10. Article

Pieaicinātā persona - M. Phil., Ph. D. (Cantab.) Roberts Ķīlis - norāda, ka dažādu prasību izvirzīšana pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem saistībā ar lojalitātes izrādīšanu valstij vēsturiski esot bijusi visai izplatīta prakse. Šādas prasības bijušas izvirzītas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Turcijas Republikā un Japānā. Eiropas Savienības dalībvalstīs ierobežojumi pedagogiem esot paredzēti galvenokārt saistībā ar krimināla rakstura nodarījumiem. R. Ķīlis uzskata, ka lojalitāte valstij un tās konstitūcijai brīvā sabiedrībā ir ļoti grūti definējama un ar attiecīgu ierobežojumu noteikšanu saistītie riski ir lielāki nekā eventuālie ieguvumi. Viņš uzskata, ka apstrīdētās normas nebūtu atbalstāmas. Vislielākais kaitējums, ko radot apstrīdētās normas, esot pedagogu bailes un pašcenzūra, kas viņiem liedzot rīkoties radoši un brīvi savā profesionālajā darbībā. Viena no būtiskākajām nākotnes kompetencēm dzīvē un darba tirgū esot spēja spriest kritiski. Tas nozīmējot - apšaubīt, daudzpusīgi izvērtēt, kritizēt un argumentēt. Pedagoģiskā kontekstā tas esot pieļaujams bez ierobežojumiem. Apstrīdēto normu dēļ varot rasties problēmas ar pretrunīgu vēstures posmu un politisko teoriju vai ideoloģiju, piemēram, marksisma, fašisma, nacisma un tamlīdzīgu ideju, analīzi un apspriešanu, citstarp domrakstos. Otru problemātisku aspektu R. Ķīlis saskata saistībā ar pamattiesībām uz vārda brīvību. Raudzīšanās uz lietu kārtību tikai no pārejošas valstiski formulētas pozīcijas varot ierobežot iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem integrēties Latvijas vidē un savukārt Latvijas jauniešiem gatavoties citādai dzīves praksei citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādējādi R. Ķīlis uzskata, ka apstrīdētās normas var kaitēt nākotnei nepieciešamo kompetenču attīstībai bērnos un jauniešos, radīt spriedzi Satversmē ietverto vērtību interpretācijā, kā arī ierobežot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā pastāvošajos dažādajos sabiedriskās dzīves modeļos. Turklāt Latvijā jau esot likumdošanas akti, ar kuriem pietiekot, lai novērstu krimināla rakstura incidentus pedagogu darbā.