izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nr. 108 (4711). Tātad apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās normas saturs ir noskaidrojams kopsakarā ar Krimināllikumā ietverto regulējumu, kas definē konkrētus noziegumus kā smagus vai sevišķi smagus, kā arī tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu konkrētajā krimināllietā. Persona var izprast no apstrīdētās normas izrietošo tiesību saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Tātad apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ikvienai par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu sodītai personai strādāt par pedagogu ir formulēts pietiekami skaidri. Līdz ar to no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.