2. Article

Saistošo noteikumu grozījumu nepieciešamības pamatojums Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7.panta pirmā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās. Savukārt atbilstoši Civillikuma 701.pantam ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tādējādi mantinieks kļūst par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ar nākamo gadu pēc mantojuma pieņemšanas un attiecīgi var pretendēt uz Saistošajos noteikumos paredzētajiem atvieglojumiem tikai ar nākamo gadu. Lai mantiniekiem, kuru deklarētā dzīvesvietas adrese ir Jūrmalā, piemērotu labvēlīgākus nosacījumus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanai, saistošie noteikumi papildināti ar 9.1 punktu, kas paredz Saistošo noteikumu 6.punktā paredzētā atvieglojuma piemērošanu ar nākamo mēnesi pēc mantojuma pieņemšanas un apstiprināšanas mantojuma tiesībās. Saistošo noteikumu 9.2 punktā precizēta kārtība, kādā atvieglojums piešķirams personām, kas ieguvušas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsonību vai Latvijas nepilsoņa statusu. Saistošo noteikumu 22.1 punkts ir saistīts ar grozījumiem 9.1 un 9.2 punktā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu atcelšanu nodokļa maksātāja miršanas gadījumā, kā arī zaudējot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices konfederācijas pilsonību vai Latvijas nepilsoņa statusu. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2017.gada 6.aprīļa grozījumiem 5.panta 1.2 daļā, tiek izteikts jaunā redakcijā Saistošo noteikumu 7.1.12.apakšpunkts, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus varēs saņemt personas vai tās laulātā pirmās pakāpes augšupējais radinieks, kuram deklarētā dzīvesvieta ir vienā adresē ar personu vai tās laulāto kopā ar vismaz trim bērniem. Saskaņā ar Civillikuma 207.pantu radinieki taisnā līnijā ir tie, kuri cēlušies viens no otra ar dzimšanu un kurus sauc vai nu par augšupējiem, vai lejupējiem radiniekiem, raugoties pēc tā, vai skaita no bērniem uz vecākiem, vai otrādi. Saskaņā ar to arī pašu līniju sadala augšupējā un lejupējā. Pie pirmās pieder tēvs, māte, vectēvs, vecmāmuļa, vectēva un vecmāmuļas vecāki utt., bet pie otrās - dēli, meitas, bērnu bērni, šo pēdējo bērni utt. Civillikuma 210.pants noteic, ka radniecības tuvumu starp divām personām taisnā līnijā noteic pēc pakāpju, t.i., dzimšanu skaita. Dēls attiecībā pret tēvu stāv pirmajā radniecības pakāpē, bērna bērns pret vectēvu - otrajā, bērna bērna bērns pret vectēva tēvu - trešajā radniecības pakāpē utt. No minētā secināms, ka atvieglojumu varēs saņemt nodokļa maksātāji - vecvecāki, ja īpašumā būs deklarēti viens vai abi vecāki un vismaz trīs bērni. Atvieglojuma piemērošanas periods saskaņā ar 7.1.12.apakšpunktu ir nosakāms piemērojot 9.punktā noteikto, gadījumos, ja bērns piedzimst gada vidū vai tiek deklarēta dzīvesvieta īpašumā taksācijas gada laikā. Saistošo noteikumu projekts attiecībā uz juridisko personu atvieglojuma piešķiršanu nepieciešamas, lai saņemtu precīzu informāciju par darba ņēmējiem, kas nodarbināti uz normālo darba laiku.