11. Article

Apstrīdētā norma iekļauta Administratīvā procesa likuma sadaļā, kas noteic sprieduma taisīšanas kārtību pirmās instances tiesā. Šā likuma 253. pants nosaka sprieduma par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu saturu. Turklāt saskaņā ar likuma 307. panta pirmo daļu arī apelācijas instances tiesas spriedumu taisa 253. pantā paredzētajā kārtībā, ja vien 307. pantā nav noteikts citādi. Apstrīdētā norma noteic, ka likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu. Atbilstoši apstrīdētās normas piemērošanas praksei tiesa, piemēram, nevar grozīt personai par konkurences tiesību pārkāpumiem piemēroto naudas sodu, nodokļa soda naudu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu (sk. pieteikumus lietas materiālu 1. sēj. 2. un 24. lp., kā arī Augstākās tiesas informāciju lietas materiālu 3. sēj. 114. lp.). Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka līdz šim likumdevējs nav pieņēmis tādas speciālās tiesību normas, ar kurām tiesai būtu piešķirtas tiesības grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu (sk. Saeimas papildu paskaidrojumus lietas materiālu 3. sēj. 106. lp.). Tādējādi apstrīdētā norma nosaka tiesas kompetences apjomu, taisot spriedumu lietās par ikvienu nelabvēlīgu administratīvo aktu. Apstrīdētās normas tiesiskās sekas neatšķiras atkarībā no tā, kuras iestādes izdotais administratīvais akts ir pārsūdzēts. Papildus jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 274. panta pirmās daļas 3. punktu, ir apturēta tiesvedība arī vairākās citās administratīvajās lietās, kurās, pēc administratīvās tiesas ieskata, ir piemērojama apstrīdētā norma. Tā Pieteikumu iesniedzēja ir informējusi Satversmes tiesu par to, ka apturēta tiesvedība administratīvajā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, kā arī lietā par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma atcelšanu vai grozīšanu. Savukārt Administratīvā rajona tiesa apturējusi tiesvedību divās lietās par Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu atcelšanu vai grozīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 126.-127. lp.). Procesuālās ekonomijas principam pretēja būtu tāda situācija, ka Satversmes tiesai nāktos ierosināt un izskatīt jaunas lietas par to pašu konstitucionāli tiesisko jautājumu, kas var tikt izlemts izskatāmās lietas ietvaros (sal. ar Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam neatkarīgi no tā, par kuras iestādes izdotu nelabvēlīgu administratīvo aktu tiek taisīts spriedums administratīvajā lietā.