2. Article

Investori: ārvalstu investori kas izskata iespēju ieguldīt Latvijas uzņēmumos ir spiesti visus grāmatvedības dokumentus tulkot, kas gan rada papildus izdevumus izskatot ieguldījumu, gan samazina vēlmi ieguldīt jo viņi zina, ka šis ir papildus slogs kas visu laiku būs jānes. Jaunuzņēmumu specifika ir tāda, ka ir ļoti maz cilvēkresursu, lai nodarbotos ar šādām lietām - nav administrācijas resursu. Bieži vien tas ir uzņēmuma vadītājs kas pats arī nodarbojas ar grāmatvedības jautājumiem. 2.4. Ārvalstu pieredze. Nīderlande. Nīderlandes nodokļu grāmatvedības nolūkos uzņēmums var izlemt aprēķināt ar nodokli apliekamo peļņu citā valūtā, nevis euro, ar nosacījumu, ka uzņēmums arī sagatavo savus tirdzniecības kontus šajā otrajā valūtā (kas ir atļauta saskaņā ar Nīderlandes vispārpieņemto grāmatvedības praksi (GAAP)). Funkcionālajai valūtai jāatspoguļo darījumu, transakciju, notikumu un situāciju ekonomiskā realitāte, kas attiecas uz uzņēmumu. Līdzekļiem, kam pašu kapitāls akciju vai parāda ieguldījums galvenokārt ir citā valūtā, var izvēlēties izmantot šo valūtu nodokļu uzskaites vajadzībām. Tomēr, lai faktiski iesniegtu Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju ārvalstu valūtā, pieprasījums jāiesniedz un jāapstiprina Nīderlandes nodokļu administrācijai. Nodokļu administrācijas nodokļa aprēķinus joprojām noteiks euro, un uzrādītā uzņēmuma ienākuma nodokļa apliekamā summa tiks izteikta euro. Lai noteiktu šo summu, ar nodokli apliekamās summas funkcionālā vērtība tiek pārveidota euro, izmantojot finanšu gada vidējo maiņas kursu.2 Igaunija. Nodokļu deklarācijas Igaunijā var iesniegt igauņu, angļu un krievu valodās izmantojot e-tax sistēmu. Šāda sistēma nav īpaši atrunāta normatīvajos aktos un ieviesta vadoties no tā, kāds ir sabiedrības pieprasījums, proti, kāda valoda ir nepieciešama nodokļu maksātājiem. Grāmatvedību (t.i. gada pārskatu, bilanci u.c.) var iesniegt tikai igauņu valodā, savukārt grāmatvedību tai skaitā gada pārskatus, nodokļu deklarācijas kārto un pieņem tikai euro. Ārvalstu investoru padome Latvijā. Lai nodrošinātu šajā konceptuālajā ziņojumā izskatīto jautājumu vispusīgu izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija lūgusi ĀIPL sniegt informāciju par ārvalstu pieredzi saistībā ar noteiktu pakalpojumu sniegšanu angļu valodā, kā arī sniegt informāciju par valstīm, kurās ir pieļaujama grāmatvedības vešana angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošana grāmatojumos. ĀIPL sniedza šādu informāciju: Grāmatvedības vešana ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā ir sastopama vairākās attīstītajās Eiropas valstīs. Piemēram, finanšu pārskatu sagatavošana Šveicē ir pieļaujama vienā no oficiālajām valsts valodām, vai arī angļu valodā. Turklāt finanšu pārskatu var sagatavot izmantojot ārvalstu valūtu. Lihtenšteinā grāmatojumus var veikt Šveices frankos, euro vai ASV dolāros, turklāt Lihtenšteinā ir paredzēti arī izņēmumi, kas ļauj finanšu pārskatus sagatavot citās valodās un jebkurā brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā. Tāpat, vairākās valstīs nodokļu administrācijas pieņem ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistīto transfertcenu dokumentāciju gan valsts valodā, gan angļu valodā. Kā piemēri minami Austrija, Somija un citas Eiropas valstis. Kā citi risinājumi, kas nodrošina grāmatvedības atvērtību un pieejamību ir, piemēram, valsts iestādēs iesniedzamo dokumentu paraugi angļu valodā. Saskaņā ar ĀIPL rīcībā esošo informāciju, šādi paraugi pieejami Somijā reģistrētiem uzņēmumiem. Papildus, ĀIPL norāda, ka arī vairākas valsts institūcijas Latvijā jau tagad noteiktos gadījumos pieņem dokumentus svešvalodās. Piemēram, atbilstoši Imigrācijas likumam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var iesniegt dokumentus svešvalodā, tai skaitā angļu valodā un šāda kārtība pastāv jau no 1997.gada. Arī saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu tiek pieļauta iespēja sniegt informāciju un dokumentus ne tikai valsts valodā, bet arī valodā ko lieto starptautisko finanšu jomā. Piemēram, ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un šā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Valoda, ko lieto starptautiskajā finanšu jomā, ir angļu valoda. 2.5. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta. Šobrīd Latvijā ļoti minimālā līmenī tiek piedāvāti valsts pakalpojumi angļu valodā, kā liecina šī ziņojuma rezultātā iegūtie secinājumi viena no uzņēmēju izvirzītajām prioritātēm ir uzlabot informācijas pieejamības iespējas angļu valodā, tādējādi padarot Latvijas uzņēmējdarbības vidi atvērtāku ārvalstu uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka Pētījumā aptaujātie uzņēmumi ir Latvijas uzņēmumi, līdz ar to secināms, ka šāda nepieciešamība ir ne vien ārvalstu uzņēmējiem, bet arī uzņēmējiem, kas jau darbojas Latvijā. Tādējādi, attiecīgo pasākumu īstenošana ir būtiska ne vien to vērtējot starptautiskā dimensijā. Ja uzņēmējdarbības vides atvērtība netiks nodrošināta, tiks apdraudēta un ierobežota ārvalstu investoru un tiešo ārvalstu investīciju piesaiste, tāpat Latvijas uzņēmējdarbības vide starptautiskā vērtējumā nebūs pietiekami moderna un konkurētspējīga, kā rezultātā Latvija var zaudēt būtiskus līdzekļus. Investēšanas aktivitātes Latvijā, kā arī kopumā ES pēdējos gados ir mērenas, un investīciju apjomi joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Investīciju apjomu straujais samazinājums globālās finanšu krīzes laikā un to lēnā atgūšanās ir vērojama gandrīz visās ES dalībvalstīs. Investīciju zemo līmeni un vājo dinamiku lielā mērā ietekmē vājā kreditēšana, relatīvi zems pieprasījums, salīdzinoši augsts privātā un valsts sektora parādsaistību līmenis, kā arī ekonomiskās un politiskās situācijas nenoteiktība ārējā vidē. Zems investīciju līmenis bremzē pamatlīdzekļu atjaunošanos un modernizāciju, kas var vājināt valsts konkurētspēju un izaugsmes potenciālu.3 Ārvalstu tiešo investīciju attiecība:4 3. Risinājums Izvērtējot šā brīža situāciju, konstatēts, ka, lai arī sākotnēji šā konceptuālā ziņojuma ietvaros tika izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un lietot citas valūtas grāmatojumos, ņemot vērā iesaistīto pušu viedokļus, kā arī izpētot esošo situāciju, secināts, ka šobrīd infrastruktūra nav piemērota, lai nodrošinātu grāmatvedības vešanu angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos. Turklāt, uzņēmēju organizācijas norādījušas, ka primāri būtu risināms jautājums par valsts pakalpojumu sniegšanu angļu valodā. Ņemot vērā minēto, šobrīd ieviešamais risinājums ir nodrošināt valsts sniegto pakalpojumu pieejamību angļu valodā. Pasākumi, kas veicami risinājuma ieviešanai ir: 3.1. Ieviest VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas risinājumu, kas nodrošina lietotāja saskarnes teksta elementu mašīntulkošanu angļu valodā; 3.2. Veikt pasākumus angļu valodā mašīntulkoto EDS tekstu turpmākai pielāgošanai, gadījumos, kad tas neapdraud tālāku datu integrāciju citās VID informācijas sistēmās. Valsts ieņēmumu dienestā pašlaik tiek veikti Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pielāgojumi, lai nodrošinātu lietotāja saskarnes mašīntulkošanu angļu valodā. Automatizētā tulkošana izmanto Latvijas valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisu Hugo.lv un risinājuma ieviešanu EDS plānots pabeigt līdz 2018.gada 1.janvārim. Informācijas sistēmu uzturēšana vairākās valodās, neizmantojot automatizētus tulkošanas risinājumus, ir nesamērīgi dārga un neefektīva; 3.3. Nodrošināt un turpināt pilnveidot VID atbalsta sniegšanu ārvalstu investoriem angļu valodā (saziņa angļu valodā, sarakste angļu valodā, dokumentu iesniegšana angļu valodā), ciktāl tas nenonāk pretrunā ar valsts valodas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbalsts konsultāciju veidā sniedzams pēc pieprasījuma un atbilstoši VID apsvērumiem par atbalsta sniegšanas lietderību; 3.4. Nodrošināt pastāvīgu būtiskāko likumu un Ministru kabineta noteikumu tulkojumu angļu valodā aktualizēšanu tīmekļa vietnē www.likumi.lv, atbilstoši ministriju noteiktajām prioritātēm un pieejamā finansējuma apmērā atbilstoši Valsts valodas centra paustajam viedoklim.