4. Article

Stratēģiskais virziens: atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem 4.1. Tēva lomas ģimenē stiprināšana Saskaņā ar pētījumu datiem Latvijas ģimenēs lielākoties mājas darbu sadalījums joprojām ir tradicionāls, un visai raksturīgs postpadomju sabiedrībām, kad sieviete gatavo ēst, mazgā veļu, uzkopj māju, bet vīrietis veic sīkus remontdarbus34. Vienīgais darbs, kas tiek sadalīts līdzīgi, ir pārtikas iegāde. Turklāt, kā rāda sieviešu padziļināto interviju rezultāti, bērnu aprūpe un mājas darbi ģimenēs visbiežāk tiek skatīti kā sievietes pienākumi. Visai raksturīgi, ka tikmēr, kamēr sieviete atrodas mājās ar bērnu, lielāko daļu mājas darbu padara viņa, tomēr nereti, atgriežoties algotā darbā, pienākumu sadalījums mājās paliek nemainīgs, tāpēc sieviete jūtas hroniski nogurusi, kas ir iemesls strīdiem. Lai arī māti liela daļa respondentu uzskata par labāko bērnu aprūpētāju, tomēr interesanti atzīmēt, ka mātes loma nebūt nav pārspīlēta, salīdzinot ar tēvu. Tikai 47 % sieviešu un 48 % vīriešu uzskata, ka tēvs nekad nebūs tik piemērots bērna audzināšanai kā māte. Uzskatam, ka pirmajā bērna dzīves gadā tēvam vispār nebūtu jāiesaistās tā kopšanā, piekrīt tikai nedaudz vairāk par 10 % respondentu. Risinot tautas ataudzes politikas jautājumus, ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu. Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus35. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus. Savukārt atbalsta trūkums sievietēm lika pārdomāt savu lēmumu radīt nākamo bērnu. Savukārt pētījumā, kurā tika analizēti pašu tēvu viedokļi, redzams, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka pavada vairāk laika ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu tēvi36. Turklāt gandrīz katrs no tēviem (93 %) uzsvēris, ka vēlētos pavadīt vēl vairāk laika ar saviem bērniem. Šī tendence norāda uz notikušajām izmaiņām sabiedrībā, kas, iespējams, ir pamatā pieaugošajai tēva iesaistei bērnu audzināšanā, kad tēviem ne tikai ir vairāk laika saviem bērniem, bet viņi arī paši izjūt nepieciešamību pavadīt ar bērniem vairāk laika, iesaistoties to aprūpē un audzināšanā. Kā lielākās grūtības, pildot tēva lomu, respondenti atzīmēja darba un ģimenes dzīves savienošanu (80%), finansiālās problēmas (57 %) un bērnu disciplinēšanu (44 %). Ikdienas grūtībās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, tēvi gūst atbalstu un ietekmējas no bērnu mātes (61 %) un saviem vecākiem (no mātes - 43 %, no tēva - 39 %). DLC risinājums Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka dažādas iniciatīvas tēva lomas stiprināšanai ģimenē, sākotnēji bijušas visai izplatītas Skandināvijas valstīs, kuru labklājības valstu modelis vienlaikus ir t.s. abu vecāku nodarbinātību veicinošais modelis, mūsdienās kļūst arvien populārākās gan OECD valstīs37, gan Eiropas Savienībā,38 lai ne tikai stiprinātu ģimenes saites, bet arī uzlabotu ģimeņu ekonomisko situāciju un atvieglotu sievietēm atgriešanos darba tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC eksperti piedāvā divus risinājumus tēva lomas ģimenē stiprināšanai: 1) Izmaiņas valsts sniegtajā atbalstā, palielinot tēvu iespējas iesaistīties bērnu aprūpē; 2) Sabiedrības informēšanas kampaņu, kas gan vispārīgi aktualizē tēva lomu ģimenē, gan konkretizē - skaidro jaunās izmaiņas un iespējamo risinājumu, kas vērsti uz vecāku līdzvērtīgāku iesaisti arī mazu bērnu aprūpē, tālāku attīstību. 4.1.1. Tēva kvota Latvijā šobrīd spēkā esošajā regulējumā t.s. tēvu kvotas, kuru mērķis būtu dot iespēju tēviem aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē, sākot no tā pirmajām dzīves dienām, un nodrošināt līdzvērtīgāku pienākumu sadalījumu ģimenē, nav paredzētas. Tēviem piedāvāts saņemt divu veidu atbalstu: • Paternitātes pabalstu - šo pabalstu piešķir bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu, un vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju (nosacījums spēkā no 2017. gada 1. janvāra). Pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tas jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju. • Bērna kopšanas pabalstu (BKP)/ vecāku pabalstu (VP) - šo pabalstu ir tiesīga saņemt persona par bērnu līdz divu gadu vecumam - viens no bērna vecākiem, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. BKP ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan tiem - kuri ir sociāli apdrošinātās personas. Ja vecāks nav sociāli apdrošinātā persona - bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas datuma, pie nosacījuma - ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) - par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Būtiski, ka VP un BKP par viena un tā paša bērna kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam (vienai personai). Sekojot Ziemeļvalstu pozitīvajam piemēram, DLC ierosina arī Latvijā ieviest t.s. tēvu kvotas - iespēju bērna tēvam izmantot viena mēneša apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai. Līdzīgi kā citur, šī atvaļinājuma izmantošana vai neizmantošana ir ģimenes individuāla izvēle, tomēr, ja tēvs to neizmanto līdz bērna trīs gadu vecumam, šis apmaksātais periods tiek zaudēts. DLC piedāvā kvalifikācijas kritērijus tēvu kvotai noteikt līdzvērtīgus vecāku pabalsta saņemšanai, t.i., tēvs ir nodarbināts un ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas noteiktajā kvalifikācijas periodā. DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - pagarināt par vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu, nosakot, ka to ekskluzīvi var izmantot tēvi. 4.1.2. Sabiedrības informēšanas aktivitātes Kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, lai arī, piemēram, Norvēģijā, t.s. tēvu kvotas tika ieviestas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, sabiedrības attieksme mainās samērā lēni. Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgs papildus skaidrojošais darbs. Lai to īstenotu, DLC piedāvā realizēt sabiedrības informēšanas kampaņu. Finanšu līdzekļu efektīvam izlietojumam plānots nevis izstrādāt pilnībā jaunu kampaņas konceptu, bet adaptēt jau līdzšinējos radošos meklējumus, piemēram, plašu rezonansi sabiedrībā guvušo Nodibinājuma Centrs Dardedze un Tēvi.lv39 2014. gadā realizēto iniciatīvu par tēvu lomu ģimenē40, to papildinot ar jauno regulējumu izskaidrojošām informatīvām aktivitātēm. Ņemot vērā minēto, DLC plāno aktīvi sadarboties ar minētajām nevalstiskajām organizācijām mērķa sasniegšanai. 2018. gadā plānots dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes, popularizējot tēvu lomu ģimenē, īstenot Goda Ģimenes gada pasākumu ietvarā. Novērojot lielo sabiedrisko ieinteresētību un atsaucību Tēvu dienas pasākumiem un apzinoties nepieciešamību pēc informatīvo pasākumu turpināšanas arī 2019, 2020, tādejādi nepieciešams sagatavot priekšlikumus MK par papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam 4.1.3. Bērna kopšanas pabalsts Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (parakstīts starp Koalīcijas partneriem un NVO ekspertiem 2012. gada 23. oktobrī) paredzēja - bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu /bāzi/ no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam pakāpeniski palielināt līdz 70 % no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. 2014. gadā pabalsts tika paaugstināts līdz 120 Ls jeb 171 euro, šobrīd 2017. gadā BKP pēc šiem nosacījumiem, bija jābūt 266 euro, bet 2018. gadā - 301 euro. Salīdzinoši Igaunijā šis pabalsts 2017. gadā bija 430, bet 2018. gadā - 47041 euro, Horvātijā 310 eiro.42 Iespējamais risinājums Ņemot vērā to, ka valstī noteiktā minimālā alga ir politiski noteikta vērtība, kas ne vienmēr atspoguļo faktisko ekonomisko situāciju, objektīvāk būtu saistīt BKP apmēru ar valstī noteikto minimālo ienākumu līmeni (MIL) iepriekšējā gadā, attiecīgi katru gadu veicot pabalsta pārrēķinus (piemēram, aprēķinātais MIL 2015. gadā bija 139 euro, 2016. gadā - 167 euro). Pēc šī principa, ievērojot to, ka BKP tiek maksāts nestrādājošiem jaunajiem vecākiem, arī gados jauniem vecākiem, kuriem nav bijusi iespēja veikt uzkrājumus, tad BKP apmēram šajā situācijā jābūt kā divām personām mājsaimniecībā - mātei un bērnam (MIL 100 % + 70 %). Lai nodrošinātu 2012. gada 23. oktobra Koalīcijas partneru un NVO vienošanās izpildi, DLC ierosina no 2018. gada 1. jūlija paaugstināt BKP līdz 200 euro mēnesī, pakāpeniski to kāpinot katru gadu, un no 2021. gada 1. janvāra ieviešot pilnā aprēķinātajā apmērā (170 %). 4.1.4. Vecāku pabalsts Vecāku pabalsta palielinājums par termiņu līdz bērna 1,5 gadu vecumam no 43,75% no vidējām iemaksām līdz 50% Vecāku pabalsta apmērs ir nepietiekams: vecākiem izvēloties patstāvīgi aprūpēt bērnu līdz 1,5 gada vecumam, summējot BKP un VP, lielai daļai vecāku netiek nodrošināts tāds pats ienākumu līmenis, kāds bija strādājot (ienākumu atvietojuma kritums - nulles punkts ir pie bruto algas ap 600 euro mēnesī, ja personai nav apgādājamo, un pie 450 euro ar vienu apgādājamo bērnu). Jāpiezīmē, ka LM ieskatā, palielinot vecāku pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam no 43,7% uz 50% būtu jāpārskata obligātā iemaksu likme, jo esošās obligātās iemaksu likmes ietvars varētu nenosegt papildu izmaksas, vai nepieciešams pārskatīt sociālā budžeta izdevuma struktūru, vai papildus dotējot šo pozīciju no valsts pamatbudžeta. Iespējamais risinājums Pakāpeniski palielināt koeficientu no pašreizējā 43,75 % līdz 50 % (piemēram, no 2018. gada 1. janvāra 45 %, bet no 2020. gada 1.septembra - 50%), lai panāktu pilnīgāku ienākumu atvietojumu (Igaunijā ienākumu atvietojums ir 100 % neto algas apmērā, kas vērtējams kā nodokļu nomaksu sekmējošs un prognozējams ienākums pēc principa "ko sēsi, to pļausi"). Palielinot līdz 50 % vidējās iemaksas vecāku pabalsta aprēķinam, iedzīvotāji, kas saņem algu vidējās algas apmērā Latvijā, nezaudētu savu ienākumu līmeni vai VP atvietotais (kopā ar BKP) ienākumu kritums būtu jūtami mazāks (atkarībā no apgādājamo personu skaita). Savukārt personām ar nelielu atalgojumu, vai jaunajām māmiņām, kuras nav vēl paspējušas veikt lielākas sociālās iemaksas, kompleksi kopā ar BKP palielinājumu sniegtu būtisku atbalstu dzīves kvalitātes uzlabošanai rūpējoties par bērnu, salīdzinot ar ienākumiem strādājot un nodrošinot iztiku vienai personai. Ņemot vērā Latvijas pabalstu sistēmas uzbūves īpatnības, šis jautājums ir skatāms kopsakarā ar BKP paaugstināšanu, tāpat, risinot jautājumu par sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nepieciešams noteikt sociālo iemaksu griestus, lai novērstu nepamatoti lielu pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - virzīties uz risinājumu, lai bērna ienākšana ģimenē automātiski nenozīmētu ģimenes rocības samazināšanos, pakāpeniski paaugstināt vecāku pabalstu 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam līdz 50% no veiktajām iemaksām, nosakot maksimālo pabalsta apjomu, piemēram, trīs vidējās algas valstī iepriekšējā gadā. 4.1.5. Vecāku pabalsta aprēķina formula strādājošiem vecākiem atkarībā no darba slodzes, iepretim pašreizējiem 30% Pašreizējais regulējums paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsākot darba tiesiskās attiecības, neatkarīgi, vai tas ir pilnas vai nepilnas slodzes darbs, tāpat neņemot vērā izpeļņas apmēru, bet balstoties tikai uz pašu nodarbinātības faktu, vecāku pabalsts tiek samazināts par 70 %, izmaksājot vien 30 % no aprēķinātā pabalsta. Sekas šādam regulējumam - nelegāla nodarbinātība, kā rezultātā no ienākumiem vispār netiek maksāti nodokļi. Mainot šo regulējumu, valstī palielinātos saņemtie nodokļi, un ģimenei tiktu dota iespēja legāli paaugstināt savus ienākumus. Šis aspekts ir īpaši kritisks zemo ienākumu ģimenēs papildus ienākumu nepieciešamības gadījumā (piemēram, aprēķinātais VP ir zems), vai ģimenēs, kur vērojama ievērojama ienākumu atšķirība. Iespējamais risinājums DLC uzskata, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs atsāk strādāt, nepieciešams izvērtēt vecāku pabalsta un saņemamās algas attiecību, izstrādājot formulu, kas ņemtu vērā šos rādītājus, lai pabalsts netiktu mehāniski samazināts. Tāpat būtisks aspekts šajā jautājumā ir saņemamā alga - jānosaka zināms ienākumu līmenis, piemēram, trīs valstī noteiktās vidējās algas iepriekšējā gadā, kuru pārsniedzot, vecāku pabalsts strādājošam vecākam vairs netiek maksāts, jo pabalsta mērķis ir atvietot negūtos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja persona turpina strādāt un gūt ienākumus, kas pārsniedz noteikto līmeni, tā ir robežšķirtne un pamats pārtraukt vecāku pabalsta izmaksu. 4.1.6. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta Pašreizējais normatīvais regulējums par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā ir diskriminējošs pret nodarbinātājām sievietēm, kas godprātīgi maksājušas nodokļus un veikušas iemaksas, tādējādi sakrājot sev vecāku pabalstu, jo neatkarīgi no VP saņemšanas fakta, par visām sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas iemaksas pensiju kapitālā un citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem (bezdarbs, slimība, bērna piedzimšana) no konstantas summas 171 euro, nevis no faktiskā ienākumu atvietojuma - vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta kopsummas. Šāda regulējuma rezultātā sievietei, kas audzina vairākus bērnus, uzkrātais pensijas kapitāls un attiecīgi pensija būs mazāka par sievieti, kas bērnu kopšanas atvaļinājumu nav izmantojusi, tāpat šīs iemaksas ietekmē bezdarbnieka pabalsta un citu sociālo pabalstu apmēru, kurus aprēķina pēc veiktajām iemaksām. Iespējamais risinājums DLC uzskata, ka šī sistēmiskā nepilnība ir novēršama visdrīzākajā laikā, jo tā ir netaisnīga pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem un kropļo sociālā atbalsta sistēmu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Turklāt noregulējot iemaksu apjoma jautājumu sociālās apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu tieši nodarbinātās ģimenes ar bērniem, kuru situācija, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas situāciju. 4.1.7. Saglabāt vecāku pabalstu tādā pat apmērā, kā tika saņemts par pirmo bērnu, ja nākamais piedzimst līdz vecākā bērna 3 gadu vecumam, un persona nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības. Šobrīd spēkā esošais regulējums, ka, ja jaunākais bērns piedzimst līdz vecākā otrajai dzimšanas dienai, tad VP tiek saglabāts tādā pašā apmērā kā ar vecāko bērnu, lai arī ir jaunajām māmiņām pretimnākošs, tomēr slēpj sevī zināmu pretrunību. Šis regulējums neņem vērā apstākli, ka ģimenes plānošanā mātes veselības labā dzemdniecības speciālisti rekomendē sievietei starp grūtniecībām ieturēt vismaz pusotra gada intervālu. Tas saistīts ar nepieciešamību mātes organismam atgūties no grūtniecības un dzemdībām, līdz ar to sieviete nav gatava jauna bērniņa iznēsāšanai ne fizioloģiski, ne emocionāli.43 Esošajā situācijā ģimene netiek motivēta pašiem vecākiem rūpēties par bērnu, plānojot kuplāku ģimeni. Šobrīd, ja māmiņa nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, tad: 1) gadījumā, ja otrs bērns piedzimst pēc vecākā bērna divu gadu vecuma, vecāku pabalsta apmērs būtiski samazinās; 2) gadījumā, ja ģimenē piedzimst trešais bērns pēc kārtas, mātei neatjaunojot darba tiesiskās attiecības, vecāku pabalsts vairs netiek maksāts. Iespējamais risinājums DLC rosina pārskatīt kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam, lai mātei tiktu aprēķināts un izmaksāts VP arī tad, ja jaunākais bērns dzimis līdz vecākā bērna trīs gadu vecumam. 4.1.8. Vecāku pabalsta apmērs paliek nemainīgs arī gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst laikā, līdz nav izmantots viss bērna kopšanas atvaļinājums. Vecāki tiek "sodīti", ja otrs bērns piedzimst pirms pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, vai piedzimst dvīņi. Situācija - ja māmiņa ir izvēlējusies saņemt BKP vienu gadu, tad piedzimstot otrajam bērnam pēc šī gada, viņa būs saņēmusi visu vecāku pabalstu un saņems jaunu pabalstu pilnā apmērā. Savukārt, ja māmiņa izvelēsies 1,5 gadu ilgu atvaļinājumu bērna kopšanai, un nākamais bērns piedzims pēc gada un 2 mēnešiem, par šo vienu bērnu tiek atņemts pabalsts un tiek maksāts par otru bērnu (līdz ar to par vienu bērnu netiek maksāts vispār). Izņemot uz maternitātes pabalsta saņemšanas laiku - 30% no VP. Arī dvīņu gadījumā tiek izmaksāts tikai viens VP (+BKP par diviem bērniem). Gadījumā, ja bērni būtu dzimuši secīgi, tad valsts izmaksātu VP par katru bērnu, bet, ja piedzimst vienlaicīgi, tad par vienu bērnu nemaksā, kas nav taisnīgi. Iespējamais risinājums Jānosaka kāds apmērs, kad vecāku pabalstu turpina maksāt arī par šo bērnu (30-50%). 4.1.9. Vecāku pabalsta aprēķins tiek veikts arī gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas līdz 2 mēnešiem pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma Pēc esošā tiesiskā regulējuma sociālā netaisnība veidojas attiecībā uz vecākiem, kuru darba tiesiskās attiecības kādu iemeslu dēļ ir pārtrūkušas vēl grūtniecības laikā pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma; darba uzteikšanas iemesls ne vienmēr ir atkarīgs no darba ņēmēja - darba attiecības var pārtrūkt arī, piemēram, uzņēmuma likvidācijas gadījumā. Šobrīd darba ņēmēju tiesības aizsargā 06.11.1995. gada Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 8. pants, kas nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. Vienlaikus, neskatoties uz objektīvajiem apstākļiem, ka pirms uzņēmuma likvidācijas sieviete ir veikusi visas sociālās iemaksas vecāku pabalsta saņemšanai, vadoties tikai pēc nodarbinātības fakta, viņai tiek liegtas tiesības saņemt vecāku pabalstu. Vienlaikus jāatzīmē, ka grūtniecības piektajā - sestajā mēnesī sievietei var būt objektīvas grūtības sameklēt jaunu darba vietu, lai izpildītu prasību par atrašanos darba tiesiskajās attiecībās vecāku pabalsta piešķiršanai. Iespējamais risinājums DLC ierosina dot tiesības saņemt vecāku pabalstu arī sievietēm, kurām darba attiecības izbeigušās pirms maternitātes atvaļinājuma iestāšanās, bet ne ātrāk kā divus (trīs) mēnešus pirms. Šajos gadījumos ierosinām vecāku pabalsta aprēķinā attiecīgo laika periodu (bez darba tiesiskajām attiecībām) ieskaitīt 12 mēnešu vidējās algas aprēķinā, ienākumus nosakot kā nulle. 4.1.10. Darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli palīdzēt saviem darbiniekiem un piešķir pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts IIN. Tajā pašā laikā IIN likuma 9.pants nosaka, ka darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 euro, netiek aplikts ar IIN. DLC ierosina šādu atvieglojumu ieviest arī gadījumos, kad darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku un piešķirt tam pabalstu par bērnu piedzimšanu. Tādejādi neapliekot darba devēja piešķirto pabalstu minimālās (vai darbiniekam noteiktās) algas apjomā ar IIN un stimulējot arī darba devējus iesaistīties ģimeņu ar bērniem atbalstā caur valsts nodokļu politiku, tiktu vairots tādu darba devēju skaits, kas atbalsta darbiniekus saistībā ar bērna piedzimšanu, un gaida tos atgriežamies darbā. 4.2. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība Jau 2016. gadā DLC eksperti demogrāfiskās situācijas kontekstā uzsvēra, ka starp Latvijas pašvaldībām pastāv ievērojamas atšķirības, t.sk., ekonomiskās - atsevišķās pašvaldībās ģeogrāfiskie apstākļi un labvēlīgā ekonomiskā vide būtiski palielina pašvaldības ieņēmumus, tai pašā laikā liela daļa pašvaldību ar saviem budžeta ieņēmumiem nevar nodrošināt savu funkciju izpildi, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju - teritorijās ar augstāku teritoriālās attīstības indeksu dzimstības rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā teritorijās ar zemāku teritoriālās attīstības indeksu. Nenoliedzami, pašvaldību sniegtais atbalsts ģimenēm ir visai atšķirīgs un lielā mērā tieši atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Kā norāda pētījumi tautas ataudzē, Latvijas iedzīvotajiem ir visai ierobežota informācija par visām pašvaldības atbalsta iespējām, turklāt pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk ir reaktīvi - atbalsts tiek piedāvāts tikai izteiktas krīzes situācijās, kad iedzīvotāji paši lūdz palīdzību, bet ne izrādot iniciatīvu proaktīvā veidā no pašvaldības darbinieku puses44. Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus un to, ka valstiskā līmenī nebija pieejama apkopota informācija par pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem, tika atbalstīta programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" uzsākšana. Programma ietver konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" organizēšanu, lai vērtētu Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Konkursa gaitā tiek noteiktas labākās pašvaldības starp 9 republikas pilsētām, 21 novadu ar reģionālas nozīmes centru pašvaldībām un 89 novadu pašvaldībām. Konkursa norise notiek divās kārtās: • Pirmajā kārtā tiek vērtēts pašvaldību sniegtā atbalsta apmērs un dzimstības rādītāji, veiktas vecāku aptaujas (mērķis apkopot 50 000 balsojumu), vērtēti dati un pašvaldību līdzdalība konkursā; • Otrajā kārtā trīs labākās pašvaldības katrā no grupām sniedza savu redzējumu un pamatojumu, kāpēc attiecīgā pašvaldība ir ģimenei draudzīgākā; • Papildus programmas ietvaros tiek izveidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniedz pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta iespējām. Informāciju ievietošanai vietnē www.vietagimenei.lv sniegušas 100 pašvaldības, 55 pašvaldības piedalījās 2017. gada konkursā. Šāda vienkopus apkopota informācija nodrošina iespēju vecākiem vienuviet iegūt informāciju par pašvaldību piedāvāto atbalstu un sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. Konkursā "Ģimenei draudzīga pašvaldība" par laureātu valsts mērogā tika atzīta Ozolnieku novada pašvaldība. Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību grupā uzvarēja Daugavpils pilsētas pašvaldība. Reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldību grupā - Siguldas novada pašvaldība. Savukārt pārējo 89 novadu pašvaldību grupā pirmo vietu izcīnīja Olaines novada pašvaldība. Konkursa galvenā uzvarētāja - Ozolnieku novada pašvaldība no VARAM balvā saņēma 20 000 euro ģimenēm noderīgu pasākumu veikšanai 2018. gadā. Savukārt konkursa uzvarētājas katrā pašvaldību grupā saņēma 10 000 euro naudas balvu katra. Papildus konkursa komisija izcēla arī citu pašvaldību veikumu dažādās jomās, piemēram, Ventspils pilsētu konkursa dalībnieki atzina par pašvaldību ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru, Mārupes novadā dzimis visvairāk mazuļu un tiem pieejams daudzveidīgākais atbalsts, bet Dobeles novadā ir liels daudzbērnu ģimeņu skaits un tām tiek sniegts būtisks atbalsts. Konkursa lieldraugs SIA "Jūrmalas Mežaparki" savu speciālo balvu - rotaļu laukumu - dāvāja savam favorītam 9 konkursa finālistu konkurencē - Gulbenes novada pašvaldībai. Jau iepriekšējā gadā DLC norādīja, ka saskata programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" sinerģiju ar jau pašreiz eksistējošu "Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu"45, kura mērķis ir sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. Vienlaikus "Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls" tiek izmantots kā platforma, lai īstenotu Eiropas struktūrfondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" aktivitātes vairāk nekā 30 miljonu euro apmērā. Papildus, pilnveidojot programmu "Ģimenei draudzīgs komersants" un, to paplašinot, darba devēju grupā iekļaujot arī valsts pārvaldes iestādes - un izveidojot iniciatīvu "Ģimenei draudzīga darbavieta" atbilstoši Skandināvijas valstu labākajiem piemēriem46, tās darbību varētu ciešāk saistīt arī ar programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība". Iepriekš veiktie pētījumi akcentē nepieciešamību veidot ciešāku pašvaldību un uzņēmēju dialogu47, lai veicinātu pilnvērtīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, vienojoties par pagarinātiem kādas no pašvaldības teritorijā esošo pirmsskolas un sākumskolas (pagarinātās dienas grupas) izglītības iestāžu darba laikiem, izvērtējot papildus pašvaldības atbalsta mehānismus uzņēmējiem, ja tie saviem darbiniekiem nodrošina veselības veicināšanas pasākumus, kā arī diskutējot par elastīgas nodarbinātības iespējām, daļslodzes darbu ģimeņu vecākiem un iespējām to savienot ar citu mērķgrupu atšķirīgajām vajadzībām (piemēram, vēlamais darba laiks vecākiem apvienojumā ar vēlamo darba laiku studentiem). Ņemot vērā iepriekš minēto, programmas darbību nepieciešams turpināt 2018. gadā un nākamajos gados. Programmas "Ģimenēm draudzīga pašvaldība" tiešsaistes satura pilnveidošana Atbilstoši Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 3.2.12.4. uzdevumam "Izstrādāt kritērijus ģimenei ar bērniem draudzīgās pašvaldības noteikšanai, izceļot un atzīmējot pašvaldību sasniegumus, labās prakses piemērus atbalsta un iespēju sniegšanā ģimenēm ar bērniem" 2017. gadā, kā arī DLC priekšlikumiem 2017. gadā ģimeņu ar bērniem atbalstam VARAM īsteno programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība". Programmas īstenošanas rezultātā tiek veicināta informācijas pieejamība par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, par ģimenēm draudzīgu publisko un privāto infrastruktūru, kā arī tiek sekmēta pašvaldību sniegto pakalpojumu un infrastruktūras ģimenēm pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Papildus programmas ietvaros veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta iespējām. DLC priekšlikums Būtiski nodrošināt programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" ilgtspēju un tās tīmekļa vietnē iekļaut informāciju par pašvaldību iniciatīvām, kas ir vērstas uz to, lai motivētu tautiešus ārvalstīs, jo īpaši ģimenes ar bērniem, atgriezties dzīvei savā pašvaldībā. Papildus, informācija par pašvaldību remigrācijas speciālistiem būtu pieejama VARAM izveidotajā tīmekļa vietnē konkursam "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kā arī pašvaldību īstenotajām iniciatīvām un to rezultātiem (labās prakses un pieredzes apmaiņas platforma). 4.3. Programmas "Valsts garantijas nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība Cienījams mājoklis ir viena no fundamentālām cilvēka pamatvajadzībām, tomēr tā iegāde vai būvniecība lielai iedzīvotāju daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir apgrūtināta sakarā ar finanšu nepietiekamību. Ģimenes ar bērniem bieži vien nespēj iekrāt pietiekamus naudas līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jo līdzekļi, ko personas varētu iekrāt, tiek novirzīti, piemēram, dzīvokļa īres samaksai. Tādējādi jaunās ģimenes nespēj realizēt ieceri par savu mājokli, un ir spiestas dzīvot īres dzīvokļos vai kopā ar saviem vecākiem. Valsts šajā ziņā ir spērusi soli pretī ģimenēm ar bērniem - 2014. gada 5. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"48 (turpmāk - Noteikumi Nr. 443) paredz iespēju ģimenēm ar bērniem saņemt valsts garantiju par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu (turpmāk - programma). Noteikumi Nr. 443 izdoti, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"49 27.1 pantu. Programmas mērķis ir sniegt valsts palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts garantija par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu, izveidojot plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei. Atbilstoši Noteikumu Nr. 443 9. punktam, garantijas apmērs ir atkarīgs no apgādībā esošo vai ar personu kopā dzīvojošo bērnu skaita. Tas ir, ja personai apgādībā vai ar to kopā dzīvo viens nepilngadīgs bērns, persona ir tiesīga saņemt garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 10 000 euro), ja divi nepilngadīgi bērni - 15% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 15 000 euro) savukārt, ja personai ir trīs nepilngadīgi bērni - 20% no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 20 000 euro). Garantiju sniedz un administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum". Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752 ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem50, tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5% garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem.51 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46 miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais 1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti mājokļu iegādei. Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS "Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS "ABLV" un AS ""Baltikums Bank". Līdz šim programmai valsts budžeta ietvaros ir tikuši piešķirti finanšu līdzekļi šādā apmērā: • 2015. gadā - 2 335 295 euro (papildus programmai tika izmantoti VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pamatkapitālā 2005. gadā ieskaitītie līdzekļi - 332 678, 71 euro apmērā); • 2016. gadā - 4 859 386 euro; • 2017. gadā - 5 349 300 euro. Problēma Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka programma sevi ir pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam. Tāpēc DLC atzīst nepieciešamību to turpināt arī turpmāk, taču tieši finansējums ir būtisks priekšnosacījums programmas turpināšanai un paplašināšanai. Tāpat DLC eksperti ir konstatējuši, ka programmas tvērums nav attiecināts uz atsevišķām ģimenēm ar bērniem svarīgām jomām, kas ietver nepieciešamību piesaistīt finanšu līdzekļus, bet nav mājokļa iegāde vai būvniecība, tāpat nav paredzēts atbalsts gados jauno pāru nodibinātajām ģimenēm, kuras vēlas atrisināt mājokļa jautājumu pirms bērnu laišanas pasaulē. DLC priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2017. gada 6.jūnija sēdē skatīja jautājumu par programmas aktualitātēm, sasniegumiem un iespējamiem attīstības virzieniem.52 Sēdes gaitā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti iezīmēja vēl papildus trīs gadījumus un grupas, uz kuriem programma būtu attiecināma, un līdz ar to paplašināma. 2. tabula Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" paplašināšanas iespējas 1. Daudzbērnu ģimeņu paplašinātais loks Programma paredz garantiju izsniegšanu tikai tām ģimenēm, t.sk. daudzbērnu ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni. Tomēr daudzbērnu ģimenēs ietilpst arī bērni, kuri sasnieguši 24 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību. Līdz ar to regulējums ir pilnveidojams, proti, attiecināms uz paplašināto daudzbērnu ģimeņu loku.