12. Article

Pieteikumā ir apstrīdēta vairāku Izglītības likuma normu atbilstība Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. 12.1. Izglītības likuma 30. panta ceturtā daļa, 48. panta piektā daļa un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkts personai, kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, papildus citiem pienākumiem uzliek arī pienākumu būt lojālai Latvijas Republikai un tās Satversmei, nepārkāpt diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus - un stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai (turpmāk kopā arī - lojalitātes prasības). Savukārt Izglītības likuma 30. panta sestā daļa, 48. panta sestā daļa un 50. panta 5. punkts nosaka lojalitātes prasību ievērošanas pārbaudes kārtību un tiesiskās sekas personai, kuras rīcība tiek atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām. Proti, šādai personai ir liegts strādāt par pedagogu vai ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Šāds liegums ir spēkā vienu gadu no darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Viena no apstrīdētajām normām - Izglītības likuma 30. panta ceturtā daļa - līdz ar lojalitātes prasībām izglītības iestādes vadītājam izvirza arī prasības pēc nevainojamas reputācijas, attiecīgas izglītības un profesionālās kvalifikācijas. Šīs prasības pieteikumā nav apstrīdētas. Pieteikuma iesniedzējs apstrīdētās normas lūdz izvērtēt tiktāl, ciktāl tās noteic lojalitātes prasības, to ievērošanas pārbaudes kārtību un tiesiskās sekas personai. 12.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās noteic lojalitātes prasības, to ievērošanas pārbaudes kārtību un tiesiskās sekas personai, ir vienots tiesiskais regulējums, kas rada pamattiesību ierobežojumu. Proti, apstrīdētās normas ierobežojot Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz vārda brīvību, jo prasa, lai persona būtu lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, kā arī uzliek personai pienākumu nepārkāpt diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus - un stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai. Apstrīdētās normas ierobežojot arī tiesības brīvi izvēlēties profesiju un strādāt izvēlētajā profesijā, jo ierobežojums noteikts tikai attiecībā uz konkrētām profesijām, proti - personām, kas strādā par pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem. Arī Saeima un lietā pieaicinātās personas uzskata, ka apstrīdētās normas ir vienots tiesiskais regulējums, kas ierobežo gan Satversmes 100. panta pirmajā teikumā, gan 106. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības. Apstrīdēto vienoto tiesisko regulējumu veido normas, kas noteic lojalitātes prasības pēc būtības, proti, Izglītības likuma 30. panta ceturtā daļa, 48. panta piektā daļa un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkts, un normas, kas noteic kārtību, kādā var tikt pārbaudīta pedagoga un izglītības iestādes vadītāja atbilstība lojalitātes prasībām, kā arī paredz tiesiskās sekas personai, kura atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām, proti, Izglītības likuma 30. panta sestā daļa, 48. panta sestā daļa un 50. panta 5. punkts. Līdz ar to Satversmes tiesa apstrīdētās normas vērtēs kā vienotu tiesisko regulējumu.