4. Article

Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta kanceleja - uzskata, ka izskatāmajā lietā īpaši būtiska ir apstrīdēto normu piemērošanas prakse. Tā kā 2016. gada 23. novembrī pieņemtais likums "Grozījumi Izglītības likumā" raisījis plašas diskusijas sabiedrībā, Valsts prezidents saņēmis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas lūgumus to neizsludināt, un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Iepazīstoties ar minēto likuma grozījumu sagatavošanas materiāliem, to apspriešanas norisi Saeimā un uzklausot likuma otrreizējās caurlūkošanas lūgumu sakarā organizētajā sanāksmē 2016. gada 30. novembrī paustos viedokļus, Valsts prezidents esot secinājis, ka visas iesaistītās puses ir vienisprātis: prasība pēc izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu lojalitātes Latvijas Republikai un tās Satversmei ir nepieciešama. Iebildumi galvenokārt bijuši saistīti ar to, ka šādas visai Latvijas sabiedrībai tik svarīgas normas, kurām nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, virzītas 2017. gada valsts budžeta likumprojektu paketē, ka likuma grozījumu izstrāde bijusi sasteigta, nekvalitatīva un bez plašākām diskusijām sabiedrībā un tas ne tikai apdraudot šo normu sekmīgu piemērošanu, bet arī personīgi aizskarot daudzus tūkstošus izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu, kuri ik dienu godprātīgi veic savu darbu. Saeimas Juridiskais birojs likuma otrreizējas caurlūkošanas lūgumu izskatīšanai veltītajā sanāksmē esot apliecinājis, ka pieņemtajā likuma grozījumu redakcijā neesot saskatāmas pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi vai Latvijas starptautiskajām saistībām, un vērsis uzmanību uz to, ka no normu piemērotājiem būs atkarīgs, vai šie Izglītības likuma grozījumi tiks piemēroti atbilstoši to mērķim. Izšķiroties par 2016. gada 23. novembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" izsludināšanu, Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, aicinot rūpīgi sekot līdzi šo normu piemērošanas praksei, lai laikus varētu identificēt un novērst iespējamās problēmas. Valsts prezidents vēstulē esot uzsvēris, ka viens no izglītības sistēmas mērķiem ir nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespējas veidoties par demokrātiskas valsts un sabiedrības locekli un šā mērķa sasniegšanas labad ir nepieciešams, lai izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi pildītu savu pienākumu - audzinātu Latvijas patriotus. Tas esot iespējams tikai tādā gadījumā, ja izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi ir lojāli Latvijas valstij un tās Satversmei. Tomēr Valsts prezidents vēstulē norādījis: "Arī šajā gadā budžeta likumprojektu paketē ietvertajos likumprojektos tikuši reglamentēti jautājumi, kas nav saistīti ar budžetu un valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, tostarp jau minētais likums "Grozījumi Izglītības likumā". Budžeta likumprojektu paketei nav jākļūst par ērtu instrumentu strīdīgu vai iekavētu jautājumu, kas nav saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, ātrai izlemšanai. Tas ne tikai nevajadzīgi palielina budžeta likumprojektu paketes apjomu, bet arī ierobežo iespējas jautājumus pilnvērtīgi apspriest un izdiskutēt ar nozaru pārstāvjiem un ieinteresēto sabiedrību". Valsts prezidents vēstulē arī aicinājis pilnveidot valsts budžeta likumprojektu paketes izstrādes un priekšlikumu iesniegšanas procedūru, lai valsts budžeta un ar to saistīto likumu izstrāde būtu caurskatāma un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas pieņemtajiem lēmumiem.