7. Article

Otrs aspekts, kas jāpatur prātā, domājot par tiesnešu atlīdzības sistēmu, ir varas dalīšanas princips. Satversmes tiesa Spriedumā vērtēja to, kā Latvijā darbojas valsts varas atzaru (likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas) līdzsvars un atsvars. Satversmes tiesa norādīja, ka tiesu vara ir viens no trim valsts varas atzariem atbilstoši no pamatnormas atvasinātajam un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam varas dalīšanas principam. Ikviens tiesnesis, spriežot tiesu, īsteno tiesu varu un darbojas arī kā izpildvaras un likumdevējvaras atsvars no valsts varas dalīšanas principa izrietošajā līdzsvara un atsvara sistēmā. Līdz ar to likumdevējam ir no varas dalīšanas principa izrietošs pienākums ievērot šo tiesneša statusu, proti, izturēties pret tiesu varu tā, lai būtu nodrošināts triju valsts varas atzaru savstarpējais līdzsvars (sk. Sprieduma 21.1. punktu). Šai likumdevēja attieksmei pret tiesu varu tiesiskā valstī ir jāatspoguļojas, pieņemot normatīvo regulējumu ar tiesu varas darbību saistītos jautājumos, citstarp arī veidojot valsts budžetu un sadalot finanšu līdzekļus. Patiesa valsts varas atzaru līdzsvara un atsvara sistēma ir izveidota tikai tādā gadījumā, ja atzaru līdzvērtība tiek nodrošināta visās jomās. Varas dalīšanas mērķis ir nepieļaut valsts patvaļu. Ikvienai konstitucionālajai institūcijai ir jāapzinās no pamatnormas izrietošās un Satversmē noteiktās robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Tāpēc tieši Saeimas leģitimētai neatkarīgai tiesu varai ir jāuztic galīgā lēmumpieņēmēja misija tiesību normas tvēruma atklāšanā. Tiesneša neatkarība ir īpaši svarīga, tiesai aizsargājot konstitucionālismu un cilvēka pamattiesības, jo šajā jomā tiesa, īstenojot varas dalīšanas principu, darbojas kā valsts rīcības kontrolētāja (proti, tā pārbauda valsts varas izmantošanu) (Scheinin M., Krunke H., Aksenova M. (Eds.) Judges as Guardians of Constitutionalism and Human Rights. Cheltenham: Elgar, 2016, p. 5). Turklāt, ņemot vērā tiesām piešķirto kompetenci kontrolēt likumdevēja un izpildvaras rīcības un lēmumu tiesiskumu, ir svarīgi, lai tiesneši būtu taisnīgi, konsekventi un neuzpērkami (O'Connor S. D. The Majesty of the Law: Reflections of a Supreme Court Justice. New York: Random House, 2004, p. 251). Tādējādi tiek atbildēts arī uz jautājumu par to, vai Satversmes tiesa, kas pati ir tiesa, vispār ir tiesīga izspriest lietas par tiesnešu algām. Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesas primārais uzdevums ir atklāt tiesību normu saturu. Tiesa nerada un nepieņem likumus, tā nedarbojas likumdevēja vietā. Likumdevējvara pieder tautai un tās vēlētiem pārstāvjiem. Tiesiskā demokrātiskā valstī vispāratzīts ir pieņēmums, ka likumdevējs ir racionāls un nekad apzināti nepieņems prettiesiskus likumus. Tomēr fakts, ka vairumā demokrātisko valstu darbojas konstitucionālās tiesas, liecina par to, ka mēdz gadīties arī kļūdaini risinājumi. Arī Satversmes tiesas kompetencē ir pārliecināšanās par to, ka apstrīdētās normas atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Šāda kompetence Latvijas konstitucionālo orgānu struktūrā primāri ir piešķirta Satversmes tiesai. Jebkuras spekulācijas par to, ka Satversmes tiesai šādas kompetences nebūtu, norāda uz demokrātiskas tiesiskas valsts principu neizpratni. Tādējādi no valsts efektīvas funkcionēšanas viedokļa būtiski ir tas, lai visi varas atzari pienācīgi veiktu savas funkcijas, lai neviens no tiem nepārkāptu savas kompetences robežas un lai katrs apliecinātu pienācīgu cieņu pret pārējiem varas atzariem un respektētu to leģitīmās darbības jomu. Mūsdienu nepārtraukti mainīgajos ekonomiskajos, politiskajos, sociālajos un globālajos apstākļos tiesu vara ir galvenais robežlīniju novilcējs starp visiem trim varas atzariem (Shetreet S. Judicial Independence, Liberty, Democracy and International Economy. In: Shetreet S. (Ed.) The Culture of Judicial Independence. Rule of Law and World Peace. Leiden: Brill Nijhoff, 2014, p. 16). Tiesiskā valstī nav un nevar būt atsevišķu konstitucionālo orgānu vai atsevišķu institūciju interešu. Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka demokrātiskā valstī visu varas atzaru kopējais mērķis ir demokrātijas stiprināšana tautas interesēs (sk. sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 8.1. punktu). Triju valsts varas atzaru līdzsvara un atsvara nodrošināšana ir būtiska ikvienam iedzīvotājam, visai sabiedrībai un valsts attīstībai, jo tikai tiesiskā valstī ir iespējams nodrošināt ikviena iedzīvotāja un visas sabiedrības attīstību un labklājību.