4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tiesas kontrole pār izpildvaras lēmumiem esot viens no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tādēļ jautājums par administratīvās tiesas kompetenci un kontroli pār izpildvaras darbību vienmēr esot jāskata atbilstoši varas dalīšanas principam. Varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara" sistēmas uzdevums esot novērst varas uzurpācijas tendences katrā no trim varas atzariem. Likumdevējs esot paredzējis tiesai kompetenci grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu tikai izņēmuma gadījumos, jo lietderības apsvērumu izdarīšana ir iestādes, nevis tiesas uzdevums. Ja tiesa izdarītu lietderības apsvērumus iestādes vietā, tā būtu iejaukšanās valsts pārvaldes darbībā. Tiesa varot vērtēt, vai iestādes lēmums ir tiesisks, un, ja nepieciešams, varot to atcelt. Šobrīd konkurences jomu regulējošajās tiesību normās tiesai neesot noteikta kompetence grozīt administratīvo aktu. Savukārt no tiesu prakses izrietot tas, ka apstrīdētā norma ir piemērojama ne vien konkurences tiesību, bet arī citās jomās. Tomēr tiesas savos spriedumos esot konsekventi secinājušas, ka pagaidām likumdevējs tām nav piešķīris kompetenci grozīt administratīvo aktu. Augstākā tiesa esot atzinusi, ka šādas kompetences piešķiršana varētu būt lietderīga, taču pašlaik spēkā esošais regulējums esot likumdevēja izšķiršanās un tiesai vajagot to respektēt. Tieslietu ministrijas rīcībā neesot informācijas par apsvērumiem, kas bijuši par pamatu apstrīdētās normas pieņemšanai. Arī ministrijā izveidotajās darba grupās, kas strādājušas ar iespējamiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā, neesot apspriesta apstrīdētās normas piemērošanas problemātika un nepieciešamība apstrīdēto normu grozīt.