5. Article

Politikas rezultāti 5.1. Rezultāts 5.2. Rezultatīvais rādītājs 5.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2015.gada izpilde 2016.gada izpilde 2017.gada plāns 2018.gada plāns 2019.gada plāns 5.1.1. Uzlabojas Korupcijas uztveres indekss 5.2.1. Uzlabot Korupcijas uztveres indeksu (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" nozīmē "korupcijas nav") 55 57 60 62 63 Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) veikt korupcijas risku analīzi jomās, kuras Birojs ir noteicis kā prioritāras nākamajam stratēģijas periodam, un izstrādāt pasākumus identificēto korupcijas risku mazināšanai; 2) padziļināti analizēt finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, kā arī korupcijas riskus "zemsliekšņa" iepirkumos vai iegādēs, kuru veikšanā nav jāpiemēro ārējo normatīvo aktu regulējums, un sniegt priekšlikumus risku mazināšanai20; 3) pildīt starptautiskās saistības, ņemot vērā starptautisko novērtēšanas mehānismu ietvaros izteiktās rekomendācijas; 4) stiprināt Biroja starptautisko sadarbību ar reģionālajiem partneriem, jo īpaši ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, kā arī kompetences ietvaros dalīties pieredzē ar ārvalstu partneriem. Iesaistītās iestādes: Iesaistīto iestāžu nav. 1.5. Biroja darbības spēju izvērtējums 1.5.1. Personāla vadība Biroja amatpersonas un darbinieki darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viens darbinieks ir padots citam darbiniekam. Biroja amatpersonas un darbinieki darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un īsteno patstāvīgi. Biroja priekšnieka vietnieki vērtē tiem pakļauto nodaļu vadītājus un sniedz priekšlikumus viņu atalgojuma, piemaksu un apbalvojumu noteikšanai. Biroja nodaļu vadītāji iesniedz tiešajam vadītājam priekšlikumus par nodaļas struktūru un darba organizāciju, darbinieka iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieka pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu. Juridiskā nodaļa nodrošina Biroja personāla vadības funkciju izpildi un to attīstību iestādē. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā tika veikti būtiski grozījumi (stājās spēkā 2016.gada 5.aprīlī), kuru rezultātā notika Biroja amatpersonu statusa maiņa, proti, notika pāreja no darba tiesiskajām uz valsts dienesta tiesiskajām attiecībām. Lai efektivizētu Biroja funkciju izpildi, izvērtējot nepieciešamību pilnveidot analītisko darbu, 2017.gada 1.novembrī Birojā ir veiktas būtiskas strukturālās izmaiņas, izveidojot Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļu un Lietvedības nodaļu. Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļa ir tiešā Biroja priekšnieka pakļautībā. Tā nodrošina normatīvās bāzes plānošanas sistēmas pilnveidošanu korupcijas novēršanas jomā, korupcijas novēršanas un apkarošanas metodikas attīstīšanu valsts iestādēs, biroja sabiedrisko attiecību koordinēšanu un sabiedrības izglītošanas stratēģijas izstrādi, kā arī veic Latvijas un citu valstu pieredzes apkopošanu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un tās stratēģisko analīzi. Lai efektīvi un kvalitatīvi tiktu nodrošināta plaša informācijas analīze, ir nepieciešams piesaistīt kvalificētus darbiniekus un pilnveidot esošo darbinieku zināšanas par informācijas tehnoloģijām, finanšu un stratēģisko analīzi. Lai noteiktu korupcijas riskam pakļautās jomas un risku analīzes rezultātā identificētu personas, kuru darbībā saskatāmas likumpārkāpumu pazīmes, Birojā šobrīd netiek izmantotas efektīvākās informācijas analīzes metodes. Ieviešot citu valstu pieredzi stratēģiskās analīzes veikšanā, tiks pilnvērtīgi izmantoti Biroja resursi. Lai uzlabotu Biroja nodrošināšanu ar kvalificētu personālu, tika pilnveidoti Biroja iekšējie normatīvie akti, kas nosaka personāla atlases procedūru, proti, 2016.gada 1.septembrī tika pieņemta kārtība Nr.1-4/4 "Pretendentu uz vakantajām amata vietām atlase kārtība". Obligātās prasības pretendentiem dienestam Birojā noteiktas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Personāla atlases procesā ir jānodrošina kandidātu atbilstības izvērtēšana gan Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja likumā noteiktajām obligātajām prasībām, gan arī atbilstības likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai amatpersona varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to pretendentu atlase ir laikietilpīgs un ilgstošs process, kas sastāv no diviem etapiem - pretendenta profesionālās atbilstības izvērtējuma (iegūtā izglītība, darba pieredze, pretendenta spēja analizēt lielu informācijas apjomu, spēja pieņemt lēmumus, citas prasmes, iemaņas) un personas izvērtējuma speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai. Salīdzinoši ilgā darbinieku atlases procedūra Birojā ir uzskatāma par visai būtisku papildu apgrūtinājumu jaunu darbinieku piesaistē. Birojā ir nepieciešams veikt pasākumus, lai nodarbinātajiem nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī turpinātu pilnveidot tehnisko nodrošinājumu. Birojā nodarbinātajiem ir nodrošināta veselības apdrošināšana, kā arī nelaimes gadījumu apdrošināšana amatpersonām, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī pabalsti (atvaļinājuma pabalsts atkarībā no stāža u.c.), kompensācijas un cita normatīvajos aktos paredzētā noteikto izdevumu segšana. Atkarībā no sasniegtajiem darba izpildes rezultātiem un veicamo darbu prioritātēm, regulāri tiek pārskatīts jautājums par iespēju piešķirt normatīvajos aktos paredzētās prēmijas, piemaksas (par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, par papildu darbu u.c.) un naudas balvas. Biroja personāla prasmju un kompetenču pilnveidošanai ir nepieciešams izstrādāt apmācību programmu, kas būtu atbilstoša Biroja specifikai, paredzot tajā vispārīgo prasmju attīstīšanas virzienu un speciālo prasmju attīstīšanas virzienu. Ir nepieciešams organizēt kopīgas apmācības ar Biroja sadarbības iestādēm gan Latvijā, gan arī ārvalstu partneriem, īpaši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aspektiem un riskiem, ārzonu uzņēmumu darbības specifiku un iespējamo starptautisko sadarbību, pārrobežu starptautiskajiem darījumiem un to shēmām, kā arī par starptautisko sadarbību ar tiesību aizsardzības iestādēm operatīvās darbības un kriminālprocesa ietvaros u.c. 1.5.2. Darba vide 2018.gadā ir plānota Biroja darbības pārcelšana uz ēku Citadeles ielā 1, Rīgā. Ēku plānots pilnībā pielāgot Biroja darba vajadzībām un specifikai, nodrošinot prasībām atbilstošu darbu ar valsts noslēpuma objektiem, kā arī uzlabojot dokumentu uzglabāšanas iespējas. Ēkā būs izveidota konferenču zāle, kas nodrošinās iespēju īstenot apmācības par pretkorupcijas jautājumiem plašākai auditorijai. 1.5.3. Informācijas aprite un drošība Birojā ieviesta elektronisko dokumentu aprite gan sarakstei ar privātpersonām un valsts iestādēm, gan iekšējai dokumentu apritei, bet nepieciešams turpināt attīstību uzlabojot un vienkāršojot dokumentu aprites mehānismus. Lai sekotu līdzi programmatūras un normatīvo dokumentu regulējumiem, elektronisko dokumentu aprites programmatūra jāveido elastīga, nepazeminot drošības līmeni. Palielinoties informācijas apjomam un tās dažādībai, kā arī lielam apjomam nestrukturētu datu, nepieciešams veidot atbilstošu informācijas aizsardzību un uzraudzību. Informācijas aizsardzības nolūkos jāsamazina ārējo datu nesēju lietošanas apjoms, nodrošinot drošu datu apmaiņu lietotājiem savā starpā un ar informācijas sistēmām. Palielinoties programmatūras un iekārtu, kā arī pakalpojumu dažādībai, nepieciešams izstrādāt lietojuma un funkciju novērtējumu, kas būtu ņemams vērā pie produkta izmantošanas turpināšanas vai nodrošinot pamatu tā aizstāšanai ar citu. Lai iegādātais produkts tiktu pienācīgi izmantots, nepieciešams veikt atbildīgā personāla apmācību. Birojs veiksmīgi sadarbojas ar vairākām iestādēm, tomēr ne vienmēr izdodas iegūt nepieciešamo informāciju pietiekamā apjomā vai laikā. Ņemot vērā to, ka efektīvākais veids informācijas apmaiņai ir elektroniskā vide, nepieciešams veicināt drošu informācijas apmaiņu ar citiem informācijas avotiem, veidojot vienotu informācijas iegūšanas un analīzes platformu. Ievērojot minēto, Birojs ir uzsācis jaunas lietvedības sistēmas ieviešanas procesu. 1.5.4. Biroja organizatoriskās struktūras un iekšējie procesi Biroja darbu vada Biroja priekšnieks, kuru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Biroja priekšnieks ir atbildīgs par Biroja noteikto funkciju izpildi, izlemj jautājumu par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību, nosaka amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus, kā arī apstiprina Biroja darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus un iesniedz Ministru kabinetā nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu. Biroja priekšniekam ir divi vietnieki - vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos un vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Biroja kopējais štats ir 150 amata vietas, no kurām 2017.gada 15.decembrī ir aizpildītas 125. Biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Biroja reglaments. 1.attēls. Biroja struktūra