3. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā pastāv saudzējošāki līdzekļi pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Konstatējot, ka ir kaut viens pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2. punktu). Tomēr saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu). Spriedumā atzīts, ka pamattiesību ierobežojumam pastāv saudzējošāki līdzekļi, kas, ņemot vērā ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, mazāk ierobežotu personai Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības (sk. Sprieduma 19.4. punktu). Proti, iespēja izvērtēt to, vai persona, kura sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst strādāt par pedagogu, ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti tagad (sk. Sprieduma 19.3.2. punktu). Satversmes tiesas nolēmumos vairākkārt jau ticis norādīts, ka līdzeklis, kas personas tiesības ierobežo mazāk, bet vienlaikus prasa nesamērīgi lielu ieguldījumu no valsts, tostarp prasa papildu finanšu līdzekļus, nav uzskatāms par tādu, kas ļautu sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 19.2. punktu). Individuāla izvērtēšana attiecībā uz visām personām, kas sodītas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem ievērojami palielinās Kvalitātes dienesta darba apjomu. Šāda izvērtējuma nodrošināšanai neizbēgami būs nepieciešami darbinieki, kas to vērtēs, kā arī papildu laiks un finanšu līdzekļi. Turklāt, ievērojot to, ka Kvalitātes dienesta lēmums ir apstrīdams Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijas lēmums - pārsūdzams administratīvajā tiesā, palielināsies arī šo institūciju darba apjoms. Ja, pēc Satversmes tiesas ieskata, minētais līdzeklis ir saudzējošāks un var sasniegt noteiktos leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, tiesai bija jānorāda, kādēļ tās līdzšinējā praksē izteiktā atziņa par līdzekļiem, kas prasa papildu ieguldījumu no valsts, izskatāmajā lietā nav piemērojama. Spriedumā tas nav ietverts. Tādēļ uzskatu, ka Spriedumā par saudzējošāku atzītais līdzeklis neļaus sasniegt ierobežojuma leģitīmos mērķus - citu cilvēku tiesību aizsardzību, sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzību - tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti šobrīd. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2017. gada 8. decembrī