3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 106. pantam. 3.1. Bērna tiesību uz izglītību nodrošināšana ietverot daudzu pasākumu kompleksu un esot vērsta gan uz izglītošanu, gan audzināšanu. Izglītības likumā noteiktā mērķa - nodrošināt izglītojamiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas valsts un sabiedrības locekli, - sasniegšanai esot būtiski, lai pedagogam ir nevainojama reputācija. Tas izrietot arī no Izglītības likuma 30. panta ceturtās daļas. Tādēļ esot pieļaujama paaugstinātu prasību izvirzīšana pedagogiem ne tikai attiecībā uz kvalifikāciju un profesionālo darbību, bet arī attiecībā uz personību. 3.2. Lai gan Izglītības likuma 50. panta 1. punkts liedzot strādāt par pedagogu personām, kuras ir iepriekš sodītas, tas paredzot diferencētu pieeju atkarībā no vainas formas un noziedzīgā nodarījuma smaguma. Likumdevējs esot nošķīris nodarījumus, kuri izdarīti tīši, no tādiem nodarījumiem, kuri izdarīti aiz neuzmanības. Apstrīdētajā regulējumā noteiktais ierobežojums attiecoties tikai uz tādām personām, kuras izdarījušas nodarījumu tīši, tas ir, ar tiešu vai netiešu nodomu. Tas nozīmējot, ka persona, izdarot noziegumu, ir apzinājusies savas rīcības kaitīgumu un ir vai nu vēlējusies izraisīt attiecīgās sekas, vai arī apzināti pieļāvusi, ka tās rīcība izraisa attiecīgās sekas. Savukārt tas, ka apstrīdētajā regulējumā ietverts tāds kritērijs kā sodāmība, esot saistīts nevis ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskajām sekām, bet gan ar attiecīgās personas reputāciju, personības raksturojumu un potenciālo ietekmi uz izglītojamo un izglītības procesu. Galvenā pazīme, pēc kuras tiek kvalificēti dažādi noziedzīgi nodarījumi, esot nevis maksimālais piemērojamā soda apmērs, bet gan tas, cik būtiskas ir aizsargājamās sabiedrības vai atsevišķas personas intereses un cik lielā mērā attiecīgā darbība tās apdraud. Smagi un sevišķi smagi noziegumi esot augstākās bīstamības un sabiedriskā kaitīguma pakāpes nodarījumi, tāpēc likumdevējs apstrīdētajā regulējumā noteicis šādus noziegumus izdarījušām personām aizliegumu strādāt par pedagogu. Tā kā Pieteikuma iesniedzējs sodīts par tīša smaga, nevis tīša sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, izskatāmajā lietā esot vērtējams vienīgi tas, vai Satversmes 106. pantam atbilst likumdevēja izšķiršanās liegt strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par tīša smaga nozieguma izdarīšanu. 3.3. Apstrīdētais regulējums ierobežojot par tīša smaga nozieguma izdarīšanu sodītai personai Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šāds ierobežojums esot samērīgs. Apstrīdētais regulējums esot pieņemts, lai aizsargātu citu cilvēku - izglītojamo - tiesības. Tāpat, ņemot vērā to, ka audzināšanas process attiecībā uz nepilngadīgajām personām ir neatgriezenisks, esot svarīgi, lai pedagogiem uzticas arī izglītojamo vecāki un citi ģimenes locekļi. Tas, ka izglītojamo audzina un māca gan profesionālās kvalifikācijas, gan arī personības ziņā augstām prasībām atbilstoši cilvēki, veicinot arī sabiedrības labklājību nemateriālajā nozīmē un uzticēšanos izglītības sistēmai kopumā. Pedagoga profesija esot uzskatāma par tādu sabiedriski nozīmīgu profesiju, kurā strādājošajiem ir gan jānodrošina pienācīga izglītojamo audzināšana un izglītošana, gan arī jābauda pašu izglītojamo, viņu vecāku un visas sabiedrības uzticēšanās. Prasības, kas izvirzītas personai, kura ieņem noteiktu amatu, lielā mērā liecinot arī par to, cik nozīmīgas valstij ir konkrētās aizsargājamās intereses. Pedagogiem, kuri izglītības iestādē ilgstoši strādā ar nepilngadīgām personām, esot izvirzāmas augstas prasības gan attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju, gan arī personiskajām īpašībām un rīcību, kas var ietekmēt izglītojamos. Tādēļ attiecībā uz personām, kuras sodītas par tīša smaga nozieguma izdarīšanu, nepastāvot alternatīvi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Turklāt ierobežojums, kas liedz strādāt noteiktās profesijās vai ieņemt konkrētus amatus personām, kuras sodītas par dažādu kategoriju nodarījumiem, esot ietverts vairākos normatīvajos aktos, kas reglamentē valstiski un sabiedriski nozīmīgas profesijas. Attiecībā uz pedagogiem šāds ierobežojums esot spēkā arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā un Krievijā. 3.4. Saeima norāda, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma 9. pantu attiecībā uz notiesātajām personām sodu reģistrā esot iekļauta informācija par faktiem, kas saistīti ar personas notiesāšanu, tostarp par pantu, uz kura pamata persona notiesāta, vainas formu, piespriesto soda veidu un mēru. Tomēr sodu reģistra pārzinis un turētājs - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs - neveicot noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju vai pārklasifikāciju Krimināllikuma regulējuma maiņas gadījumā. Tādēļ apstrīdētā regulējuma piemērotājam katrā konkrētajā gadījumā esot papildus jāpārbauda un jāizvērtē izziņā par notiesāto personu iekļautā informācija. Turklāt noziegumi, kuri saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 7. pantu tika atzīti par smagiem, arī šobrīd saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 7. panta ceturto un piekto daļu esot uzskatāmi par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Izņēmums esot Latvijas Kriminālkodeksa 149. panta otrajā daļā paredzētais noziegums - spekulācija. Tomēr arī šajā gadījumā esot jāņem vērā, ka likums "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" paredz īpašus noteikumus attiecībā uz atsevišķiem Latvijas Kriminālkodeksā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tostarp spekulāciju. Proti, krimināllietas, kuras uzsāktas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, bija izbeidzamas. Tāpat personas, kuras bija uzsākušas par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piespriestā soda izciešanu, bija atbrīvojamas no soda izciešanas, vienlaikus tām dzēšot sodāmību. Savukārt personas, kuras bija sodītas par likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" 2.-5. pantā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (piemēram, dzimtenes nodevība, nelikumīga izbraukšana uz ārzemēm, izvairīšanās no obligātā karadienesta, kontrrevolucionāras darbības un to atbalstīšana un citas tamlīdzīgas darbības), esot tikušas reabilitētas.