3. Article

Izglītības un zinātnes ministrija 1.4.5. Pretkorupcijas politikas plānošana un starptautiskā sadarbība Esošās situācijas apraksts: Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajam Birojs: a) izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets; b) koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi; c) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai; d) apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā. Ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam" tika apstiprinātas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.‒2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes). Šo Pamatnostādņu mērķis ir raksturot aktuālo situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, definēt aktuālās problēmas un noteikt mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus to risināšanai laika periodā no 2015.‒2020.gadam. Izstrādājot Pamatnostādnes ir ņemtas vērā dažādos analītiskajos ziņojumos izteiktās rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem, tai skaitā arī Biroja veikto pārbaužu un izmeklēto krimināllietu ietvaros konstatētais. Astoņu Pamatnostādnēs iekļauto apakšmērķu sasniegšanai ir izstrādāts uzdevumu un pasākumu plāns, kura ietvaros paredzēts īstenot 135 pasākumus, t.sk. izdarīt grozījumus tiesību aktos, uzlabot institūciju funkcijas, iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu apguvi un izpratnes veicināšanu par pretkorupcijas politiku. Lai novērstu iestāžu darbinieku motivāciju koruptīvai rīcībai, minētajās Pamatnostādnēs īpaši tiek akcentēta publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politika. Pamatnostādnēs pirmo reizi ir ietverti pasākumi ar mērķi ierobežot korupcijas izplatību privātajā sektorā. Savukārt, lai izveidotu tādu patstāvīgi darbojošos institūciju iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās iespējas publiskajā sektorā, ir nepieciešama efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveide publiskas personas institūcijās, tajā skaitā pašvaldībās un publiskas personas kapitālsabiedrībās. Lai arī līdz šim atsevišķās publiskas personas institūcijās ir bijušas savas iekšējās pretkorupcijas sistēmas vai plāni, tomēr Birojs ir konstatējis17, ka tās nesasniedz izvirzīto mērķi, kā arī nav vienotas pieejas (prasības) to ieviešanā. Lai palīdzētu publiskas personas institūcijām līdz 2018.gada 31.decembrim izveidot iekšējās kontroles sistēmu, Birojs izdos un skaidros vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta novēršanai publikas personas institūcijās. Ņemot vērā, ka 2017.gada 1.martā ir stājies spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un likumdevējs ir palielinājis līgumcenas sliekšņus, no kuriem piemērojams tiesiskais regulējums, kā arī ievērojot apstākli, ka ārpus Publisko iepirkumu likuma kontroles šobrīd paliek aptuveni 34% iepirkumu, kas ir t.s. "zemsliekšņu" iepirkumi, līdzšinējo 14% vietā jeb aptuveni 998 miljoni euro bez PVN, Birojs padziļināti analizēs finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, kā arī korupcijas riskus "zemsliekšņa" iepirkumos un iegādēs, kuru veikšanā nav jāpiemēro ārējo normatīvo aktu regulējums, un sniegs priekšlikumus risku mazināšanai. Joprojām nav noregulēti lēmumu pieņēmēju komunikācijas principi ar privātpersonām, kuras mēģina ietekmēt lēmumu pieņemšanu, pārstāvot konkrētas intereses. Jānorāda, ka starptautisko organizāciju rekomendācijās īpaša uzmanība ir pievērsta tieši likumdošanas varai, proti, nav pieņemts regulējums interešu pārstāvības procesa nodrošināšanai, kas attiektos uz parlamenta pārstāvju, t.i., Saeimas deputātu darbu, tiem iesniedzot priekšlikumus likumprojektiem, kuru autori vai līdzautori ir privātpersonas (tajā skaitā formālās un neformālās sabiedrības grupas). Biroja rosināto priekšlikumu, kas noregulētu minēto situāciju, iestrāde normatīvajā regulējumā nodrošinātu to Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas (turpmāk - GRECO) IV novērtējuma kārtā Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi, kurās līdz šim nav panākts progress. Attiecīgi Birojam ir jāturpina darbs ar Saeimas deputātiem, aicinot atbalstīt Biroja rosinātos grozījumus Saeimas kārtības rullī. Birojs šobrīd nodrošina līdzdalību dažādos starptautisko organizāciju pasākumos, kā arī izpilda Eiropas Padomes līguma "Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas nodibināšanu" (GRECO) saistības18, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretkorupcijas konvencijas saistības, OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (Pretkukuļošanas konvencijas) saistības, kā arī aktivitātes, kas saistītas ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības pasākumiem. Jānorāda, ka Birojs ir pievienojies arī tādiem neformāliem sadarbības tīkliem kā Eiropas partneri pret korupciju (EPAC - European Partners against Corruption) un Godprātības tīkls (Network of Intergity), tomēr ierobežotās kapacitātes dēļ nebūtu vēlama pievienošanās jauniem sadarbības formātiem, lai pilnvērtīgāk varētu izmantot visas tās iespējas, ko šobrīd piedāvā jau esošie formāti, kas ir pietiekami plaši starptautiskās sadarbības veicināšanai. Nākamajos gados vēl jāveic virkne uzdevumu, lai panāktu pilnu atbilstību OECD Pretkorupcijas konvencijas prasībām. Pretkukuļošanas darba grupas plenārsēdes laikā 2018.gada oktobrī Latvijai būs jāsniedz ziņojums par 44 atsevišķu izteikto Otrās fāzes rekomendāciju izpildi. Pēc veiksmīgas visu Otrās fāzes rekomendāciju izpildes sekos arī Trešā un Ceturtā novērtēšanas fāze. Jāņem vērā tas, ka Latvijai šobrīd jau kā OECD dalībvalstij ir jāsniedz savs atbalsts un pieredze arī citu reģionu valstīm, kurām tā varētu būt saistoša, tai skaitā piedaloties dažādos starptautiskos sadarbības formātos, piemēram, OECD Austrumeiropas un Centrālāzijas Pretkorupcijas tīklā (ACN). Līdz šim Birojs veiksmīgi ir pildījis savas kā OECD ACN tīkla dalībvalsts pienākumus, Biroja ekspertiem regulāri piedaloties dažādās OECD ACN Stambulas Pretkorupcijas darbības plāna19 aktivitātēs, tai skaitā Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu novērtējumos. Šobrīd būtu nepieciešams izvērtēt iespējas sniegt papildu atbalstu ACN darbībai. GRECO ietvaros 2017.gada nogalē uzsākta Latvijas V novērtēšanas kārta, kuras laikā vērtēta korupcijas novēršana un godprātības veicināšana attiecībā uz izpildvaras augstākajām amatpersonām un tiesībsargājošajām iestādēm. Attiecīgi nākamajos gados izteikto rekomendāciju izpilde būs viena no prioritārajām jomām starptautiskās sadarbības ietvaros. Tāpat jāturpina arī darbs pie to rekomendāciju izpildes, kas tika izteiktas IV kārtas ietvaros attiecībā uz korupcijas novēršanu parlamentā un tiesu varā. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas un novērtēšanas mehānisma ietvaros 2018.gadā paredzēts uzsākt Latvijas novērtēšanu Otrajā novērtēšanas ciklā, kurā tiek vērtēta dalībvalstu atbilstība Konvencijas prasībām attiecībā uz II nodaļu "Preventīvie pasākumi" un V nodaļu "Līdzekļu atgūšana". Papildus jānorāda, ka Latvija ir noteikta par novērtētāju Azerbaidžānai, kuras novērtēšanas procesu plānots īstenot 2018.gadā. Birojs aktīvi iesaistās divpusējo starptautisko attiecību veidošanā. Ārvalstu partneriem ir interese par Biroja pieredzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī politisko partiju finansēšanas kontroli. Arī nākotnē plānots aktīvi iesaistīties gan pieredzes nodošanā, gan arī apmaiņā ar citu valstu partnerdienestiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar reģionālajiem partneriem, proti - Lietuvu, Igauniju un Poliju. Darbības virziena mērķis: Izstrādāt un koordinēt tādas pretkorupcijas politikas ieviešanu, kas preventīvi novērstu valsts pārvaldē nodarbināto personu prettiesisku rīcību, tai skaitā izpildot starptautiskās saistības. Politikas rezultāti: 6.tabula