14. Article

Lietas dalībnieki ir pauduši atšķirīgus viedokļus par administratīvās tiesas kompetences apjomu nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskuma vērtēšanā. Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka tās kompetence ir ierobežota (sk. pieteikumus lietas materiālu 1. sēj. 2. un 24. lp.). Savukārt Saeima norāda, ka administratīvā tiesa ir uzskatāma par "pilnīgas jurisdikcijas" tiesu Konvencijas 6. panta izpratnē (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 2. sēj. 91. lp.). 14.1. Izpildvaras darbības tiesiskuma pārbaudes apjoms administratīvajā tiesā ir reglamentēts Administratīvā procesa likuma 250. pantā. Minētā panta pirmā daļa attiecībā uz administratīvo aktu pārbaudes apjomu noteic, ka tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: 1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Proti, tiesas kontrole aptver gan izpildvaras rīcības formālo tiesiskumu, gan arī saturisko lietderību (sk.: Levits E. Par administratīvā procesa vietu un funkcijām Latvijas tiesību sistēmā. Jurista Vārds, 1998. gada 19. marts, Nr. 10/11). Turklāt, vērtējot to, kādā veidā administratīvā tiesa kontrolē administratīvo aktu tiesiskumu, jāņem vērā, ka neatņemama administratīvā procesa tiesā sastāvdaļa ir objektīvās izmeklēšanas princips (sk. arī Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 8. punktu). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturtajai daļai tiesa, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un nodrošinātu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Administratīvajā procesā tiesai jāieņem aktīva pozīcija, lai aizsargātu personas likumiskās intereses no iestādes izdarītiem prettiesiskiem aizskārumiem (sk.: Salenieks N. Par administratīvo procesu tiesā. Jurista Vārds, 1998. gada 19. marts, Nr. 10/11). Tādējādi administratīvajai tiesai ir tiesības noskaidrot un izvērtēt gan lietas faktiskos apstākļus, gan juridiskos apsvērumus (sk. arī Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 19.3. punktu). 14.2. Aplūkojot administratīvo tiesu nolēmumus, ir gūstams apstiprinājums tam, ka administratīvās tiesas vērtē visus lietā nozīmīgos tiesību un faktu jautājumus un pārbauda pārsūdzētos administratīvos aktus gan no procesuālā, gan saturiskā viedokļa. Piemēram, lietās par personai ar administratīvo aktu noteikto sodu tiesas pārskata iestāžu lēmumos ietvertos secinājumus attiecībā uz personas pārkāpuma smagumu un ilgumu (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. A43013712 12.4.5. punktu un 2016. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. A43009715 13.punktu), vērtē argumentus par atbildību pastiprinošiem un mīkstinošiem apstākļiem (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 30. jūnija sprieduma lietā Nr. A43015713 20.-21. punktu), kā arī soda samērīgumu (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr. A42469206 10.3. punktu un 2012. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. A42459006 14. punktu). Proti, pieteicēju argumenti tiesā tiek vērtēti detalizēti un pēc būtības. Tādējādi administratīvā tiesa, īstenojot savu kompetenci, noskaidro un izvērtē visus lietā būtiskos apstākļus, kā arī pārbauda pārsūdzēto administratīvo aktu gan no faktu, gan tiesību viedokļa. Līdz ar to administratīvajā procesā tiek īstenota visaptveroša tiesas kontrole pār izpildvaras lēmumiem.