6. Article

Piekrītu Sprieduma 26. punktā secinātajam, ka, īstenojot nodokļu politiku, likumdevēja rīcībai ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām. Tas izriet no pamatnormas - demokrātiska tiesiska valsts - un Satversmes ievadā iekļautā demokrātiskas un sociāli atbildīgas valsts principa. Tāpat arī piekrītu papildus izvirzītajām prasībām attiecībā uz likumu, kas regulē nodokļu tiesības. Satversmes tiesa pirmo reizi ir konkretizējusi principus, kuri izriet no pamatnormas un kurus likumdevējam ir pienākums ievērot likumdošanas procesā, citstarp arī lemjot par nodokļiem un izstrādājot valsts budžetu. Spriedumā norādīts, ka likumdevējam, īstenojot savu rīcības brīvību nodokļu politikas jomā, ir jāievēro efektivitātes, taisnīguma, solidaritātes un savlaicīguma principi. Likumdevēja pienākums nodokļu politikas jomā ir tāda solidāra un taisnīga - uz noteiktiem kritērijiem balstīta - sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanas mehānisma izveide, kas ir vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, turklāt ne tikai formālā nozīmē, bet arī nodrošinot šā mehānisma efektīvu funkcionēšanu, kā arī nepieciešamo nodokļu politikas izmaiņu pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu (sal.: Sprieduma 26. punkts). Tomēr Solidaritātes nodokļa likums neatbilst vairākiem šeit minētajiem principiem. Spriedumā ir definēti taisnīguma, solidaritātes, efektivitātes un savlaicīguma principi kā orientieri, kas ļauj nodrošināt tādas sabiedrības pastāvēšanu, kura dzīvo pārticībā un tiecas pēc ilgtspējīgas labklājības. No Sprieduma argumentācijas izriet, ka šo principu ievērošana nav pašmērķīga, bet gan vērsta uz Latvijas valsts pastāvēšanu. Tomēr Spriedumā nav vērtēta solidaritātes nodokļa regulējuma atbilstība definētajiem principiem un tādējādi nav piedāvāts skatījums uz pašreizējo nodokļu regulējumu Latvijā un likumdevēja īstenoto politiku, kam jākalpo sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Solidaritātes nodokļa likuma pieņemšanas process neliecina par to, ka likums būtu bijis vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, - šis likums tika grozīts jau pirmā gada laikā pēc tā stāšanās spēkā; nedz arī par nodokļu politikas izmaiņu pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu - likums tika ietverts kopējā valsts budžeta likumu paketē, nevis pieņemts pārdomāta, savlaicīga, uz taisnīguma un solidaritātes nodrošināšanu vērsta procesa rezultātā. Šo secinājumu pamato izskatāmās lietas materiāli. Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners tiesas sēdē pauda uzskatu, ka solidaritātes nodokļa regulējums ilgtermiņā negatīvi ietekmēšot Latvijas darba devēju konkurētspēju (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 11. sēj. 68. - 69. lpp.), kā arī vērsa uzmanību uz to, ka likumprojekta straujās virzības dēļ Latvijas Bankai neesot bijis pietiekami daudz laika piedalīties tā apspriešanā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 11. sēj. 67. lpp.). LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns tiesas sēdē paskaidroja, ka sociālie partneri ir iesaistījušies likumprojekta izstrādē un, apspriežot iespējamos risinājumus nodokļu sistēmas regresivitātes mazināšanai, ierosinājuši izvērtēt arī tādas alternatīvas, kas ietvertu kompleksus risinājumus, nevis būtu vērstas tikai uz vienu darba ņēmēju grupu, tomēr kompleksu nodokļu sistēmas izmaiņu ieviešanai neesot pieticis laika (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 11. sēj. 101. lpp.). Likumdošana un valsts budžeta izstrāde nav formāls process, kurā jārūpējas vienīgi par noteiktu procedūru ievērošanu. Šim procesam jābūt vērstam uz taisnīguma sasniegšanu, uzticības vairošanu Latvijas valstij un tiesībām. Solidaritātes nodokļa likuma izstrādāšana, izskatīšana un apspriešana ir bijusi formāla, jo fokusēta uz iespējami ātrāku fiskālās telpas paplašināšanu un lielāku līdzekļu iegūšanu valsts budžetā, nevis uz konstruktīvu priekšlikumu izvērtēšanu un labāko iespējamo alternatīvo risinājumu meklēšanu. Saeima ir ievērojusi likumdošanas procedūru, tomēr to darījusi formāli, proti, vadoties pēc Satversmes burta, nevis gara (sk.: Meļķisis E. Likuma burts, likuma gars, Satversmes tiesa. Satversmes tiesas pirmais spriedums. Sprieduma teksts, atsauksmes, analīze, vērtējumi. Rakstu krājums. Rīga: LU žurnāls "Latvijas vēstures fonds", 1998, 42. lpp.). Izstrādātās tiesību normas ir vienkāršota atbilde uz jautājumu, kā palielināt fiskālo telpu un valsts budžeta līdzekļu apjomu. Saeima nav pēc būtības vērtējusi to, kā šis nodoklis ietekmēs Latvijas valsts konkurētspēju un veicinās ilgtspējīgu attīstību. Izstrādātais solidaritātes nodokļa administrēšanas risinājums ir vērsts uz lētu un ātru nodokļa iekasēšanu, nevis taisnīgu nodokļa sloga sadalījumu starp dažādām personu grupām un tādējādi pēc būtības nav vērsts uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un sabiedrības vispārējās labklājības veicināšanu. Demokrātiskā tiesiskā valstī tādu gadījumu, kad likumdošanas procesā pieļauts būtisks procedūras pārkāpums, ir ļoti maz, jo Satversmes normas un tiesiskuma princips vada likumdevēju soli pa solim. Tāpēc likumdevējs gandrīz vienmēr spēj likumdošanas procesā ievērot Satversmes burtu. Tomēr pienācīgs likumdošanas process ir tāds process, kas orientēts uz laba likuma pieņemšanu. Ar labu likumdošanu suverēna griba tiek īstenota tādā veidā, kas veicina uzticību Latvijas valstij un tiesībām. Ar formālu pieeju likumdošanas procesam nekad neizdosies radīt labu likumu. Solidaritātes nodokļa likums nav uzskatāms par labas likumdošanas paraugu, jo pieņemts steigā, bez pienācīgas apdomas. Lai gan Satversme neparedz minimālos termiņus, kādi būtu jāievēro, lai varētu uzskatīt, ka likumdošanas process ir vērsts uz laba likuma pieņemšanu, tomēr likumdevēja lēmumiem nodokļu politikas jomā jābūt tādiem, lai personas varētu saprātīgi plānot savas ekonomiskās aktivitātes. Latvijā ierastā prakse apliecina, ka nodokļu regulējuma izmaiņas kļūst zināmas vien dažas nedēļas pirms to spēkā stāšanās. Arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus nedrīkst uzskatīt par formāliem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu). Šie principi prasa nodrošināt tādu pāreju uz jaunu tiesisko regulējumu, lai personas varētu gan izprast savas tiesības un pienākumus, gan arī konsultēties ar juristu vai citu attiecīgās jomas speciālistu un tādējādi pārbaudīt savu secinājumu pareizību (sk. Sprieduma 25.3. punktu). Nodokļu politikas jomā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem ir īpaši liela nozīme, jo personām ir ne vien jāapzinās savu tiesību un pienākumu apjoms, bet arī jāspēj saplānot savas ekonomiskās aktivitātes vairāku taksācijas periodu garumā. Līdz ar to nodokļu politikas jomā savlaicīguma princips prasa, lai likumdevējs nodokļu regulējuma reformas ieviestu krietnu laiku pirms taksācijas perioda sākuma, tā ka ikviena persona, it īpaši persona, kas veic uzņēmējdarbību, varētu sagatavoties jaunajam nodokļu maksāšanas režīmam. Tādējādi Satversmes tiesai turpmāk savā judikatūrā būtu jāiestrādā atziņas par saprātīgu vacatio legis. Šis princips paredz normatīvā tiesību akta spēkā stāšanās datumu nošķirt no šā tiesību akta paziņošanas dienas, piemērojot vacatio legis (sk., piemēram: Prokop K. The Principle of Proper Legislation in the Republic of Poland. In: The Quality of Legal Acts and its Importance in Contemporary Legal Space. Riga: University of Latvia Faculty of Law, 2012, p. 370). Satversmes 69. pantā iestrādātais vacatio legis pamatprincips ir tāds, ka likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja pašā likumā nav noteikts cits termiņš (sk. plašāk: Akmentiņš R. Likumu un rīkojumu spēkā nākšanas laiks Latvijā. Jurists, 1932. gada 9. janvāris, Nr. 1). Tas ir īsākais pieļaujamais termiņš, kas personām dod iespēju sagatavoties gaidāmajām tiesiskā regulējuma izmaiņām. Nodokļu regulējuma izmaiņu vai būtisku reformu gadījumā vacatio legis jābūt tādam, kas ļautu personām pienācīgā veidā sagatavoties jaunai tiesiskajai realitātei, un laika ziņā tam jābūt vismaz vairākas reizes garākam par īsāko pieļaujamo termiņu. Līdz ar to Solidaritātes nodokļa likums nav atzīstams par pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Satversmes tiesas tiesnese D. Rezevska Rīgā 2017. gada 2. novembrī