5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka lojalitāte ir demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtību atzīšana, ievērošana un cienīšana. Tā esot uzticība Satversmē noteiktām vērtībām un pamatprincipiem. Tomēr lojalitāte valstij un tās konstitūcijai nenozīmējot, ka cilvēkiem nebūtu tiesību kritizēt valsts amatpersonu rīcību un izteikt neapmierinātību ar konkrētu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem. Taču neesot pieļaujami tādi izteikumi vai rīcība, kas ir klaji vērsti pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Lojalitāte kā uzticība, cieņa, respekts, pieķeršanās kaut kam, šajā gadījumā - Latvijas valstij un tās Satversmei, esot atzīstama par vienu no augstākajiem un nozīmīgākajiem tikumiem un morāles principiem, kas pastāvējuši un pastāvot ikvienā sabiedrībā. Lojalitāte esot balstīta uz brīvprātības principu, proti, tā esot cilvēka iekšējā pārliecība, ka viņš no brīvas gribas, neviena nepiespiests, respektē valsti un tās konstitūciju, ievēro likumus un godprātīgi pilda savus pilsoņa pienākumus. Tomēr Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka jābūt konkrētiem kritērijiem, pēc kuru izvērtēšanas varētu objektīvi konstatēt, ka pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs savā profesionālajā darbībā ir nelojāls. Neesot pieļaujams tas, ka apstrīdētās normas nepamatoti tiek interpretētas neatbilstoši to mērķim un rezultātā nepareizi piemērotas. Tāpat esot jābūt skaidrai procedūrai, kādā persona šajā izvērtēšanas procesā var aizstāvēt savas tiesības, tostarp tiesības norādīt uz nepamatotiem un nepierādītiem apgalvojumiem un sniegt savus argumentus. Tieslietu ministrija uzsver, ka nepieciešams nodrošināt to, lai darba tiesiskās attiecības ar pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā tiek izbeigtas, pamatojoties uz saprotamiem un objektīviem kritērijiem, kā arī ievērojot skaidri noteiktu kārtību. Tādējādi, pēc Tieslietu ministrijas ieskata, metodoloģija, kurai atbilstoši tiks konstatēti un izvērtēti lojalitātes prasību pārkāpumi izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālajā darbībā, būtu nosakāma ārējā normatīvajā aktā.