15. Article

Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas labad administratīvajai tiesai vajadzētu būt no apstrīdētās normas izrietošām tiesībām grozīt iestādes izdoto administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu. Proti, grozot iestādes izdoto administratīvo aktu, tiesa varētu novērst nelabvēlīga administratīvā akta sekas attiecībā uz personu. 15.1. Saeima norāda, ka tiesai ir tiesības grozīt administratīvo aktu tikai tad, ja likumdevējs tai šādas tiesības īpaši paredzējis likumā. Apstrīdētā norma piešķirot likumdevējam rīcības brīvību attiecīgu regulējumu, ja tas nepieciešams, noteikt speciālajās tiesību normās (sk. Saeimas papildu paskaidrojumus lietas materiālu 3. sēj. 106. lp.). Arī Augstākā tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesa groza administratīvo aktu un nosaka konkrētu tā saturu vienīgi tādā gadījumā, ja tiesību normās šāda kompetence tai ir tiešā tekstā paredzēta (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-65/2011 9. punktu). Tātad apstrīdētā norma ietver norādi uz citiem normatīvajiem tiesību aktiem. Ja kādā normatīvajā tiesību aktā tiesai būtu piešķirta kompetence grozīt administratīvo aktu, tad tiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 3. panta otro daļu, būtu tiesīga to darīt, kaut arī šāda satura normas nebūtu Administratīvā procesa likumā. 15.2. Administratīvā akta grozīšana nozīmē administratīvā akta radīto tiesisko seku grozīšanu, proti, to, ka tiesa atceļ iestādes noteiktās tiesiskās sekas un to vietā pati noteic jaunas - citādas tiesiskās sekas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-115/2017 11. punktu). Laikā, kad administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana bija administratīvo tiesu kompetencē, tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu un attiecīgo Kodeksa normu, bija tiesīga grozīt iestādes noteikto sodu par administratīvo pārkāpumu. Ja, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa secināja, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati bija tiesīga izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 27. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-244 8. punktu). Tātad apstrīdētās normas izpratnē akta grozīšana jeb jaunu, citādu tiesisko seku noteikšana iespējama tādā veidā, ka tiesa izdara lietderības apsvērumus iestādes vietā, proti, veic izpildvarai raksturīgo uzdevumu. Tāpēc apstrīdētā norma uzlūkojama kā izņēmums no varas dalīšanas principa un vispārīgā tiesas kompetences regulējuma administratīvajā procesā (sk. arī Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 2. lp.). Līdz ar to apstrīdētā norma paredz, ka likumdevējs noteiktos gadījumos ir tiesīgs uzticēt tiesai arī tādu darbību veikšanu, kuras ir izpildvaras kompetencē. 15.3. Pieteikumos norādīts, ka Kodeksa 289.12 panta otrā daļa piešķir tiesai plašāku kompetenci nekā apstrīdētā norma. Proti, administratīvo pārkāpumu lietās tiesa esot tiesīga ne vien atcelt iestādes lēmumu, bet arī grozīt iestādes piemēroto sodu. Pēc Pieteikumu iesniedzējas ieskata, šādam atšķirīgam tiesiskajam regulējumam nav pamata. Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka starp dažādiem tiesvedības procesiem pastāv objektīvas atšķirības. Savstarpēji salīdzinot dažādu tiesas procesu tiesisko regulējumu, neapšaubāmi būtu iespējams atrast vairākas visiem procesiem kopīgas pazīmes. Tomēr tās nevarētu kalpot par pamatu prasībai šos procesus pilnībā vienādot (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 27.2. punktu). Process, kādā skata administratīvo pārkāpumu lietas, ir īpaša veida process, un tas jānošķir no administratīvā procesa. Administratīvo pārkāpumu lietas pēc būtības nav administratīvā procesa priekšmets (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu). Administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā tiesa vērtē atšķirīgas tiesiskās attiecības. Līdz ar to atšķirības tiesiskajā regulējumā, kas noteic tiesas kompetenci administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā, izriet no konkrēto procesu mērķiem un principiem un ir pamatotas. 15.4. Tiesas spriedums par administratīvā akta grozīšanu neizbeidz administratīvā akta darbību, bet groza šā akta tiesiskās sekas. Savukārt spriedums par administratīvā akta atcelšanu izbeidz administratīvā akta vai kādas tā daļas darbību (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-31/2015 8. un 9. punktu). Tātad, ja tiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253. panta pirmo teikumu, personai nelabvēlīgu administratīvo aktu atceļ pilnībā vai daļā vai atzīst to par spēkā neesošu, ir novērstas ar šo aktu personai radītās sekas. Administratīvajā lietā šādi tiek panākts efektīvs galīgais noregulējums. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka nelabvēlīga administratīvā akta radīto seku novēršanai nepieciešams piemērot tieši apstrīdēto normu. Papildus jāņem vērā, ka gadījumos, kad konkrētā situācija nevar palikt bez nelabvēlīga administratīvā akta, tiesa ir tiesīga piemērot arī Administratīvā procesa likuma 253. panta sesto daļu (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-432/2011 11. punktu). Proti, ja nepieciešams, tiesa var uzdot iestādei atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, ievērojot tiesas norādītos apsvērumus. Administratīvā procesa būtībai atbilstošāks ir regulējums, saskaņā ar kuru tiesa atceļ vai atzīst par spēkā neesošu administratīvo aktu, nevis pati iestādes vietā izdod citu nelabvēlīgu aktu. Arī tiesības uz taisnīgu tiesu neprasa, lai tiesa, pārbaudot personai nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskumu, vienmēr pati izdarītu lietderības apsvērumus un uz to pamata noteiktu jaunu administratīvā akta saturu. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Administratīvā procesa likuma 253. panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele