2. Article

Pieteikumu iesniedzēja - Administratīvā apgabaltiesa (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēja) - lūdz izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvās lietas Nr. A43010415 un Nr. A43009415, kas ierosinātas pēc vairāku komersantu pieteikumiem. Abās lietās Konkurences padome ir komersantu rīcībā konstatējusi Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu un piemērojusi naudas sodus. Komersanti lūguši tiesu Konkurences padomes lēmumus atcelt vai grozīt, samazinot tajos noteikto naudas sodu apmēru. Tādējādi šajās lietās esot piemērojama apstrīdētā norma. Augstākā tiesa, interpretējot apstrīdēto normu, esot atzinusi, ka tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu iestādes vietā tikai tad, ja tiesību normās tai šāda kompetence ir tiešā tekstā paredzēta. Konkrētajā gadījumā nedz Konkurences likums, nedz citas konkurences tiesību normas expressis verbis neparedzot tiesas tiesības grozīt Konkurences padomes lēmumus. Noskaidrojot Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību saturu, esot jāņem vērā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) esot norādījusi, ka tiesvedība par konkurenci uzraugošās valsts pārvaldes iestādes lēmumu piemērot naudas sodu ietilpst Konvencijas 6. panta pirmās daļas tvērumā. Savukārt Augstākā tiesa esot atzinusi, ka Konkurences padomes noteiktajam naudas sodam un tā noteikšanas procedūrai ir krimināltiesisks raksturs. Tādējādi, izspriežot lietas, kurās krimināltiesiska rakstura sodu administratīvajā procesā piemērojusi iestāde, personai vajagot būt nodrošinātām tiesībām uz tai piemērotā soda pārbaudi tiesā, kura atbilst Konvencijas 6. panta pirmajā daļā noteiktajiem taisnīgas tiesas kritērijiem un kurai ir "pilnīga jurisdikcija", proti, tiesības pārbaudīt soda pamatotību un samērīgumu, kā arī, ja nepieciešams, grozīt tā apmēru. Apstrīdētā norma būtiski ierobežojot šādu tiesas kompetenci, un līdz ar to esot ierobežotas arī personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Kodekss) 289.12 panta otrā daļa paredzot plašāku tiesas kompetenci iestādes noteikto sodu pārbaudē nekā apstrīdētā norma. Tiesa varot ne vien atcelt iestādes lēmumu, bet arī grozīt iestādes piemēroto sodu. Gan administratīvajā procesā tiesā, gan administratīvo pārkāpumu lietās tiekot pārbaudīti tādi iestāžu piemērotie sodi, kuriem ir krimināltiesiskas sankcijas pazīmes. Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka šādam atšķirīgam tiesiskajam regulējumam nav leģitīma pamata. Pieteikumu iesniedzēja nepiekrīt apgalvojumam, ka apstrīdētā norma atbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo iestādes kļūdas gadījumā tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253. panta sestajai daļai varot uzdot iestādei noteikt sodu no jauna. Minētā tiesību norma esot piemērojama gadījumos, kad tiesas rīcībā nav visas lietas izspriešanai nepieciešamās informācijas vai iestādei vēl jāizdara lietderības apsvērumi. Tomēr tiesai, konstatējot, ka iestādes noteiktais sods nav samērīgs ar nodarījumu, parasti esot jāizdara tādi paši apsvērumi kā iestādei. Proti, tiesa pārbaudes gaitā pati secinot, kāds sods ir pareizais. Tādā gadījumā efektivitātes princips prasot, lai tiesa pati piespriež pareizo sodu.