15. Article

Pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ja: 1) tas ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) tas ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) tas ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas, un tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tas, vai likums pieņemts pienācīgā kārtībā, izvērtējams saskaņā ar Satversmes 21. pantu. Tajā ir ietverts princips, ka Saeima pati nosaka sev darbības kārtību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 5. punktu un 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1. punktu). Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas apstāklis, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas ar diviem atsevišķiem Izglītības likuma grozījumiem, proti, 2015. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi Izglītības likumā" un 2016. gada 23. novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā". Katrs no minētajiem likumiem pieņemts atsevišķā likumdošanas procesā un savā laikā. Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas, ievērojot attiecīgo likumdošanas procesu secību.