6. Article

Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana 6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai Jau iepriekšējā gadā DLC eksperti atbalstīja LM jaunās politikas iniciatīvas īstenošanu ārpusģimenes aprūpes jomā, atsaucoties gan uz pētījumu par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas darbību Latvijā un ārvalstīs92, kurā tika identificēti vairāki būtiski trūkumi sistēmas efektīvai darbībai, gan arī par uz faktu, ka LM sadarbībā ar citām institūcijām 2014. gadā izstrādāja "Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu", kas paredzēja pakāpeniski budžeta iespēju ietvaros veikt vairākas nozīmīgas izmaiņas adopcijas un ārpusģimenes sistēmu darbības uzlabošanai, kas līdz šim kavējušas to efektīvu darbību un līdz ar to arī valstiski nozīmīgu mērķu sasniegšanu cilvēkdrošības stiprināšanas jomā. Neskatoties uz to, ka Koncepcija ar MK rīkojumu Nr. 114 tika atbalstīta valdībā 2015. gada 9. martā93, finansējums tajā ietverto pasākumu īstenošanai līdz šim nav ticis piešķirts. Šajā gadā LM savas aktivitātes šajā jomā turpina, un ir iesniegusi finansējuma pieprasījumu ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes atbalsta pasākumiem kā vienam no LM prioritārajiem virzieniem. Kā prioritārā pasākuma mērķis izvirzīts adoptētāju un ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas pilnveidošana, lai veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un panāktu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē. Problēma Normatīvajos aktos noteikts, ka ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem primāri nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē - pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tomēr vēl aizvien ir situācijas, kad bērni tiek ievietoti bērnu aprūpes institūcijās. Pašlaik ir nepietiekams skaits audžuģimeņu un aizbildņu, kādēļ visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pašvaldībā nevar nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ģimeniskā vidē dzīvojošu bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita 2016. gadā sasniedza 82,5 %, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars no visu nepilngadīgo bērnu skaita valstī bija 1,97 %. Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, valdība apstiprināja koncepcijā "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" piedāvātos pasākumus. 2017. gadā tika piešķirts finansējums tikai atsevišķiem koncepcijas pasākumiem. Risinājums Prioritārais pasākums paredz turpināt koncepcijā plānoto pasākumu ieviešanu, un no 2018. gada: 1) sākt ieviest specializētās audžuģimenes; 2) palielināt pabalstu audžuģimenē esoša bērna uzturam un noteikt to dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (par bērnu līdz 7 gadu vecumam - 215 euro; par bērnu 7-18 gadu vecumā - 258 euro); 3) palielināt atlīdzību audžuģimenēm līdz pirmsadopcijas atlīdzības apmēram jeb bērna kopšanas pabalstam līdz bērna 1,5 gada vecumam, un noteikt to atkarībā no bērnu skaita, piemērojot koeficientu 0,3 par katru nākamo bērnu (ar 1 bērnu - 171 euro, par 2 bērniem - 222 euro, par 3 bērniem - 274 euro); 4) veikt sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par audžuģimenēm; 5) sociāli apdrošinātām personām, kas aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, izmaksāt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi atbilstoši vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai valstī. 6.2. Papildus DLC priekšlikumi ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes īstenošanai Papildus LM prioritārā virziena aktivitātēm, izvērtējot esošo situāciju, DLC piedāvā paplašināt tēmas tvērumu un kā nozīmīgus saskata arī citus pasākumus, t.sk.: 6.2.1. Apmaksāta 10 kalendāro dienu atvaļinājuma noteikšana, adoptējot bērnus līdz 18 gadu vecumam. Pamatojums. Ar 2017. gada 1. janvāri tika noteikts, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma 155. panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu tiek piešķirts paternitātes pabalsts. Iepriekš šis atvaļinājums netika apmaksāts (ne no valsts, ne no darba devēju puses). DLC rosina noteikt, ka identisks atvaļinājums tiek apmaksāts arī tiem adoptētājiem, kuri adoptē bērnus, vecākus par trim gadiem, lai veicinātu par 3-4 gadiem vecāku bērnu adopciju. DLC ieskatā adoptētāju situācija, ģimenē ienākot jaunam loceklim, neatšķiras pēc adoptētāju vajadzības pavadīt vairāk laika ar adoptēto bērnu: bērnam jebkurā vecumā ir specifiskas vajadzības - mazākā vecumā vajadzīga komunikācija piesaistes veidošanai un stiprināšanai, bet lielākā vecumā - tā var ietvert vajadzību pārvarēt jau nostiprinājušos stereotipus un uzvedības modeļus. 6.2.2. Ieviest motivējošu sistēmu tām pašvaldībām, kurās bērniem tiek nodrošināta ģimeniska vide. Pamatojums. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, 2016. gada vidējās faktiskās izmaksas (ar kapitālieguldījumiem) par viena bērna uzturēšanu aprūpes iestādē bija 1130,28 euro mēnesī (13 563,36 euro gadā). 2015. gadā kopā iestādēs atradās 1429 bērni.94 2016. gadā iestādēs atradās 1216 bērnu. Praksē nereti rodas situācijas, ka finansiālā izdevīguma dēļ aprūpes iestāde bērnam kļūst par pastāvīgu aprūpes formu. Šāda situācija nav pieļaujama, jo vislabākais aprūpes veids bērnam ir ģimeniska vai tai pietuvināta vide. Līdz ar to nepieciešams ieviest motivējošu sistēmu tām pašvaldībām, kurās bērniem ģimeniska vide tiek nodrošināta augstākā apmērā, un aprūpe iestādēs tiek nodrošināta tikai galējās nepieciešamības gadījumos. Piemēram, 2015. gadā 23 pašvaldības ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem nodrošināja 100% aprūpi ģimeniskā vidē, tajā skaitā Alsungas, Sējas, Kandavas, Ādažu pašvaldības.95 DLC ieskatā šo labās prakses pašvaldību motivēšanai iniciatīvas 'Ģimenei draudzīga pašvaldība" konkursa ietvaros pašvaldību vērtēšanai vēlams iekļaut kritēriju par ārpusģimenes aprūpes apjoma nodrošināšanu attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi stiprinot pozitīvo konkurenci.