6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 106. pantam. 6.1. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta devīto daļu sodāmības dzēšana un noņemšana anulējot visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas. Tomēr ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu netiekot anulētas tās sodāmības sekas, kuras noteiktas speciālajā likumā kā profesijas ierobežojums. Ja speciālajā likumā noteikts, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tad tas turpinot pastāvēt arī pēc tam, kad sodāmība tiek dzēsta vai noņemta Krimināllikuma 63. pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi Krimināllikumā paredzētā sodāmības dzēšana vai noņemšana nozīmējot tikai to, ka krimināltiesību izpratnē persona ir uzskatāma par nesodītu. Taču tas nenozīmējot, ka persona nav izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, par kuru ir sodīta, turklāt sodāmības faktam esot juridiska nozīme gan civiltiesību, gan valststiesību jomā, jo ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu netiekot dzēsts sodāmības fakts pats par sevi. 6.2. Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi esot iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos. Savukārt noziegumi iedalāmi mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos noziegumos. Likumdevējs, nosakot maksimālo soda apmēru, jau esot novērtējis noziedzīga nodarījuma kā sabiedrības interešu apdraudējuma raksturu un kaitīgumu, proti, definējis konkrētu noziedzīgu nodarījumu kā smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Tīšu smagu un sevišķi smagu noziegumu bīstamības un kaitīguma pakāpe esot tik augsta, ka attiecībā uz tiem nebūtu samērīgi paredzēt tādu kārtību, kas ļautu Kvalitātes dienestam izvērtēt personas piemērotību pedagoga amatam. 6.3. Pedagoģijas process esot atkarīgs ne tikai no pedagoga prasmēm un zināšanām, bet lielā mērā arī no pedagoga personības. Jomā, kas skar bērna audzināšanu un izglītību, esot svarīgi nodrošināt to, lai sabiedrība varētu būt pilnīgi pārliecināta, ka pedagogs tam uzticētos pienākumus izpildīs pienācīgā kvalitātē. Valstij esot pienākums noteikt tādu regulējumu, lai darbs sabiedrībai nozīmīgās profesijās tiktu veikts atbilstoši sabiedrības interesēm, un citstarp izvirzīt arī kvalifikācijas prasības personām, kurām uzticēta valstij un sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde. Turklāt ar sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpildi saistīta amata ierobežojumi varot būt stingrāki nekā citu amatu ierobežojumi. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - nodrošināt, lai par pedagogu nevarētu strādāt personas, kas sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu. Plašākā nozīmē apstrīdētā regulējuma mērķis esot gan demokrātiskās valsts iekārtas, gan citu cilvēku tiesību aizsardzība. Lai šos mērķus sasniegtu, normatīvajos aktos pedagogiem tiekot izvirzītas paaugstinātas prasības. Neesot citu līdzekļu, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.