4. Article

Sprieduma 23. punkts ir balstīts uz Satversmes tiesas judikatūru par to, ka nodokļu tiesību jomā likumdevējam ir tiesības izvēlēties nodokļu objektu un nodokļu maksātāju loku (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10. punktu) un ka likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu nepieciešams, ir lietderības jautājums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11. punktu). Es piekrītu tam, ka likumdevēja rīcības brīvības robežas jauna nodokļa ieviešanā ir ar valsts attīstības prioritātēm saistīts politiskas izšķiršanās jautājums. Tomēr personai konstitucionāls pienākums maksāt nodokļus rodas tikai tad, ja šie nodokļi ir noteikti pienācīgā kārtībā (sal. ar, piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10. punktu). Tātad, lai atzītu, ka nodokļa subjekts un objekts, kas noteikti Solidaritātes nodokļa likuma 3. un 5. pantā, un nodokļa maksāšanas kārtība, kas noteikta Solidaritātes nodokļa likuma 7. un 9. pantā, nerada vienlīdzības principa pārkāpumu, būtu jāsecina, ka solidaritātes nodoklis ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.