10. Article

Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo administratīvās tiesas kompetenci lietās par Konkurences padomes izdotajiem nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem un tādējādi liedz nodrošināt personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir viens no administratīvā procesa pamatnoteikumiem un daļa no tiesiskā regulējuma, kas nošķir iestādes un tiesas kompetenci administratīvajā procesā. Atbildes rakstā Saeima galvenokārt sniedz argumentus par to, ka apstrīdētā norma neliedz tiesai veikt kontroli tieši pār Konkurences padomes izdotajiem administratīvajiem aktiem. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas pieteikuma, Satversmes tiesai situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konkrētās administratīvās lietas izspriešanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu). Tomēr vienlaikus Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai, ievērojot minētos apsvērumus, jāprecizē, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu.