1. Article

Politikas rezultāti 1.1. Rezultāts 1.2. Rezultatīvais rādītājs 1.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2015.gada izpilde 2016.gada izpilde 2017.gada plāns 2018.gada plāns 2019.gada plāns 1.1.1. Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana 1.2.1. Konstatēti noziedzīgie nodarījumi 56 60 63 64 65 1.2.2. Biroja uzsākto krimināllietu īpatsvars, kas nosūtītas kriminālvajāšanai un nav izbeigtas prokuratūrā (%) 87,5 92,9 95 95 95 1.2.3. Birojā uzsākto kriminālprocesu skaits pēc OIN sniegtās informācijas 7 6 12 13 14 Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) uzlabot Biroja kapacitāti informācijas un datu ieguvē, apstrādē un analīzē, īpaši attiecībā uz finanšu izmeklēšanu, juridisko personu atbildību, pārrobežu kukuļošanu; 2) uzlabot informācijas apriti koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā ar institūcijām Latvijā un ārvalstīs; 3) nodrošināt atbilstošu un kvalitatīvu apmācību Biroja darbiniekiem profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, īpaši saistībā ar finanšu izmeklēšanu; 4) izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, palielinot sankciju par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmērā, lai šo noziedzīgo darbību varētu kvalificēt kā mazāk smagu noziegumu. Iesaistītās iestādes: Tieslietu ministrija11 1.4.2. Valsts amatpersonu darbības kontrole Esošās situācijas apraksts: Birojs korupcijas novēršanas jomā kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu. Interešu konflikta likums valsts amatpersonām nosaka valsts amatpersonas amata savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības, administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumus, aizliegumu ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanas aizliegumus, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus, aizliegumu būt par pārstāvi, aizliegumu saņemt papildu maksu, reklamēšanas ierobežojumus, ierobežojumus rīkoties ar publiskas personas mantu, informācijas izmantošanas aizliegumu. Valsts amatpersonu darbības kontrolē konstatējama nemainīga tendence, proti, pieaug Biroja pieņemto lēmumu skaits par konstatētiem Interešu konflikta likuma pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu vai izsakot mutvārdu aizrādījumu valsts amatpersonām, kuras ieņem amatus pašvaldībās un tās izveidotajās iestādēs (domes deputāti, pašvaldības iestāžu vadītāji u.c.), kā arī publiskas personas kapitālsabiedrībās.12 Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam kā viena no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir pārorientēt pretkorupcijas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resora un institūcijas iekšējo kontroli. Lai stiprinātu publiskas personas institūciju iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu, tika papildināts Interešu konflikta likuma 20.pants ar astoto daļu, paredzot, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijās. Ministru kabineta 2017.gada 27.oktobra noteikumi Nr.630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" veicinās publiskas personas institūciju vadītāju mērķtiecīgu un efektīvu darbību iespējamā korupcijas riska novēršanai, vienlaikus izvairoties no formālu darbību veikšanas. Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 20.panta pirmajā daļā noteikto, publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas pilnvaras, savukārt Interešu konflikta likuma 20.panta astotā daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijās. Stratēģijas darbības periodā un arī turpmāk Birojam ir jāveic pasākumi, lai pārorientētu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no ārējās kontroles uz institūcijas iekšējo kontroli. Secīgi ir jārisina jautājums par publiskas personas institūciju vadītāju pilnvaru (kompetences) paplašināšanu interešu konflikta novēršanā, paredzot, ka publiskas personas institūcijas vadītājs kontrolē, vai attiecīgā amatu savienošana nerada interešu konfliktu, vai tā nekaitē tiešo amata pienākumu veikšanai un nav pretrunā nozares ētikas normām. Tādējādi nākotnē par maznozīmīgiem administratīvajiem pārkāpumiem tiktu piemērota nevis administratīvā atbildība, bet disciplināratbildība, institūcijas vadītājam piešķirot tiesības un pienākumu saukt pie disciplināratbildības institūcijā nodarbinātās valsts amatpersonas, kas izdarījušas pārkāpumus. Vienlaikus aktuāls ir jautājums par publiskas personas institūcijas vadītāja atbildību gadījumā, ja tas neveiks savus pienākums attiecībā uz interešu konflikta novēršanu viņa vadītajā institūcijā. Valsts kontrole 2015.gadā Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) un Birojā veica likumības/lietderības revīziju Nr.2.4.1-21/2015 "Vai valsts amatpersonu deklarācijas ir efektīvs instruments valsts amatpersonu darbības tiesiskuma un atklātības nodrošināšanā?", kurā cita starp secināja, ka politikas plānošanas dokumentos netiek analizēta esošā un vēlamā valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmas ietekme interešu konflikta identificēšanā un korupcijas novēršanā, kā arī netiek definēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kas ļautu novērtēt sistēmas nozīmīgumu un attīstību. Minētajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole sniedz konkrētus ieteikumus normatīvo aktu pilnveidei. VID sadarbībā ar Biroju izstrādāja priekšlikumus Interešu konflikta likumā par kompetences sadalījumu starp abām iestādēm deklarāciju izvērtēšanā. Lai veiktu pasākumus ieteikumu izpildē attiecībā uz deklarēšanās sistēmas efektivitāti, Birojs sadarbībā ar VID Stratēģijas darbības periodā izstrādās priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Tāpat Birojs izstrādāja un 2016.gada 7.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteica būtiskus grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (VSS-653). Minētais likumprojekts paredz virkni grozījumu, kas būtiski uzlabo ziedojumu pieņemšanas kārtību; paplašina to personu loku, kuras tiek kvalificētas kā radinieks; nosaka papildu pienākumu informēt publiskas personas institūcijas vadītāju vai Biroju par interešu konflikta situācijām vai iespējamiem korupcijas, tai skaitā ārvalstu amatpersonu kukuļošanas, gadījumiem; paplašina to personu loku, kuras jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā; noteikta Satversmes aizsardzības biroja direktora valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtība; noteikti terminēti komercdarbības ierobežojumi valsts amatpersonai, kura veikusi izmeklēšanas funkcijas; precizēti valsts amatpersonas pienākumi un rīcība, nosakot papildu gadījumus un paredzot konkrētus termiņus publiskas personas institūcijas vadītāja informēšanai par valsts amatpersonas iespējamo interešu konfliktu u.c. grozījumus13. Šobrīd Birojs turpina minētā likumprojekta saskaņošanas procesu ar iesaistītajām pusēm. Plānotais likumprojekta iesniegšanas termiņš Valsts kancelejā, virzībai uz Ministru kabineta komiteju, ir 2018.gada 31.janvāris. Darbības virziena mērķis: Nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonas darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonas darbībai. Politikas rezultāti: 3.tabula