9. Article

Pieaicinātā persona - pieteicējas administratīvajā lietā Nr. A43009415 SE "Moller Baltic Import", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Moller Auto Krasta", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Moller Auto Ventspils" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Moller Auto Latvia" (turpmāk - Moller Grupa) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes 92. panta pirmais teikums kopsakarā ar Konvencijas 6. pantu garantējot personai tiesības uz konkurences tiesību pārkāpuma lietas izskatīšanu "pilnīgas jurisdikcijas" tiesā. ECT esot norādījusi, ka "pilnīgas jurisdikcijas" tiesa ir tāda tiesa, kuras kompetencē ir naudas soda piemērotības vērtēšana vai naudas soda samazināšana. Savukārt apstrīdētā norma liedzot administratīvajai tiesai vērtēt Konkurences padomes lēmumus daļā par naudas soda uzlikšanu. Apstrīdētā norma esot izņēmums no Administratīvā procesa likuma 253. panta pirmajā daļā noteiktās tiesas kompetences. Moller Grupa nepiekrīt Saeimas apgalvojumam, ka apstrīdētā norma kalpojot varas dalīšanas principa īstenošanai. Izņēmums no varas dalīšanas principa nevarot būt piemērots šā principa īstenošanai. Pat ja apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis esot varas dalīšanas principa īstenošana, šo mērķi vēl efektīvāk varētu sasniegt, paredzot tiesai tiesības samazināt Konkurences padomes piemēroto naudas sodu. Ja tiesai nav nepieciešami papildu fakti vai informācija lietderības apsvērumu izdarīšanai iestādes vietā, tad efektīvas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanas labad tiesai vajagot būt tiesībām šādus apsvērumus izdarīt pašai un galīgi noregulēt lietu, proti, noslēgt tiesvedību ar stabilu spriedumu. Arī ECT, vērtējot to, kam dodama priekšroka - varas dalīšanas principam vai tiesībām uz taisnīgu tiesu, esot atzinusi, ka tiesības uz pieeju tiesai krimināltiesiska rakstura lietās ir svarīgākas par varas dalīšanas principa saglabāšanu. Šobrīd tikai četras no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvija, neesot paredzējušas tiesām pilnvaras vērtēt konkurenci uzraugošo iestāžu noteiktos sodus no jauna (de novo) vai pieņemt jaunu lēmumu. Praksē administratīvās tiesas reti atceļot Konkurences padomes lēmumus un tikai vienu reizi - Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 20. augusta spriedumā lietā Nr. A43010913 jeb t.s. "Drogas lietā" - Konkurences padomei dota precīza norāde par naudas soda aprēķinu. Turklāt kopš 2004. gada "Drogas lieta" esot tikai viena no četrām lietām, kurās tiesa atcēlusi Konkurences padomes lēmumu. Visās pārējās lietās administratīvās tiesas pārsvarā sniedzot īsu viedokli par pieteicēju argumentāciju, bet naudas soda apmēru nepārvērtējot un uz Konkurences padomes kļūdām nenorādot. Secinājumu daļa