5. Article

Stratēģiskais virziens: atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai Darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir viens no ģimenes atbalsta politikas efektīvas īstenošanas stūrakmeņiem61, ko apliecina arī citu, jo īpaši Skandināvijas, valstu pieredze62. Jaunākās Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) iniciatīvas, kas vērstas uz darba un ģimenes līdzsvaru, liecina, ka šis jautājums ieņem arvien būtiskāku vietu arī EK dienas kārtībā63. Lai gan Ģimenes politikas ir ES dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tomēr ES vienmēr ir centusies izvērtēt savu politiku ietekmi uz ģimenes saitēm un ģimenes locekļu dzīves kvalitāti. EK ierosinātā iniciatīva paredz uzlabotu sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru un sekmēt elastīgāku darba režīmu. Darba un ģimenes līdzsvara veicināšanas iniciatīvas ir jāskata kā iespējamais risinājums vairākiem izaicinājumiem64. Piemēram, sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas, un viņu izglītības līmenis ir pat augstāks nekā vīriešiem, tomēr darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas un līdz ar to zemāks ir arī viņu ekonomiskās neatkarības līmenis. Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis atšķirīgo nodarbinātības līmeni, ir nevienlīdzīgais bērnu aprūpes pienākumu sadalījums sieviešu un vīriešu starpā. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības atšķirība ievērojami palielinās, tiklīdz ir runa par ģimenēm ar bērniem, un tas atspoguļo sarežģījumus, ar kuriem sastopas sievietes, kas mēģina apvienot bērnu audzināšanas un aprūpes pienākumus ar algotu darbu. Dati norāda, ka gandrīz piektā daļa sieviešu 2014. gadā un arī 2015. gadā nevēlējās strādāt pilnu darba laiku, un līdzīgs skaits sieviešu nevarēja strādāt pilnu darba laiku personisku apsvērumu vai ģimenes apstākļu dēļ65. Vecāki, audzinot bērnus, tam velta ne tikai būtisku daļu savu finansiālo resursu, bet arī laiku. Tiešais kontaktēšanās ar bērnu laiks ir kritiski nozīmīgs aspekts bērna attīstībā un izaugsmē, lai kļūtu par pašapzinīgiem un mērķtiecīgiem pieaugušajiem66. Dažādās valstīs īstenotu pētījumi rezultāti apliecina, ka pastāv pozitīva sakarība starp vecāku izglītību un ienākumiem un to, cik daudz laika viņi pavada ar saviem bērniem - vecāki ar augstāku izglītību un ienākumiem pavada vairāk laika ar saviem bērniem nekā vecāki no zemākām ienākumu grupām67. Var izvirzīt pieņēmumu, ka minētās sakarības ir saistītas gan ar informētības līmeni, gan arī - ļoti būtiski - ar vecāku iespējām. Zinātnieki aicina atšķirības vecāku uzvedībā šajā aspektā ņemt vērā arī, izstrādājot ģimenes atbalsta politiku, kas vienlaikus vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un bērnu interešu aizsardzību68. Tajā pašā laikā digitalizācijas radītās pārmaiņas ekonomikā maina veidu, kā cilvēki strādā un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, rada jaunas attālinātā darba iespējas, lielāku neatkarību un elastīgākus grafikus, kas, iespējams, ļauj labāk saskaņot darba un ģimenes pienākumus. Papildus jāņem vērā demogrāfiskās tendences, un tas, ka Latvijā vērojama darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novecošana, kas paplašina ģimenes dzīves definīciju un ietver ne vien bērnu aprūpi, bet arī rūpes par citiem aprūpējamajiem. Problemātika Analizējot datus par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, pētījumu rezultāti uzrāda vairākus izaicinājumus, turpinājumā - ieskats galvenajos aspektos. Lai gan darbinieku apmierinātība ar darba un ģimenes līdzsvaru ir stabila, tomēr rādītāji Latvijā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Eurobarometer aptauja par Darba apstākļiem (2014. gada aprīlis) liecina, ka Latvijā ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām apmierināti ir 68% nodarbināto, savukārt ES vidēji - 74%. Arī KANTAR TNS jaunākie aptaujas dati (2017. gada maijs) liecina, ka 69% ir apmierināti ar darba un privātās dzīves līdzsvaru69. Neskatoties uz to, ka darba devēji piedāvā dažādas iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai (66% respondentu snieguši apstiprinošu atbildi), tomēr tas neļauj darbiniekiem pienācīgi rūpēties par savu ģimeni. 86 % respondentu atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tiem ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, savukārt 78 % respondentu ir bijis grūti koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ. Uzņēmumi darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu reti saprot kā aktivitātes jēdzienam "Inovācijas". Atbildot uz jautājumu, ko Jūs saprotat ar jēdzienu "Inovācijas" jeb "Inovācijas uzņēmumā", tikai 4 % uzņēmumu vadītāju ir norādījuši darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu70. Vērtējot darba devēju piedāvātās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iniciatīvas, bērnu pieskatīšana darbavietā tiek piedāvāta tikai 3 % respondentu. Visbiežāk darbinieki kā iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai norāda elastīgu darba laiku (44 %), papildus brīvas svētku dienas (33 %) un attālinātā darba iespējas (19 %). Savukārt tikai 44 % Latvijā strādājošo uzskata savu darbavietu par ģimenēm draudzīgu liecina "Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" veiktā aptauja par ģimenēm draudzīgu darba kultūru Latvijā. Latvijā saglabājas nemainīga nodarbinātības prakse netipiskā darba laikā. 2015. gadā 35% vīriešu un 34% sieviešu bija nodarbināti sestdienās, savukārt darbs vakaros bija 30 % sieviešu un 32 % vīriešu, būtiska daļa nodarbināto strādā arī maiņu darbā71. Vecāku spēju līdzsvarot ģimenes dzīvi ar darbu ietekmē ne tikai darba laika organizācija, bet arī tādi aspekti kā bērnu skaits, vecvecāku atbalsts, tas vai bērns var apmeklēt bērnudārzu un citi. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka nespēj veiksmīgi līdzsvarot ģimeni un darbu, jo ir galvenās aprūpētājas, tāpēc jūtas hroniski pārgurušas72. Papildus, pētījumi liecina, ka aprūpētājiem darbspējīgā vecumā ir sarežģīti apvienot apmaksātu darbu un aprūpes pienākumus, un tādēļ aprūpētāji var izvēlēties strādāt saīsinātu darbadienu vai pat pamest algotu darbu. Aprūpe var arī izraisīt pārslodzi un stresu. Ņemot vērā pieaugošās novecošanās tendences, Latvijā šī problēma varētu kļūt arvien aktuālāka. Būtisks aspekts ir tiesiskā regulējuma nepilnības: 1) gan vispārīgi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai: • Politikas dokumentos Latvijā tiek pozicionēta nepieciešamība sekmēt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, tostarp veicinot ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu. • Kaut arī tiesiskais regulējums veidots, lai atbalstītu darba un ģimenes saskaņošanu, tas vairāk atbalsta ar bērna piedzimšanu saistītos aspektus, pārējo ar darba un ģimenes saskaņošanu saistīto atstājot indivīda, ģimenes, pašvaldības un darba devēju ziņā. • Tiesiskais regulējums neparedz, ka tiesību normas tiek ievērotas un politikas līmenī paustie uzstādījumi sākti īstenot praksē. Tas liek uzdot jautājumus par darba un ģimenes saskaņošanu organizācijās, esošo tiesisko normu ievērošanu un ģimenei draudzīgas darba vides veidošanos ietekmējošajiem faktoriem. • Visas ieinteresēto aģentu grupas sagaida privātā sektora organizāciju kā darbavietu iesaistīšanos darba un ģimenes saskaņošanas atbalsta sistēmā73. 2) bērnu uzraudzības pakalpojumu organizēšanai netipiskā darba laikā74: • Latvijā nepastāv specifisks normatīvais regulējums, kurā bērnu uzraudzības pakalpojumi būtu saistīti ar netipisku darba laiku vai bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošana politikas dokumentos būtu vērsta uz bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanas risinājumiem atkarībā no vecāku darba laika formām. • Ārvalstu prakšu par elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu organizēšanu netipiskā darba laikā analīze liecina, ka to ietekmē vairāki faktori. Šādu programmu sekmīgai darbībai svarīga nozīme ir saiknei ar lielu organizāciju. Lielas organizācijas administratīvā kapacitāte ir galvenais faktors, kas ļauj sekmīgi apkalpot vecākus, kas strādā maiņu darbu vai dodas uz izsaukumiem, jo šāds darba režīms prasa daudz nopietnāku administrēšanu nekā standarta laika programmas. Lielāks pieejamo darbinieku skaits ir otra lielas organizācijas priekšrocība. Tā piedāvā plašākas nodarbinātības iespējas, kas ir viens no veidiem, kā piesaistīt potenciālos darbiniekus nestandarta laika programmām. Vairumam ārvalstu prakšu programmām ir pieejams papildus finansējums, ne tikai vecāku maksa, kas ir vitāli svarīgi nestandarta laika pakalpojuma dzīvotspējas nodrošināšanai. Papildus finansējums nāk no trim avotiem: valsts finansējums, pašvaldību subsīdijas un darbadevēju/arodbiedrību fondi. Savukārt kā negatīvie faktori jāmin grūtības ar pieprasījuma nodrošināšanu nestandarta laika pakalpojumam, novērojama bieža pakalpojuma saņēmēju mainība. Vairāki pētījumi liecina75, ka ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanos kavē vairāki faktori: • Uzskats par darba un ģimenes dzīves nošķiršanu un to, ka darba devējam nav jāiesaistās/ jāpielāgojas darba ņēmēju ikdienas situācijām; • Neinformētība par ģimenei draudzīgas darbavietas ideju un ģimenei draudzīgas darbavietas idejas popularizēšana privātā sektora organizācijās; • Praktisku zināšanu trūkums par ģimenei draudzīgu iniciatīvu ieviešanu; • Negatīva pieredze pretimnākšanā darba ņēmējiem; • Bažas par vienlīdz taisnīgas attieksmes iespējamību pret visiem darbiniekiem; • Stimulu un atbalsta mehānismu trūkums darba un ģimenes līdzsvarošanas pasākumu īstenošanai. Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, būtiska loma gan izpratnes veidošanai sabiedrībā un visās iesaistītajās pusēs, darba likumdošanas pārskatīšanai, pašreizējo iniciatīvu, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, pilnveidošanai, gan, jo īpaši - urbanizētajās Latvijas teritorijās - bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai. 5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC piedāvā šādus risinājumus: 1) Stiprināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu, t.sk., izvērtēt ierosinātās izmaiņas likumdošanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem; 2) Pilnveidot pašreizējās iniciatīvas, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, stiprinot to lomu ilgtspējīgas sabiedrības kontekstā; 3) Veidot izpratni par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu, kur nepieciešama sadarbība ar valsts, pašvaldību un privātā sektora organizācijām darba un ģimenes līdzsvara popularizēšanā; 4) Papildus - veidot sabiedrisko domu par ģimenes un darba līdzsvara pozitīvo ietekmi gan darba devēju, gan darba ņēmēju grupās, sniedzot iespēju izmantot interaktīvu tiešsaistes (on-line) rīku - platformu. 5) Veicināt un popularizēt koplīgumu noslēgšanu, ņemot vērā, ka koplīgums uzņēmumā un iestādē ir viens no efektīvākajiem un elastīgākajiem instrumentiem darba un ģimenes dzīves saskaņošanā, kā to pierāda līdzšinējā labā prakse. 5.1.1. Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem Jaunais Eiropas direktīvas projekts darba un ģimenes dzīves līdzsvaram (priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu) iesaka ES dalībvalstu likumdošanā iekļaut iniciatīvas, kas ir vērstas uz elastīgu nodarbinātības nosacījumu nostiprināšanu un darba un aprūpes pienākumu labāku saskaņošanu. Lai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija 2017. gada 26. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas, gan pavisam jaunas tiesības tiklab sievietēm, kā vīriešiem. Priekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās tiesības. Kā daļa no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu jāmin: 1) tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī un ko darba ņēmējs var izmantot, lai rūpētos par smagi slimiem vai apgādājamiem piederīgajiem; 2) tiesības uz elastīgu darba režīmu par 12 gadiem jaunāku bērnu vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi. DLC ieskatā šīs iniciatīvas sniegtu būtisku atbalstu gan tiem darba ņēmējiem, kuriem ir mazi bērni, gan arī tiem, kuru aprūpē ir vecāki vai citi aprūpējami tuvi ģimenes locekļi. Prognozējams, ka šī tēma t.s. "sendviča paaudzes" un sabiedrības novecošanās kontekstā, kas darbspējīgiem indivīdiem jārūpējas ne tikai par saviem bērniem, bet arī par vecākiem, arvien vairāk ienāks sociālās un ģimenes atbalsta politikas dienaskārtībā. Līdz ar nepieciešams gan izvērtēt līdzšinējo likumdošanu un tās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, gan arī veidot izpratni visās iesaistītājās pusēs par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas sniegtajiem ieguvumiem. 5.1.2. Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" Lai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgāk saskaņot ģimenes dzīvi un darbu, 2018. gadā plānots uzsākt iniciatīvas "Ģimenei draudzīga darbavieta" īstenošanu, paplašinot līdzšinējās programmas, kas vērsta uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu - "Ģimenei draudzīgs komersants", darbību divos virzienos. 1) Pirmkārt, paplašināt programmas institucionālo tvērumu, izvērtējumā iekļaujot arī valsts pārvaldes institūcijas. DLC eksperti ierosina paplašināt līdzšinējās programmas "Ģimenei draudzīgs komersants" tvērumu un programmā ietvert darbavietas ne tikai no privātā sektora, bet arī no publiskā sektora. Tādējādi programmā tiks integrētas arī valsts pārvaldes institūcijas - darbavietas, kuru stabilitāti, iespējas saskaņot ģimenes un darba dzīvi pozitīvi novērtē arī Latvijas jaunieši, izvērtējot potenciālo karjeras izaugsmi76. Šādā veidā valsts pārvaldes iestādes kļūst īpaši piemērotas ģimenēm ar bērniem, minētās priekšrocības lielā mērā kompensē atalgojuma atšķirības salīdzinājumā ar privāto sektoru. Pirmo reizi ģimenei draudzīgā komersanta statuss Latvijā tika ieviests 2006. gadā, šādu praksi pārņemot no Eiropā aizsāktas kustības par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. 2017. gadā Ģimenei draudzīga komersanta statuss tika piešķirts desmito reizi. Vērtējot rezultātus, var secināt, ka interese no komersantiem piedalīties šajā iniciatīvā ar katru gadu pieaug77. Lai gan Ģimenei draudzīgā komersanta iniciatīvas nosaukums liecina, ka tas tiek piešķirts tikai komersantiem, tad esošais saņēmēju loks pēc statusa rāda, ka šī iniciatīva jau ir kļuvusi daudz plašāka, jo 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta statusu saņēma arī Rīgas Tehniskās universitāte, kas ir valsts dibināta augstskola. Lai gan laika posmā kopš 2005. gada Latvijā ir tikušas īstenotas kopumā 16 dažādas vērtēšanas sistēmas, tomēr tikai dažas no tām turpina pastāvēt vēl šodien t.sk. Ģimenei draudzīgs komersants78. Kopš 2011. gada Ģimenei draudzīgā komersanta statuss tiek izvērtēts un piešķirts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, integrējot Ģimenei draudzīga komersanta kritērijus iniciatīvā Ilgtspējas indekss. Turklāt 2016. gadā projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" ietvaros notika Ilgtspējas indeksa un Ģimenei draudzīgā komersanta statusa kritēriju pilnveidošana, atspoguļojot tajos Projekta ietvaros ieviestā pakalpojuma - elastīgās bērnu uzraudzības pakalpojuma saturu, kā arī sagatavojot ieteikumus Ilgtspējas indeksa dalībniekiem par pilnveidoto Ģimenei draudzīga komersanta kritēriju ieviešanu praksē. Mērķa sasniegšanai, sākotnēji plānots, izvērtēt līdzšinējās darba devēju vērtēšanas sistēmas t.sk. programmas "Ģimenei draudzīgs komersants" darbību un izmantotos instrumentus, kā arī, analizējot citu valstu pieredzi un apkopojot labās prakses piemērus, izstrādāt rekomendācijas programmas pilnveidei. Papildus programmā "Ģimenei draudzīga darbavieta" plānots īpašu uzmanību pievērst visu iesaistīto pārstāvju izpratnei par atbilstošas likumdošanas un atbalsta instrumentu, kas atbalsta līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, nepieciešamību, atbalsta pakalpojumiem - bērnu uzraudzībai, pēcpusdienā aprūpe jaunākiem vecuma bērniem, kā arī kopumā pozitīvai attieksmei pret ģimenes un darba dzīves saskaņošu dažādos dzīves posmos. 2) Otrkārt, programmas ietvaros paredzēts integrēt līdz šim LM īstenoto pilotprojektu "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma (turpmāk - BUP) nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku", tēmas tvērumu paplašinot un to attiecinot uz visiem darbiniekiem, un meklējot iespējas ne tikai bērnu uzraudzības pakalpojumiem, bet arī atbalstu situācijās, kad ir jāaprūpē kāds no ģimenes vecajiem cilvēkiem vai smagi slimajiem radiniekiem. Izvērtējot projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" rezultātus paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, lai piedāvātu ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu atbalstam un attīstībai netipiskā darba laikā. 5.1.3. Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana Būtiski uzsvērt, ka gan iepriekšminētais piedāvājums izmaiņām likumdošanā, gan programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" īstenošana pieprasa aktīvu iesaisti ne tikai no nacionālā trīspusējā dialoga partneriem, bet katras puses vienlīdz aktīvu pārstāvniecību un līdzdalību no t.s. "nacionālā kvarteta" - institūcijas, kas pārstāv valsti (Labklājības ministrija, Valsts Kanceleja), darba devējus (Darba devēju konfederācija), darba ņēmējus (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienība). Darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecības iesaiste saistīta, pirmkārt veicinot izpratni par to, kā darba devēju iesaistīšanās darbinieka situāciju risināšanā veicina, nevis sarežģī uzņēmējdarbības attīstību. Pašvaldību iesaiste (LPS) nepieciešama gan nodrošinot atbilstoši savām funkcijām pirmsskolas izglītības pieejamību visiem bērniem atbilstošajā vecumā, gan aktīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem, lai meklētu elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu iespējas. Lai iepriekšminēto realizētu, nepieciešams stiprināt LM lomu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politikas plānošanā un īstenošanā, t.sk., attiecībā par bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošanu un ieviešanu. Tiek piedāvāts izveidojot divas amata vietas ar mērķi attīstīt darba un ģimenes līdzsvara politikas plānošanas un ieviešanas funkciju t.sk. plānojot un ieviešot jaunas politiku iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un ģimenes līdzsvara veicināšana, elastīgu bērnu aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstīšana un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana sabiedriskā un privātā sektora organizācijām šādu iniciatīvu īstenošanā, t.sk., • dalība EK darba grupās un sadarbība ar citām ES dalībvalstīm; • normatīvā regulējuma pilnveidošana, t.sk., elastīgu bērnu aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstībai; • konsultatīvais atbalsts elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšanā un ieviešanā; • "Ģimenei draudzīga darbavieta" iniciatīvas attīstīšana, t.sk., veicot izvērtējumu par līdzšinējām darba devēju vērtēšanas sistēmām; • līdzdalība "Ģimenei draudzīga pašvaldība" iniciatīvas ieviešanā; • sadarbība ar valsts, pašvaldību un privātā sektora organizācijām darba un ģimenes līdzsvara popularizēšanā, piemēram, organizējot projektu konkursu pašvaldībām un darba devējiem jaunu iniciatīvu attīstīšanai t.sk. pakalpojuma uzlabošanai (IT risinājumi aukļu reģistru izveidei, finansējums darba devējiem inovācijām darba vides pilnveidošanai). 5.1.4. Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē Jau iepriekš minēts, ka saskaņā ar pētījumiem, kas veikti Skandināvijas valstīs, darba un privātās dzīves līdzsvars pozitīvi ietekmē veselību, labklājību un apmierinātību ar dzīvi un darbu. Savukārt nelīdzsvarotība starp šīm jomām var izraisīt pārmērīgu stresu, darba zaudēšanu, veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī darba un ģimenes konfliktus. Pārlieku liela darba slodze un nepietiekams laiks privātajai dzīvei var palielināt profesionālās izdegšanas un depresijas risku. Darba devēji bieži uzskata, ka saglabāt līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi ir darbinieka pienākums. Tomēr uzņēmumu pieredze to skaidri parāda, ka, ieguldot kultūrā, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tiek veicināta darbinieku iesaiste un lojalitāte, tas ir nozīmīgs instruments jaunu darbinieku piesaistīšanai un esošo noturēšanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmuma darbības rezultātus. Ilgstoša nelīdzsvarotības sajūta starp darbu un privāto dzīvi arī ietekmē veiktā darba kvalitāti. Pārstrādājies darbinieks piedzīvo grūtības strādāt produktīvi, ir mazāk iesaistīts un mazāk motivēts strādāt, biežāk nonāk konfliktos ar kolēģiem un klientiem, rezultātā biežāk slimo. Galu galā neapmierināti darbinieki biežāk maina darbu, tādējādi liekot uzņēmumam ne tikai zaudēt vērtīgu komandas locekli, bet arī radot papildus izmaksas. Lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšanu un ieviešanu praksē, kā arī uzlabotu darba devēju izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvara ietekmi uz darba produktivitāti, plānots izstrādāt interaktīvu rīku - interneta vietnē veidotu platformu. Šāda platforma tiks izmantota, lai: • popularizētu darba devēju labo praksi; • veicinātu darba devēju, sociālo partneru un zinātnisko institūciju sadarbību un zināšanu apmaiņu; • veicinātu jaunu iniciatīvu izstrādi. Līdzīgas platformas, kas ir izveidotas un veiksmīgi darbojas citās ES valstīs79,80, rāda, ka tie ir veiksmīgi risinājumi, lai veicinātu informācijas, labās prakses un zināšanu apmaiņu un šādu iniciatīvu popularizēšanu. 5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana Kā iepriekš minēts, bērnu aprūpes, tajā skaitā pirmsskolas izglītības (PII) un bērnu uzraudzības (aukļu) pakalpojumu (BUP) pieejamība bērna pirmsskolas vecumā (1,5-7 gadu vecumā) ir nozīmīgs aspekts ģimenes un darba dzīves saskaņotai funkcionēšanai. Daudzveidīgs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu piedāvājuma klāsts ļauj pašiem vecākiem pieņemt bērna attīstībai nozīmīgo lēmumu par vēlamāko aprūpes veidu,81 kā arī veicina vecāku iespējas iekļauties darba tirgū un veiksmīgi savienot nodarbinātību ar ģimenes dzīvi. NAP2020 42. punktā noteiktais uzstādījums cita starpā noteic: "[..] pateicoties pilnīgotam "nauda seko bērnam" principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā." Šobrīd normatīvais regulējums paredz pašvaldības pienākumu savā administratīvajā teritorijā nodrošināt vienlīdzīgu pieeju PII visiem bērniem no 1,5 gadu vecumam. (Vispārējās izglītības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 30. jūnijs, Nr. 1673., 21. pants ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 3. augustā). Tas izriet no likumā "Par pašvaldībām" (Likums "Par pašvaldībām": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994. 24. maijs, Nr. 61.) noteiktā, ka pirmsskolas bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs ir pašvaldību autonomā funkcija. Atbilstoši Izglītības likuma 17. pantam situācijā, ja bērnam ir iespēja apmeklēt PII citā pašvaldībā, pašvaldība piedalās šīs PII uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Gadījumā, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis 1,5 gadu vecumu, nenodrošina vietu pašvaldības PII, un bērns apmeklē privāto PII (neatkarīgi no privātās PII atrašanās vietas), tad pašvaldībai ir pienākums segt privātā PII izmaksas. No minētā secināms, ka, realizējot likumā noteikto pienākumu, pašvaldībai ir jārēķinās ar izmaksām par katru bērnu no 1,5 gadu vecuma. Proti, pašvaldībām, sastādot katra gada budžetu, jāparedz izdevumi par ikvienu bērnu 1,5-7 gadu vecumā, jo katrs bērns ir potenciālais pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņēmējs. No VARAM sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd bērna 1,5-4 gadu vecumā vidējais pašvaldības atbalsts privātajai PII ir 217,04 euro (svārstība no 150 euro līdz 278 euro), savukārt bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (5-6 gadi) - 159,88 euro (svārstība no 91 euro līdz 212,17 euro).82 Lēmumu par pašvaldības atbalsta apmēru pašvaldības nosaka ar saistošajiem noteikumiem vai ar domes lēmumu. Kā liecina VARAM novērojumi, no 2017. gada pašvaldību izdevumi kopumā pieaug, un privātās PII no pašvaldībām saņem lielāku atbalstu (sk. 4. attēlu). Tādēļ pie nosacījuma, ka privātās PII 2017. gadā nepalielina savas cenas, vecāku līdzmaksājumam vajadzētu samazināties gandrīz visās pašvaldībās. 4. attēls Pašvaldību līdzfinansējuma apmērs bērniem, kuri apmeklē privātās PII, EUR (2016.-2017. gadā) Avots: VARAM sniegtā informācija. Tāpat 20 novadi šobrīd sniedz atbalstu BUP.83 Pašvaldības BUP līdzfinansē brīvprātīgi. Vidējais līdzfinansējuma apmērs ir 135,79 euro (svārstība no 60 līdz 188 euro). Salīdzinot ar 2016. gadu, vislielākais atbalsta pieaugums ir vērojams Vecumnieku novadā (no 43 euro uz 185 euro) un Mārupes novadā (no 86 euro uz 188 euro) (sk. 5. attēlu). Visvairāk BUP izmanto Rīgas pilsētā (803 bērni), Ķekavas novadā (255 bērni), un Mārupes novadā (127 bērni). 5. attēls Pašvaldību atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojumiem 2016.-2017. gads, EUR Avots: VARAM sniegtā informācija. Kopējais bērnu skaits, kuri apmeklē privāto vai pašvaldības PII, ir 96 000 (pašvaldību PII apmeklē 87 715 bērni, privāto PII - 8 285 bērni) (sk. 2. tabulu), savukārt BUP saņem 1617 bērni.84 Līdz ar to bērnu aprūpe, ko neveic pats vecāks, tiek nodrošināta 97 617 bērniem. 3. tabula Bērnu skaits PII, 01.09.2016. Bērnu vecums Pašvaldību PII Privātās PII Kopā* 0-1 gadi 3128 530 3658 2 gadi 13499 2572 16071 3 gadi 17365 1736 19101 4 gadi 17726 1350 19076 51718 6188 57906 5-6 gadi 35997 2097 38094 Avots: VARAM sniegtā informācija. Problemātika Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gadu vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Kā minēts iepriekš, vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē PII, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt BUP. Tomēr ir vecāki, kuri, lemjot par savam bērnam piemērotāko aprūpes veidu (īpaši bērna agrīnajā attīstības periodā - 1,5-3 gadu vecumā) izšķiras par labu bērna aprūpei mājās (tas ir atbilstošākais aprūpes veids bērnam), taču tādā gadījumā vecāks no pašvaldības nekādu atbalstu nesaņem. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu. Vienīgais finansiālais atbalsts, ko vecāks, kurš pieskata bērnu pats, saņem, ir valsts garantētais BKP 42,69 euro apmērā no bērna 1,5-2 gadu vecumam.85 Šāds atbalsts objektīvi ir nepietiekams. Turklāt BKP tādā pašā apmērā saņem arī tie vecāki, kuru bērns apmeklē PII vai izmanto BUP, kad pēc būtības šāda pabalsta saņemšana nav pamatota. Vienlaicīgi jāņem vērā remigrantu bērnu situācija pirmsskolas izglītībā un bērnu uzraudzībā. Īstenojot remigrāciju veicinošos pasākumus, jāizvērtē jau esošais valsts un pašvaldību atbalsta apjoms, un jānodrošina, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami visiem bērniem. DLC priekšlikums Lai virzītos uz mērķi - lielāks un pietiekošs atbalsts vecāku brīvai izvēlei sava bērna izaugsmei bērna 1,5-7 gadu vecumā - DLC eksperti piedāvā noteikt pašvaldību atbalstu vecāku brīvai izvēlei pēc šādas shēmas: 1) 1,5-3 gadu vecumā: • Pats vecāks pieskata bērnu; • BUP; • Pašvaldības PII; • Privātā PII. 2) 3-7 gadu vecumā: • Pašvaldības PII; • Privātā PII. Šāds regulējums paredzēs pašvaldības pienākumu sniegt atbalstu arī gadījumā, ja bērna 1,5-3 gadu vecumā vecāks izvēlas pats pieskatīt bērnu, vai uzticēt bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, proti, auklei, tādējādi padarot BUP līdzfinansēšanu par pienākumu. Attiecībā uz atbalsta apmēru, DLC izsaka priekšlikumu noteikt, ka pabalsts gadījumā, ja bērna vecāks pats izvēlas pieskatīt bērnu un atbalsts gadījumā, ja bērna vecāks uztic bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, ir vismaz 60 procentu apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām (definējot minimālo slieksni). Paredzētais atbalsta apmērs ir 60 procentu apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, tomēr faktiski bērna vecāks un BUP sniedzējs saņems atbalstu 50 procentu apmērā, jo 10 procenti no šīs summas ir paredzēti sociālajam nodrošinājumam - sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai. Papildus minētajam, pašvaldībām ir iespēja noteikt lielāku atbalsta apjomu un iespēju īpašos gadījumos BUP saņemt arī pēc bērna 3 gadu vecuma sasniegšanas. Šāda kārtība radīs zināmas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Lai sekmētu pārdomāta un pakāpeniska regulējuma ieviešanu, DLC rosina: 1) Pārtraukt BKP izmaksu no bērna 1,5-2 gadu vecuma 42,69 euro apmērā, regulējums ieviešams ar 2019. gada 1. janvāri; 2) No valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt pedagogu atalgojumu 3-4 gadus vecajiem bērniem 50% apmērā, tādējādi sniedzot atbalstu pašvaldībām, regulējums ieviešams pakāpeniski, nosakot valsts atbalstu pedagogu atalgojumam par 4 gadus vecajiem bērniem ar 2018. gada 1. janvāri, savukārt par 3 gadus vecajiem bērniem - ar 2019. gada 1. janvāri. Grozījumi radīs fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Ja tiek veiktas izmaiņas ar šādiem nosacījumiem, tad kopējā ietekme uz valsts budžetu gadā veidos 9 miljonus euro. Proti, valsts budžeta ietaupījums no BKP izmaksas pārtraukšanas no bērna 1,5-2 gadu vecuma veidos 5 miljonus euro gadā,86 savukārt izmaksas par pedagogu atalgojuma nodrošināšanu 3-4 gadu vecuma bērniem 50 % apmērā no valsts budžeta prasīs papildus 14 miljonus euro, par katru vecuma grupu atsevišķi attiecīgi 7 miljonus euro.87 Saistībā ar DLC rosināto pieeju, rodas jautājums par tiesiskās paļāvības principu, jo tiek paredzēta BKP izmaksas pārtraukšana no bērna 1,5-2 gadu vecuma. Analizējot tiesiskās paļāvības principa izpausmes, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu.88 No tiesiskās paļāvības principa izrietošā prasība nodrošināt pēc iespējas saudzējošāku pāreju uz jauno tiesisko regulējumu ir īpaši nozīmīga, to ir iespējams nodrošināt, piemēram, pārejas noteikumos atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos uz noteiktu laiku.89 Kā minēts iepriekš, BKP no bērna 1,5-2 gadu vecuma izmaksai zūd pamats gadījumā, ja bērns apmeklē PII, savukārt situācijā, ja pats vecāks pieskata bērnu, šāds finansējuma apmērs ir krietni par zemu, lai nosegtu izmaksas, un DLC priekšlikums paredz šo apmēru paaugstināt uz 60 % no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām. Tāpat tiek paredzēts saudzējošs pārejas periods, proti, regulējumam par BKP atcelšanu minētajā periodā būtu jāstājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz ar to šis priekšlikums atbilst tiesiskās paļāvības principam. DLC eksperti kopš savas darbības uzsākšanas 2016. gadā prioritātes valsts atbalsta mehānismiem izvirza galvenokārt atbilstoši nodarbinātību veicinošajam scenārijam, kas ir virzīts uz nodarbinātības veicināšanu un ģimeņu labklājību, valstij nodrošinot ģimenes un darba dzīves apvienošanai labvēlīgus apstākļus.90 Vecākam, izvēloties iespēju pašam pieskatīt bērnu no 1,5-3 gadu vecumam, pastāv risks zaudēt iepriekš gūtās darba iemaņas. Savā 2016. gada promocijas darbā DLC eksperte, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa šo problemātiku ir aprakstījusi, analizējot pabalstu sistēmu, kas Latvijā pastāvēja 1990.-1994. gados,91 kad tika paredzēts ikmēneša pabalsts 50 rubļu apmērā par katru bērnu vecumā no 3 gadiem līdz mācību uzsākšanai skolā, bet ne ilgāk kā līdz 7 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē PII. Papildus tam, mātēm, kuras kopa bērnu vecumā no 1,5-3 gadiem, kas neapmeklēja PII, tika izmaksāts ikmēneša pabalsts 70 rubļu apmērā. Salīdzinājumā ar šo sistēmu, DLC piedāvātais modelis ir saudzīgāks, jo neparedz iespēju vecākam pašam rūpēties par bērnu līdz 7 gadu vecumam un par to saņemt finansējumu. Tomēr paredzot iespēju vecākam no bērna 1,5-3 gadu vecuma uzņemties bērna pieskatīšanu pašam un saņemt par to finansiālu atbalstu, jāinformē vecāki par iespējamām sekām, ilgstoši neesot nodarbinātam, kas saistīts ar grūtībām vēlāk iekļauties darba tirgū. Šādām informatīvajām aktivitātēm ir īstermiņa fiskālā ietekme. Informatīvo kampaņu būtu vēlams īstenot vēl pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās. DLC rosinātās izmaiņas ir pamatotas un nepieciešamas, jo to galvenais mērķis ir sakārtot pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas sistēmu tā, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami visiem bērniem, tie būtu daudzveidīgi un elastīgi attiecībā pret vecāku izvēli un darba laiku.