3. Article

Mazvērtīgu priekšmetu izmantošana reprezentācijas un reklāmas pasākumiem (likuma 8. pants). 3.1. Nodokļa maksātājs iegādājas krūzītes (katras krūzītes vērtība 10 euro) ar savu zīmolu. Publiskas reklāmas kampaņas ietvaros, lai veicinātu preces noietu un uzņēmuma reklamēšanu, krūzītes tiek pievienotas tirdzniecībai novirzītajām kafijas paciņām, noformējot to kā pārdotās preces komplektu (vai kasē izsniedzot pircējam krūzīti, ja pircējs iegādājies konkrētās kafijas paciņu, pie kuras ir attiecīga norāde (ar vai bez nosacījumiem) par iespēju saņemt krūzīti). Tātad mazvērtīgs priekšmets ir piesaistīts precei (vai pirkuma apjomam), līdz ar to precei (vai pirkuma apjomam) pievienotā krūzīte ir uzskatāma par nodokļa maksātāja reklāmas pasākumu (likuma 8. panta septītās daļas 2. punkta "a" apakšpunkts) un krūzītes vērtība pēc ekonomiskās būtības ir līdzvērtīga precei (vai pirkuma apjomam) noteiktajai atlaidei, savukārt kafijas pircējam, par kafijas iegādi saņemot arī krūzīti ar komersanta zīmolu, neveidojas ienākums. Ja nodokļa maksātājs, lai popularizētu sevi potenciālajiem klientiem vai sadarbības partneriem, reklāmas kampaņas laikā neizmantotās krūzītes izsniedz, neveicot konkrētas preces pārdošanu, tad izsniegtās krūzītes ir uzskatāmas par reprezentācijas izdevumiem un kopējais klientiem izsniegto krūzīšu vērtības apmērs mēnesī (skaitot no pārskata gada sākuma) veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu (izņemot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā minēto apmēru). Krūzītes vērtība (mazvērtīgs priekšmets līdz 20 euro vērtībā), kuru saņem fiziskā persona reprezentācijas kampaņas ietvaros, nav uzskatāma par fiziskās personas ienākumu. 3.2. Nodokļa maksātājs organizē publisku pasākumu bērniem, par pasākuma norisi un iespēju saņemt balvas sniedzot informāciju savā tīmekļvietnē vai tml. Izsludinātajā pasākumā paredzēts, ka uzvarētājam, kurš pirmais atrod veikala skatlogos noslēptās norādes, pasākuma organizētājs izsniedz dāvanu karti 20 euro apmērā, par kuru iespējams saņemt pasākuma organizētāja sniegtu pakalpojumu vai iegādāties tā realizētās preces. Savukārt otrajam uzvarētājam tiek izsniegta cita komersanta dāvanu karte 20 euro apmērā. Ja dāvanu kartes vērtība nepārsniedz 20 euro un ar dāvanu karti var norēķināties par paša nodokļa maksātāja realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, dāvanu kartes vērtība ir uzskatāma par reklāmas pasākumā realizētās preces vai sniegtā pakalpojuma atlaidi (likuma 8. panta septītās daļas 3. punkts) un nav iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, kā arī nav uzskatāma par klienta ienākumu. Ja dāvanu kartes vērtība pārsniedz 20 euro un dāvanu kartes saņēmējs netiek identificēts, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj dāvanu kartes vērtību saskaņā ar likuma 8. panta otrās daļas 1. punktu. Savukārt tādas dāvanu kartes vērtību, ar kuru var norēķināties pie cita komersanta par tā realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, nodokļa maksātājs iekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē tad, ja dāvanu kartes saņēmējs netiek identificēts. 3.3. Uzņēmuma mārketinga politika paredz iespēju uzņēmuma klientiem par katru pirkumu nopelnīt bonusa punktus, par kuriem klientam (ar nodokļa maksātāja izsniegtu lojalitātes karti) ir iespējams iegādāties konkrētā uzņēmuma preces. Papildus tam nodokļa maksātājs atsevišķiem klientiem izsniedz naudu par konkrētu iegādāto preču vai pakalpojumu apjomu vai par sev nepieciešamās informācijas saņemšanu no klienta. Ņemot vērā, ka klientam par nopelnītajiem bonusa punktiem, kuri tika piešķirti, vērtējot iegādāto preču kopējo vērtību, ir jāiegādājas citas preces, tad uzņēmumam neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, jo pirkuma summas samazinājums par piešķirtajiem bonusa punktiem ir uzskatāms par atlaidi. Klientiem piešķirtie bonusa punkti nerada arī fiziskās personas klienta ienākumu, jo klients iegādājies noteiktu preču vai pakalpojumu apjomu. Savukārt, ja nodokļa maksātājs klientam izsniedz naudu (neatkarīgi no summas), kura netiek personificēta, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj klienta gūtais, bet ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliktais ienākums, t. i., klienta saņemtā nauda.