5. Article

Pieaicinātā persona - Tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ECT esot atzinusi, ka konkurences tiesību pārkāpumu lietās noteiktajiem sodiem ir krimināltiesisks raksturs. Tomēr minētās lietas neesot uzskatāmas par "klasiskām" krimināllietām, tādēļ uz tām krimināltiesību garantijas ne vienmēr būšot attiecināmas visstingrākajā mērā. Valstij esot rīcības brīvība izvēlēties, kādā procesā tiks izskatītas konkurences lietas, tomēr tiesas kompetencei vajagot būt tādai, kas nodrošina noteiktas kriminālprocesam raksturīgās garantijas. Likumdevējs esot piešķīris Konkurences padomei rīcības brīvību naudas soda noteikšanā, dodot tiesības pielāgot tā apmēru konkurences politikai un individuālajiem lietas apstākļiem. Savukārt tiesa, citstarp izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, pārbaudot, vai Konkurences padome noteikusi naudas soda apmēru atbilstoši tiesību normās ietvertajiem kritērijiem un tajās noteiktajos ietvaros. Situācijās, kad nav konstatējamas iestādes rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, tiesas iespējas grozīt iestādes lēmumu esot ierobežotas. Tātad tiesas kontroles apjoms konkurences lietās atšķiroties no kontroles apjoma krimināllietās. Personas tiesības uz taisnīgu tiesu varot tikt pārkāptas, ja tiesai nav "pilnīgas jurisdikcijas" pār lietas faktu un juridisko apsvērumu pārbaudi. ECT, izskatot lietas par šādiem pārkāpumiem, ņemot vērā: 1) strīda jomu; 2) vai tiesai ierobežotas kompetences apstākļos ir iespēja pilnvērtīgi izskatīt lietu; 3) veidu, kādā tiesa nonāca pie lēmuma. Arī izskatāmās lietas pamatjautājums esot saistīts ar jēdziena "pilnīga jurisdikcija" saturu. Tiesai ar "pilnīgu jurisdikciju" vajagot būt tiesībām atcelt iestādes lēmumu visos aspektos - gan attiecībā uz faktiskajiem, gan tiesību jautājumiem. Tomēr "pilnīga jurisdikcija" nenozīmējot to, ka tiesai obligāti jābūt iespējai grozīt lēmuma par naudas soda piemērošanu saturu. Satversmes tiesa jau esot norādījusi, ka administratīvajai tiesai ir tiesības pārvērtēt gan lietas faktiskos apstākļus, gan juridiskos apsvērumus. Turklāt administratīvā tiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 235. panta sesto daļu varot uzdot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tādā veidā arī ierobežojot iestādes rīcības brīvību soda noteikšanā. Tādējādi apstrīdētā norma neliedzot tiesai nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu.