4. Article

Nodokļu tiesību specifika ietekmē konstitucionālās kontroles apjomu un apstrīdētās nodokļu tiesību normas satversmības izvērtēšanas metodoloģiju. Lai secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais pamattiesību ierobežojums ir atbilstošs Satversmes 91. pantam, ir jāpārbauda, vai atšķirīgajām solidaritātes nodokļa likmēm ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, proti, vai nodokļa aprēķina princips nav noteikts patvaļīgi (sal. ar Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā Nr. 2014-11-0103 un 2015. gada 3. jūlija spriedumu lietā Nr. 2014-12-01). Kaut arī atšķirīgo nodokļa likmju piesaistīšana obligāto apdrošināšanas iemaksu administrēšanas sistēmai ir vērsta uz efektivitātes un solidaritātes principu ievērošanu, tomēr likumdevējam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem ir jāpamato pašas nodokļa likmes kā tādas. Solidaritātes nodokļa maksātājiem - darba ņēmējiem - ir paredzētas dažādas nodokļa likmes atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem konkrēta persona ir apdrošināta, taču solidaritātes nodokļa likmju apmērs nevar būt pamatots ar sociālās apdrošināšanas riskiem, jo solidaritātes nodoklim ir citi mērķi. Turklāt, raugoties no tāda viedokļa, vai atšķirīgās nodokļa likmes ir saprātīgi izskaidrojamas, nav mazsvarīgs tas apstāklis, ka šīs likmes ir noteiktas precīzi līdz pat procenta simtdaļai. Arī šo atšķirīgo likmju apmērs 2016. un 2017. gadā ir bijis dažāds. Uzskatu, ka lietas izskatīšanas gaitā likumdevējs nav sniedzis ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem pamatotu izskaidrojumu konkrētajām uz dažādām personu grupām attiecinātajām solidaritātes nodokļa likmēm un to atšķirībām. Sprieduma 26. un 27. punktā ietvertie argumenti bija izmantojami, lai nonāktu tieši pie minētā secinājuma. Tādējādi ar Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantu radītā atšķirīgā attieksme neatbilst Satversmes 91. pantam.