4. Article

Izvērtējot ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 8 apstiprināto Olaines novada lokālplānojumu (turpmāk - Lokālplānojums) atbilstību normatīvajiem aktiem, Ministrija konstatē: 4.1. Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu); Kā uzsvērusi Satversmes tiesa, saskaņošanā jo sevišķi nepieciešams izvērtēt sabiedrības intereses un to personu viedokli, kuru nekustamajiem īpašumiem tiek noteikti īpašumtiesību ierobežojumi. (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03, secinājumu daļas 14.3. apakšpunktu). Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr.2003-16-05, secinājumu daļas 4. punkts). 4.2. Atbilstoši TAPL 4. panta pirmajai daļai teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Līdz ar to pašvaldības pienākums ir nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Minētā panta sestā daļa nosaka pienākumu sniegt argumentētas atbildes par to, kāpēc kāds no priekšlikumiem nav ņemts vērā. Personas tiesības saņemt atbildi pēc būtības ir nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā: 4.2.1. pēc Ministrijas rīcībā esošās informācijas persona, kura ir apstrīdējusi lokālplānojumu, Domes viedokli par publiskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem nav saņēmusi. Persona bija iesniegusi priekšlikumus, kas būtiski skar viņas nekustamajam īpašumam noteiktos īpašumtiesību ierobežojumus. Persona ierosināja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" nodalījuma joslu pārvietot tuvāk Rīgas apvedceļam (A5), iesniedzot arī tehniska rakstura informāciju par izmēriem, asu piesaisti, normālprofiliem un rādiusiem, tādējādi mazāk apgrūtinot viņam piederošo nekustamo īpašumu (samazinot atsavināmo nekustamā īpašuma daļu un novirzot dzelzceļa infrastruktūras līnijas tālāk no būvniecības stadijā esošajām dzīvojamajām mājām). Konkrētajā gadījumā Domei bija jāsniedz argumentēta atbilde, kāpēc personas tehnisko risinājumu nav iespējams īstenot vai, ja to tehniski ir iespējams īstenot - kāpēc izvēlēts cits variants, nevis personas piedāvātais; 4.2.2. arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk - TAPIS) 2017. gada 7. augustā publicētajā Pārskatā par lokālplānojuma publisko apspriešanu, sniedzot argumentāciju par personas izteiktajiem priekšlikumiem, ir veiktas vispārīgas atsauces uz Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu"; VAS "Latvijas valsts ceļi" autoceļa A5 plānoto rekonstrukciju, nesniedzot detalizētu skaidrojumu, kāpēc piedāvātie tehniskie risinājumi nav īstenojami. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā personas nekustamais īpašums tiek būtiski ietekmēts (daļu nekustamā īpašuma paredzēts atsavināt) un uz daļu no nekustamā īpašuma turpmāk tiks attiecināti apgrūtinājumi, kas saistīti ar aizsargjoslu noteikšanu, Olaines novada pašvaldības pienākums bija sniegt personai detalizētu un pamatotu atbildi, iekļaujot informāciju arī par jauniem plānotiem transporta infrastruktūras objektiem, ja tādi ir paredzēti. 4.3. Lokālplānojuma Apbūves noteikumu atsevišķas normas, kas apstiprinātas ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 8, būtiski atšķiras no publiskajai apspriešanai nodotā regulējuma. Līdz ar to Domei bija jāpieņem lēmums par Lokālplānojuma pilnveidošanu, nododot to atkārtotai publiskajai apspriešanai atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 88.2. apakšpunktam. Turklāt Ministrija konstatē, ka faktiski izmaiņas apbūves noteikumos TAPIS veiktas jau pēc Saistošo noteikumu Nr.8 apstiprināšanas, tas ir - 2017. gada 1. septembrī, kas nozīmē, ka Saistošo noteikumu Nr. 8 apstiprināšanas brīdī 2017. gada 23. augustā sabiedrībai vispār nebija pieejama pilnveidotā Lokālplānojuma redakcija. Izmaiņas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Apbūves noteikumi) attiecībā uz atļauto teritorijas izmantošanu skar ne tikai šajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekus, bet var būtiski skart un ietekmēt arī citu nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un intereses, līdz ar to izmaiņas šajos noteikumos nedrīkst veikt, nenododot tās atkārtotai publiskajai apspriešanai. Galvenās konstatētās izmaiņas Lokālplānojuma teritorijas Apbūves noteikumos, kas nav uzskatāmas par redakcionālu kļūdu, kas neskar personu tiesiskās intereses, labošanu, kā tas norādīts Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes vadītāja 2017. gada 1. septembra pamatojumā, ir šādas: 4.3.1. noteikumi papildināti ar jaunu 14., 39. un 40. punktu; 4.3.2. 4.6.1. apakšnodaļā "Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) būtiski mainīti teritorijas galvenie izmantošanas veidi: 4.3.2.1. izslēgti tādi atļautās izmantošanas veidi kā lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003); derīgo izrakteņu ieguve (13004); atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005); 4.3.2.2. sašaurināta atļautā izmantošana smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei (13002), nosakot, ka netiek atļauta atkritumu pārstrādes uzņēmumu, celulozes ražošanas un A kategorijas ķīmiskās rūpniecības objektu būvniecība. 4.3.3. noteikumu 85. un 87. punktā vietējās nozīmes infrastruktūras teritorija (TIN73) nomainīta uz nacionālās nozīmes infrastruktūras teritoriju (TIN73). 4.4. Nav ievērota Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktā ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, nosakot Lokālplānojuma Apbūves noteikumos normatīvajiem aktiem pretrunā esošas prasības un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3. punktā ietverto prasību attiecībā uz augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normu dublēšanu: 4.4.1. Apbūves noteikumu 49. punktā noteikts, ka Dabas un apstādījumu teritorijā (DA) aizliegts veikt galveno cirti. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 49. punktam, dabas un apstādījumu teritorijas galvenie izmantošanas veidi ir publiskā ārtelpa (ar vai bez labiekārtojuma) un mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Apbūves noteikumos noteikts, ka Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) galvenie izmantošanas veidi Lokālplānojuma teritorijā ir publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un labiekārtota publiskā ārtelpa (24001), līdz ar to ir noteikti būtiski mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi teritorijā, kurā galvenais izmantošanas veids nav noteikts mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, turklāt, meža apsaimniekošanā speciālais normatīvais akts ir Meža likums. Apbūves noteikumu 49. punktā noteiktie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi neatbilst Meža likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktam, kas noteic Meža likuma mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus. Mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi pašvaldību teritorijas plānojumos tikai pēc teritoriāla principa, ignorējot valstī pastāvošo aizsargjoslu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides un citu dabas aizsardzības sistēmu kārtību, ir pretrunā ne vien ar vienādu tiesību un pienākumu principu, bet arī ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jēdzienu. Arī Latvijas Republikas Civillikuma 1128. pants noteic, ka meža lietošanas tiesību aprobežojumi ir Meža likuma kompetence. Līdz ar to normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums pašvaldībām teritorijas plānošanas dokumentos noteikt aprobežojumus teritorijas plānojumā mežu apsaimniekošanas jomā, piemēram galvenās cirtes u.c.; 4.4.2. Apbūves noteikumu 55. punkts noteic, ka derīgo izrakteņu ieguvei atļauts transformēt meža zemes pēc ģeoloģiskās izpētes veikšanas un saņemot RVP atļauju (nav norādīts abreviatūras atšifrējums). Latvijas Republikas Saeima grozījumus Meža likumā pieņēma 2011. gada 13. oktobrī (grozījumi stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī), ar kuriem termins "meža zemes transformācija" aizstāts ar terminu "atmežošana", kā arī būtiski mainīta kārtību meža zemes pārveidošanai citā zemes lietošanas veidā. Meža likuma 41. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad zemi, kas Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, atļauts atmežot. Atbilstoši minētajam platību atļauts atmežot, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību".