7. Article

Stratēģiskais virziens: sadarbība ar tautiešiem ārpus Latvijas, remigrācijas veicināšana Kā zināms, līdz ar dabiskā pieauguma rādītājiem, ko izsaka starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem, papildus demogrāfiskās tendences raksturo migrācijas saldo - rādītājs, ko veido no valsts izbraukušo skaita attiecība pret valstī iebraukušo skaitu. Dati rāda, ka, lai arī no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam samazinājies, tas vēl aizvien ir salīdzinoši augsts un būtiski pārsniedz valstī iebraukušo īpatsvaru96. Līdz ar to migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi. Papildus augstajiem emigrācijas, kas izteiktāka bija ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju vidū, rādītājiem kā nozīmīgs izaicinājums tautas ataudzei Latvijā jāmin Latvijas iedzīvotāju dzimumstruktūras un vecumstruktūras prognozējamās izmaiņas97. Sagaidāms, ka tuvākā laikā būtiski samazināsies gan fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits, gan arī ekonomiski aktīvo vīriešu skaits, iedzīvotāju vecumstruktūrā arvien lielāku īpatsvaru ieņemot gados vecākiem cilvēkiem, kā rezultātā sabiedrības novecošanās rezultātā arī turpmāk Latvijā pieaugs demogrāfiskās slodzes rādītāji. Ņemot vērā minēto, līdz ar dzimstības veicināšanu un sociālo garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšanu, lai nodrošinātu atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu cilvēkus atgriezties darbā, kā viena no valdības prioritātēm tautas ataudzes jomā tika izvirzīta ekonomiskās migrācijas mazināšana. Sekojot šim uzstādījumam, arī sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis" iekļauti atsevišķi pasākumi ģimeņu, jo īpaši, ar bērniem, remigrācijas veicināšanai un Latvijas bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs, kas tādejādi paplašina līdzšinējo ģimenes atbalsta politikas tvērumu, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību iespējām šajā jomā. Būtiski, ka "Māras solī" ietvertie pasākumi ģimeņu remigrācijas veicināšanai nekādā veidā neatkārto un nedublē jau galvenajā politikas dokumentā šajā jomā - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam98 ietvertos pasākumus sadarbībai ar diasporu, bet gan iezīmē konceptuāli jaunu pieeju attieksmē pret šiem procesiem, fokusējoties tieši uz individuālu pieeju valsts un pašvaldības attiecībās ar tautiešiem ārpus Latvijas. Turklāt jāatzīmē, ka pierādījumos balstītas politikas veidošanai remigrācijas veicināšanai PKC laika periodā no 2017. gada jūnija līdz decembrim īstenoja pētījumu, kura ietvaros, balstoties uz vairākiem līdzšinējiem Ārlietu ministrijas finansētiem un LU Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Diasporas un migrācijas pētniecības centra veiktiem pētījumiem, zinātnieki analizēja Latvijas pašvaldību instrumentus remigrācijas veicināšanai. Padziļināti tika pētīti t.s. labās prakses piemēri - aktīvākās pašvaldības, kā arī izstrādāti priekšlikumus efektīvākiem instrumentiem tautiešu atgriešanās Latvijā motivēšanai, t.sk. izvērtēs iespēju pašvaldībās izveidot projektu vadītāja amatu, kas tieši kontaktētos ar emigrantiem, piedāvājot konkrētas programmas vai pasākumus Latvijā. Papildus, sekojot pieejai - bērns, viņa intereses, vajadzības un tiesības ģimenes atbalsta politikas centrā - "Māras solis" 2018. gadā ietver TM un LM iniciētus pasākumus ārpus valsts dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu un tiesību aizsardzībai. Turpmākajos gados Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis" izbraukušo tautiešu atgriešanos veicinoši un sadarbību ar diasporu stiprinoši pasākumi tiks izvērsti. 7.1. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai Kā rāda 2016. gada nogalē īstenotā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra aptaujas dati, katrs trešais remigrants dzīvo ģimenē kopā ar bērnu99. Biežāk minētie iemesli gadījumos, kad remigranti atgriezušies, ir "pietrūka ģimenes un draugu" (50 %) un "ilgas pēc Latvijas" (ap 40 %), kā arī citi ģimenes un personīgie apstākļi (virs 20 % katrā kategorijā), kam tam seko vēlme, lai bērni dzīvotu un mācītos Latvijā (21 %)100. Apskatot sarežģījumus, ar kuriem saskaras remigranti pēc atgriešanās, visbiežāk respondenti minējuši grūtības atrast darbu sev (40 % aptaujāto) vai dzīvesbiedram (14 %). Dažādas citas grūtības rodas ievērojami retāk. Dati rāda, ka aptuveni 13 % no ģimenēm, jo īpaši tajās, kur ir nepilngadīgi bērni, radušies kādi ar bērnu izglītību saistīti sarežģījumi, piemēram, grūtības atrast vietu bērnam skolā vai bērnudārzā; neapmierinātība ar skolas vidi vai attieksmi. Savukārt analizējot faktorus, kas atvieglotu un palīdzētu atgriešanās procesam, kā galvenie minēti - nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu (64 %), informācija par nodarbinātības iespējām (33%) un atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai (29 %). Tāpat būtiska ir informācija par pakalpojumiem tieši ģimenēm - no visiem remigrantiem, par būtisku uzskatīja pašvaldības atbalstu dzīvojamās telpas meklēšanā (28 %), informācija par valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem (19 %), bērniem pieejamas PII (16 %). Ņemot vērā to, ka gandrīz trešā daļa no tautiešiem, kas atgriezušies, ir ar ģimenēm, tad interese par ģimenes pakalpojumiem no kopējā remigrantu apjoma ir ļoti augsta - no tā izriet, ka gandrīz visos gadījumos, ka remigrantam ir ģimene ar bērnu, pakalpojumu pieejamība ģimenēm ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Pilotprojekts pašvaldībās "Reģionālās remigrācijas koordinators" Latvijas valstspiederīgo atgriešanos kavē arvien intensīvāka integrēšanās mītnes zemē un saiknes ar Latviju vājināšanās - jo ilgāk tautieši dzīvo ārpus Latvijas, jo vairāk samazinās iespējamība, ka viņi atgriezīsies101. Būtisks izšķiršanās brīdis ģimenēm ar bērniem - atgriezties Latvijā vai palikt emigrācijā, bieži vien ir tad, kad bērns pieaug un ir jāiekārto bērnudārzā vai skolā. Neapšaubāmi, vēlmi atgriezties kavē arī ekonomiskie faktori - spēja atrast darbu vai izveidot uzņēmumu, kas nodrošinātu iztiku ģimenei. Valsts līmeņa pasākumi savulaik tikai iekļauti 2013. gadā izstrādātajā Remigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016. gadam. Tomēr jāatzīmē, ka, lai veicinātu ģimeņu remigrāciju, nozīmīgi ir ne tikai pasākumi valsts līmenī, bet ārkārtīgi svarīga ir tieši pašvaldību, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, loma. Turklāt tieši pašvaldības ir tās, kas vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanās negatīvajām sekām. Kā secināts jau iepriekš minētajā remigrantu aptaujā, kopumā gandrīz katrs piektais no tautiešiem, kuri atgriezušies Latvijā, norādījis, ka viņiem atgriezties būtiski būtu palīdzējusi kontaktpersona pašvaldībā, ar kuru sazināties un lūgt jau precīzāk viņa konkrētai situācijai atbilstošu informāciju. DLC priekšlikums DLC rosina īstenot pilotprojektu, pirmkārt, izveidojot reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kas sākotnēji aptvertu 5-10 plānošanas reģionu pārstāvjus un projektu vadītājus pašvaldībās šī uzdevuma veikšanai, no katra plānošanas reģiona pa vienam. Pēc detalizētas iepazīšanās ar ziņojuma punktā 1.3. minētā pētījuma "Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai" rezultātiem, balstoties uz pētījuma rezultātiem un citiem indikatoriem par pašvaldību darbu remigrācijas jomā, plānots noteikt 5-10 pilotpašvaldības, kurās varētu īstenot platformas izveidi remigrācijas veicināšanai. Reģionālā remigrācijas koordinatora funkcijas: • Remigrācijas jautājumu speciālists, pie kura ģimenes, kas vēlas atgriezties Latvijā, var vērsties un uzzināt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām, darba piedāvājumiem pašvaldības teritorijā, iespējām bērnus pieteikt bērnudārzā vai skolā, par pieejamiem mājokļiem un citiem jautājumiem; • Asistents ģimenēm - katrai remigrantu ģimenei tiek piesaistīts asistents, kurš sniedz ne tikai informāciju pēc pieprasījuma, bet pats aktīvi komunicē un jautā ģimenēm par aktuāliem jautājumiem, kur būtu nepieciešama palīdzība. Reģionālā remigrācijas koordinatora uzdevumi: • Koordinators katrā pašvaldībā veido speciālistu tīklu, iekļaujot gan pašvaldību iestādes, gan valsts iestādes, kā arī; • Koordinators veido potenciālajam remigrantam "Personalizētu piedāvājumu", kur atbilstoši remigranta interesēm, sagatavo un pilnveido piedāvājumu. "Personalizētais piedāvājums" iekļauj informāciju par interesējošajiem pakalpojumiem, dzīves vietas un uzņēmējdarbības iespējām - nepieciešamības gadījumā koordinators nodrošina atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā (piesaistot par atbalstu atbildīgo institūciju speciālistus); • Koordinators izveido reģionā pieejamā privātā un pašvaldības dzīvojamā fonda datu bāzi, ko var piedāvāt remigrantu ģimenēm. • Ņemot vērā koordinatora ciešo saikni gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan tieši - ģimenēm, viens no koordinatora uzdevumiem būtu arī monitorēt sniegto pakalpojumu kvalitāti un saturu, nepieciešamības gadījumā iniciējot korekcijas. Otrkārt, pilotprojekta ietvaros tiktu izveidots "Tautiešu atgriešanās fonds" - fonds ģimenēm, uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Piedāvājums dalības fonda aktivitātes nosacījumiem: • Prioritāri atbalsts sniegts ģimenēm ar bērniem; • Apjoms 180 000 (36 000 euro katram reģionam jeb 4 ģimenes reģionā), t.sk., līdz 9 000 euro vienam projektam - atbalsts proporcionāli plānotajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu summai, kas būtu no remigrantu maksāta apjoma; • Atbalsts pieejams Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionos, kā arī Rīgas plānošanas reģionā; • Attiecināmās izmaksas - pamatlīdzekļu iegāde remigranta dibinātam uzņēmumam. • Nosacījumi var tikt precizēti atbalsta pasākuma izstrādi laikā. Veidojot jebkura veida atbalsta mehānismu, būtiski, lai līdzīga veida atbalsts būtu pieejams arī Latvijā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka piedāvātais mehānisms (Fonds) veidots, balstoties uz nodokļu maksājumiem (saņem atbalstu proporcionāli veiktajām iemaksām), šāds fonds būtu līdzīgs pieejamajām nodokļu atlaidēm brīvostās un speciālajās ekonomikas zonās Latvijā: • jau šobrīd ir spēkā esošs regulējums, kas paredz 80% UIN un NĪN atlaidi, ja tiek veiktas investīcijas uzņēmumā. Šāds mehānisms ir pieejams Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālajās ekonomiskajās zonās; • 2017. gada 16. maijā Daugavpilī notika MK sēde, kurā tika skatīts jautājums par Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam īstenošanu, un tika atbalstīta iespēja veikt grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales SEZ iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Ierobežotas fiskālās telpas situācijā, ļoti būtiski atzīmēt ietekmi uz valsts budžetu: • 5 gados neitrāla ietekme uz budžetu - finansējums tiek izmaksāts pa gadiem - avansā viena gada summa; ja netiek sasniegts plānotais nodokļu un budžeta iemaksu apjoms, atbalsts tiek koriģēts; • Sākot ar 6. gadu - pozitīva ietekme uz budžetu - atbalsta periods ir beidzies; valsts un pašvaldību budžetā ienāk papildus maksājumi; • Projekta dzīvotspēja - projektam jāpiesaista arī komercbanku vai citu atbalsta programmu līdzfinansējums, piemēram, ALTUM, jebkurš cits atbalsta instruments, lai demonstrētu projekta dzīvotspēju. 7.2. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, dzīvo un strādā ārvalstīs (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārzemēs 2017. gada 1. janvārī bija 160 807 personas102, no tiem 42 007 nepilngadīgas personas103). Līdz ar to pieaug arī tādu gadījumu skaits, kad ārzemēs mītošo Latvijas valstspiederīgo ģimeņu dzīvēs iejaucas attiecīgo valstu bērnu tiesības sargājošās iestādes. Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu), bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem. Pievienojoties un ratificējot ANO Konvenciju par bērna tiesībām104, Latvijas valsts uzņēmās nodrošināt ne tikai visas konvencijā noteiktās bērna tiesības, bet arī izveidot efektīvus nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus (administratīvos, tiesu u.c.), kurus izmantojot, tiek nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība. ANO Konvencijas par bērna tiesībām 20. pants paredz, ka "bērnam, kuram uz laiku vai ilglaicīgi ir liegta iespēja dzīvot viņa vai viņas ģimenes vidē, vai, ja aizstāvot viņa intereses, nav iespējams atļaut turpmāku uzturēšanos šajā vidē, pienākas īpaša valsts aizstāvība un atbalsts." Savukārt NAP2020 [259] punktā noteiktais mērķis ir: "panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, un vardarbība ģimenē samazinās", savukārt [330] punktā noteiktais mērķis paredz: "veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos Latvijā". NAP2020 uzsver, ka "[..] ieguldījums ģimeņu stiprināšanā ir ieguldījums bērnu drošībā. Tas ir Latvijas nākotnes izaugsmes pamats". Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnus un nodevušas adopcijai. Reaģējot uz situācijas aktualitāti, 2016. gada 28. janvārī LR Saeima pieņēma deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs105. Deklarācija aicināja respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu. Saeima uzdeva Ministru kabinetam nodrošināt bērnu aizsardzību ārpus valsts robežām, sniedzot tiem atbalstu un piedaloties procesos ārvalstu iestādēs - tiesās un starptautiskajās institūcijās, kā arī Latvijas kompetentajām iestādēm pēc iespējas aktīvāk iesaistīties Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs, lai saglabātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu etnisko, kultūras un valodas identitāti. Informācijas apmaiņa par situācijām, kad no Latvijas valstspiederīgo aprūpes ārvalstī tiek izņemti bērni, ir viens no jautājumiem, par ko atbildīga Tieslietu ministrija (TM), pildot centrālās iestādes funkciju vairāku Latvijai saistošo starptautisko līgumu ietvaros bērnu tiesību aizsardzības jomā106. Visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītas problēmas ir Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā, ik gadus ~20 gadījumos bērns tiek sākotnēji izņemts no ģimenes: 2014. gadā bijuši 20 šādi gadījumi, 2015. gadā - 25, savukārt 2016. gadā fiksēti 24 gadījumi. Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pēdējo piecu gadu laikā ir krasi pieaudzis ārzemēs uzsākto lietu skaits, kurās tiek izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu spēja parūpēties par savām atvasēm. 4. tabula Uzsākto lietu skaits, kurās tiek izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu spēja parūpēties par bērniem Gads Lietu skaits kopā107 Tai skaitā ar: Apvienoto Karalisti Īriju Norvēģiju Vāciju citām valstīm 2010 53 18 14 0 5 16 2011 88 43 17 2 2 24 2012 102 51 17 2 12 20 2013 132 73 21 2 12 24 2014 122 75 10 7 9 21 2015 125 83 13 6 2 21 2016 119 69 10 6 4 30 Tas, kā tiek risinātas šāda veida problemātiskās situācijas, ir atkarīgs no TM rīcībā esošās informācijas par attiecīgo ģimeni, tomēr primārais mērķis ir - paturēt bērnu Latvijā. Bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs ir svarīga kompleksa pieeja, proti, risināt jau radušās tiesiskās problēmas, novērst to cēloņus un uzlabot iesaistīto institūciju sadarbību pārrobežu ģimenes lietās. Pašlaik vienīgā iestāde Latvijā, kas ir tiesīga veikt faktiskās situācijas un apstākļu izvērtējumu kopsakarā ar bērnu vislabākajām interesēm, ir attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa, tāpēc arī atbilstoša pārstāvība galvenokārt ir atkarīga tieši no bāriņtiesas. Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota iestāde, un tā ievēlē bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus. Turklāt pašvaldībai ir pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti. Vienlaikus pašvaldības dome nodrošina juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija108. Ārvalstīs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenei nonākot vietējo tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek piesaistītas arī Latvijas bāriņtiesas, un TM sadarbībā ar konkrēto bāriņtiesu apzina piemērotāko situācijas risinājumu. Situācijās, kad bērns varētu atgriezties vecāku aprūpē, papildu tiek arī noskaidrots, vai ģimene iepriekš ir bijusi bāriņtiesas vai sociālā dienesta redzeslokā. Taču gadījumos, kad objektīvi paredzams, ka bērnu nebūs iespējams atgriezt vecāku aprūpē (ir bijusi smaga vardarbība, apreibinošo vielu lietošanas un atkarības problēmas utt.), TM vēršas attiecīgajās bāriņtiesās ar lūgumu apzināt un izvērtēt, vai bērna turpmāko aprūpi nevarētu uzņemties kāds no Latvijā dzīvojošiem bērnu radiniekiem vai atsevišķos gadījumos - audžuģimene. Latvijas valsts iespējas palīdzēt ģimenēm ārvalstīs, kuras cīnās par tiesībām paturēt savus bērnus pēc tam, kad mītnes valsts varas iestādes lēmušas par aizgādības tiesību pārtraukšanas vai atņemšanas procesa uzsākšanu, ir ierobežotas. Taču, lai mazinātu iespēju, ka Latvijas valstspiederīgajiem svešā zemē aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vai atņemtas nepamatoti, TM sadarbībā ar bāriņtiesām aktīvi izmanto iespējas oponēt un iestāties par Latvijas valstspiederīgo interesēm - vēršot uzmanību uz starptautiski atzītiem bērnu tiesību aizsardzības principiem un, pēc iespējas panākot lietas izskatīšanas nodošanu Latvijas iestādēm, vai bērna ievietošanu radinieka aprūpē (Latvijā, ārvalstī), vai arī bērnu atgriešanu vecāku aprūpē. Ņemot vērā minēto, pieaug to gadījumu skaits, kad Latvija (bāriņtiesas ar TM starpniecību) iesniedz ārvalstu kompetentajām iestādēm lūgumus nodot lietu izskatīšanai Latvijā (nodot jurisdikciju, pamatojoties uz apstākļiem, ka bērnam ir īpaša saikne ar valsti un tas atbilst bērna interesēm) vai sniegt pārstāvības iespēju. 5. tabula LR iesniegtie jurisdikcijas pieprasījumi un pārstāvja dalības lūgumi Gads Lietu skaits kopā No tām: jurisdikcijas jautājums, kopā Tostarp jurisdikcijas pieprasījums Tostarp pārstāvības nepieciešamība 2014 122 15 7 10 2015 125 22 6 15 2016 119 22109 9 17 Atzīstot nozīmīgo bāriņtiesu lomu bērnu tiesību aizsardzībā, TM pastāvīgi stiprina sadarbību ar bāriņtiesām, lai efektīvāk varētu reaģēt pārrobežu ģimenes lietās. Tomēr jāatzīst, ka gadījumi, kad lietā tiek aizskartas bērnu tiesības, pārsvarā ir sarežģīti, prasa specifiskas zināšanas jurisprudencē (tai skaitā starptautiskajās tiesībās, cilvēktiesībās, iesaistītās ārvalsts tiesībās), kā arī spēju profesionāli pārstāvēt Latvijas valsts un cietušās personas intereses attiecīgajā svešvalodā. Problēma Šobrīd bāriņtiesām nav pietiekošas kapacitātes un bieži trūkst profesionālo zināšanu un specifisko prasmju, lai kvalitatīvi nodrošinātu pieprasījumu par jurisdikcijas nodošanu sagatavošanu/iesniegšanu un pārstāvētu Latvijas valstspiederīgo bērnu intereses ārvalstu tiesās vai citās kompetentajās institūcijās. Līdz ar to ievērojami palielinās risks, ka tiek pārkāptas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesības, tai skaitā tiesības uz savu pilsonību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, vārdu un ģimenes saišu saglabāšanu, kā arī valodu. DLC priekšlikums Ievērojot iepriekš minēto, primāri būtu vērtējama pašvaldības iesaistīšana bāriņtiesas pārstāvības nodrošināšanai. Lai paaugstinātu bāriņtiesu profesionalitāti, apsverama ir bāriņtiesu kapacitātes stiprināšana. Taču kapacitātes stiprināšana ir ilgstošs un nepārtraukts process, bet bērnu tiesība un intereses ir jānodrošina prioritāri. Lai virzītos uz mērķi - kvalificēti aizstāvēt bērna tiesības un intereses - DLC eksperti kā tūlītēju risinājumu Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs piedāvā uzsākt pilotprojektu, piesaistot kvalificētus speciālistus-juristus ar attiecīgām zināšanām un kvalifikāciju, kas nepieciešama, bet trūkst bāriņtiesu speciālistiem savu funkciju veikšanai augstākā - starptautiskā līmenī. Papildus tam jautājuma organizēšanai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā nozīmējams koordinators. Pilotprojekta provizoriskās izmaksas - 54 457 euro gadā (no tiem 14 657 euro gadā administrēšanas izmaksas koordinatoram). Finansējums aprēķināts, ņemot vērā iespējamību, ka pārstāvība būs nepieciešama (pēc tiesas uzaicinājuma) 5 lietās un gada laikā nāksies koordinēt 50 lietas. Pilotprojekta ilgums - 1 (viens) gads, pēc tam izvērtējot tā efektivitāti, lietderību un rezultātus. 1 Dunn K., Banati P. (2015) Strength in Numbers: How longitudinal research can support child development. UNICEF Office of Research-Innocenti, Florence. https://www.unicef-irc.org/research/pdf/423-glori-report_2015.pdf (sk.01.06.2016.) 2 "Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā", lai monitorētu narkotisko vielu lietotāju dzīves ceļu, SPKC (2016). Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā. http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/DatuAvoti/DispForm.aspx?ID=392 un 7. izpētes vilnis "Pētījumam par veselību, novecošanos un pensiju sistēmu Eiropā - SHARE, Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE (2016). http://www.share-project.org/ 3 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden programmas "Valsts administrācijas mobilitāte" ietvaros, īstenojot projektu "Pierādījumos balstīta ģimenes politika tautas ataudzes veicināšanai: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzes apmaiņa" (PA-GRO-958) laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim DLC eksperti pieredzes apmaiņas vizītēs apmeklēja ar ģimenes atbalsta politikas plānošanu un īstenošanu saistītas institūcijas Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā. 4 Detalizētāka informācija par pētījumu pieejama "Generations and Gender Programme" interneta vietnē: http://www.ggp-i.org/ (10.06.2017.) 5 Heckman, J.J. (2013). Research Summary: The Lifecycle Benefits of an Influential Early Childhood Program. https://heckmanequation.org/resource/research-summary-lifecycle-benefits-influential-early-childhood-program/ (03.06.2017.) 6 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early Childhood Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy. https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/ (03.06.2017.) 7 Piemēram, Ministry of Social Affairs and Health (2013). Child and Family Policy in Finland. https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/69916/URN_ISBN_978-952-00-3378-1.pdf?sequence=1 (13.06.2017.) 8 Estonia. Strategy of Children and Families, 2012-2020: Great Children, Smart Parents, Strong Society. https://www.sm.ee/sites/default/files/content-editors/Ministeerium_kontaktid/Valjaanded/lpa_kokkuvote_eng.pdf (03.06.2017.) 9 Inspire: Seven Strategies for Ending Violence Against Children. (http://www.who.int/violence_injury_prevention/violence/inspire/en/ (01.06.2017.) 10 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early Childhood Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy. https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/ (03.06.2017.) 11 Kārkliņa, I. (2013). Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori. Rīga: RSU. http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi (03.06.2017.) 12 Putniņa, A. (2016). Agrīnās brīdināšanas sistēmas pilotprojektu izvērtējums: preventīva programma pirmsskolas izglītības iestādēs. Nepublicēts. 13 Informācija par pirmsskolas iestāžu skaitu pašvaldībā iegūta no VIIS; dati uz 2017. gada 27. februāri. 14 IZM dati par 2016/2017 gadu, bet plānā iekļautas 312 skolas, kur PII programmu apgūst 10 un vairāk bērnu. 15 Teritorijas attīstības indekss ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara jeb nozīmības koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību) attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Sk. http://www.vraa.gov.lv/lv/analitiska_darbiba/attistibas_indekss/ (03.06.2017.) 16 Saskaņā ar 2015. gada teritoriālās attīstības indeksu 10 bagātākās pašvaldības. 17 Mediacija.lv (2017). Kas ir mediācija? http://www.mediacija.lv/?Kas_ir_medi%C4%81cija%3F (10.06.2017.) 18 CSP (2016). Bērni Latvijā. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_12_berni_latvija_2016_16_00_lv_en.pdf (03.06.2017.) 19 Valsts policijas "Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2016. gada 12 mēnešos". 20 http://www.lm.gov.lv/text/1257 21 Informācija no LM mājaslapas. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/99 22 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams: http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/gimenes-valsts-pabalsts 23 Valsts sociālo pabalstu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 19.novembris, nr.168. 24 CSP (2016). SDG05. Valsts sociālie pabalsti. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__socdr/SD0050.px/table/tableViewLayout2/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe 25 Informācija no Igaunijas sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapas. Pieejams: http://vana.sotsiaalkindlustusamet.ee/family-benefits 26 https://www.budapestfamilysummit.com/en/ 27 Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija, balstoties uz CSP datiem; 28 Noteikumi par stipendijām: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.septembris, nr.138. 29 Valsts kanceleja (2013). Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://petijumi.mk.gov.lv/, (44.lpp., 70.lpp., 103.lpp., 104.lpp.) 30 Informāciju pēc 12.Saeimas deputāta I. Parādnieka lūguma sagatavoja Ungārijas vēstniecība Latvijā. 31 CSP (2015). IDG06. Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0060.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 32 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. Pieejams:http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (13.11.2017.) 33 SDKS, Ances un Jūrkalnes pagasta sieviešu aptaujas rezultāti - nosacījumi, pie kādiem sievietes būtu gatavas laist pasaulē bērnus, 2016. gada maijs. Pieejams: http://www.lps.lv/uploads/docs_module/Demografija.pdf (13.11.2017.). 34 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.) 35 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (07.07.2015.) 36 Sedlenieks, K., Rolle, K. (2017). Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē. Rīga: RSU. http://paligsvecakiem.lv/tevi-ir-svarigi/kampana/ (07.06.2017.) 37 OECD (03.2016). Policy breaf. Parental leave: Where are the fathers? https://www.oecd.org/policy-briefs/parental-leave-where-are-the-fathers.pdf (08.06.2017.) 38 Eurofound (2015). Promoting uptake of parental and paternity leave among fathers in the European Union. https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1508en.pdf (08.06.2017.) 39 Nodibinājums Tēvi (2017). Par mums. http://tevi.lv/lv/par-mums/ - Nodibinājums Tēvi ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2015. gada 24. septembrī kā turpinājums mediju aģentūras "Inspired" sociālajai iniciatīvai "Tēvs un bērns", kuras īstenošana notika ciešā sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze". Pēc kampaņas "Būt tēvam - tā ir māksla!" organizēšanas 2014. gadā, tika pieņemts lēmums dibināt jaunu organizāciju, lai sasniegtu nospraustos mērķus - veicināt un popularizēt ģimenes dzīvē iesaistīta tēva tēlu un lomu, kā arī mazināt traucējošos ar tēva lomu saistītos stereotipus. 40 Nodibinājums Centrs Dardedze (2014). Atklās sociālo kampaņu "Būt tēvam - tā ir māksla!" http://www.centrsdardedze.lv/lv/jaunumi/tevukampana (05.06.2017.) 41 http://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/en/kinds-family-allowances#Parental%20Benefit 42 https://www.budapestfamilysummit.com/en/ - informācija izskanēja forumā. 43 http://www.who.int/pmnch/topics/maternal/htsp101.pdf 44 Piemēram, VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (sk. 07.07.2015.); PKC (2015). Pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku. http://www.pkc.gov.lv/images/Gala_zi%C5%86ojums_19012016.pdf (sk. 01.06.2016.) 45 SPKC (2016). Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls Latvijā. http://www.spkc.gov.lv/nacionalais-veseligo-pasvaldibu-tikls-latvija/ (sk. 06.06.2016.) 46 Piemēram, Vaestoliitto (2015). The Family-friendly workplace. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/ (01.06.2017.) 47 Izvērsti: Valsts pētījumu programmas "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (EKOSOC-LV) projekts "Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai" 48 Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2014. 8. augusts, Nr.155. 49 Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 22. decembris, Nr. 187. 50 Ekonomikas ministrijas 06.06.2017. prezentācija Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomitejā (http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&srcv=dt) 51 Informāciju sniedza Ekonomikas ministrija. 52 Demogrāfijas lietu apakškomisijas 2017. gada 6. jūnija sēde. Pieejams: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&prevCat=12|Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 53 Sk. pamatojumu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" anotācijā, Latvijas Republikas Saeimas elektroniskajā vietnē: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Par+pal%C4%ABdz%C4%ABbu*)&SearchMax=0&SearchOrder=4 54 BISS (2015). A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5746bc728b03e.pdf (07.07.2017.) 55 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte.http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.) 56 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (07.07.2015.) 57 Latvijas Republikas E-veselības portāls. Stomatoloģiskās slimības. https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/slimibas-un-to-profilakses/stomatalo%C4%A3ija-un-mutes-dobuma-slim%C4%ABbas (07.07.2015.) 58 Kroniņa, L. (2017).Bērnu baiļu un trauksmes zobārstniecībā saistība ar mutes veselību un psihosociālajiem faktoriem. Promocijas darbs. Rīga: RSU. http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi (07.07.2015.) 59 Mobilās zobārstniecības projekts. http://www.mutesveselibascentri.lv/lv/mobila-zobarstnieciba/mobilas-zobarstniecibas-projekts (07.07.2017.) 60 Latvijas Zobārstu Asociācija (LZA). Latvijas Zobārstniecības aprūpes gadagrāmata par 2015 gadu. http://www.lza-zobi.lv/lv/par-asociaciju/gada-gramatas (07.07.2017.) 61 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.) 62 Vaestoliitto (2015). Family friendly workplace: Societal benefits. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/the-societal-benefits/ (sk. 19.05.2017.) 63 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-1006_lv.htm (sk. 19.05.2017.) 64 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā, 2016, http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf (sk. 19.05.2017.) 65 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā, 2016, http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf (sk. 19.05.2017.) 66 Sevilla, A., Borra, C. (2015). Parental Time Investments in Children: The Role of Competition for University Places in the UK. IZA DP No. 9168. http://ftp.iza.org/dp9168.pdf (sk. 19.05.2017.) 67 Guryan, J., Hurst, E. and Kearney, M. (2008). "Parental Education and Parental Time With Children," Journal of Economic Perspectives, Summer 2008: 23-46 68 Del Boca, D., Flinn, C. and Wiswall, M. (2014). Household Choices and Child Development. Review of Economic Studies. 81, 137-185. 69 Kantar TNS pētījums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu 2017. gada 18.-24. maijs, n=913 darba ņēmēji visā Latvijā. 70 Kantar TNS veiktā aptauja, 2017. gada 8.-12. maijs, n=315 ekonomiski aktīvo uzņēmumu vadītāji (īpašnieki, direktori, valdes locekļi) 71 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze. 72 Ieteikumi optimālai bērnu aprūpes pakalpojumu organizācijai, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2016. gada jūnijs, nepublicēts. 73 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.) 74 Ziņojums par elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku, tiesisko un politisko ietvaru projekts. SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2017. gada maijs, nepublicēts. 75 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF, Starpziņojums par pētījumā iesaistīto uzņēmumu līdzšinējām praksēm, risinot darbinieku bērnu aprūpes jautājumus, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2016. gada maijs 76 BISS, ODA, SIF (2015). Pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē. http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/3126/biss_petijums_lv.pdf (sk. 19.05.2017.) 77 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta statusu ieguva 31 uzņēmums, bet 2016 gadā 26 uzņēmumi. 78 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.) 79 Vaestoliitto (2015). The Family-friendly workplace. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/ (01.06.2017.) 80 https://rodzinaipraca.gov.pl/przewodnik/ 81 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (skatīts 02.05.2017) 82 Informācija sniegta pēc DLC vadītāja pieprasījuma. 83 Informāciju sniedza VARAM pēc DLC vadītāja pieprasījuma (dati uz 2017. gada februāri). 84 Informāciju sniedza IZM un VARAM pēc DLC vadītāja pieprasījuma. 85 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams: http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/berna-kopsanas-pabalsts 86 Saskaņā ar VSAA sniegto informāciju, BKP 2016. gadā no bērna 1,5-2 g.v. kopā izmaksāts 5,0 milj. eiro apmērā. Vidēji BKP mēnesī izmaksāts 11,2 tūkst. personām. 87 Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, par 2017.g. valsts budžeta finansējums, kas paredzēts bērnu no 5 g.v. izglītošanā nodarbināto pedagogu atlīdzībai (VSOI un darba samaksa) (izņemot speciālo PII pedagogu atalgojumu), ir 27 651 023 eiro. Ja pieņem, ka tādas pašas izmaksas ir arī par 3-4 g.v. bērniem, tad 50% no šis summas veido ~14 milj. gadā. 88 Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.2010-21-01, 19.punkts. 89 Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. 2005-12-0103, 24. punkts. 90 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (skatīts 02.05.2017) 91 Āboliņa L. Ģimene un tās atbalsta politikas attīstība Latvijā. Latvijas Universitāte: Promocijas darbs, 2016, 115.lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31863/298-54487-Abolina_Liga_la10049.pdf?sequence=1&isAllowed=y (skatīts 11.02.2017) 92 LR BĢLM, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" (2008) Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai. http://www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/statistika_un_petijumi/?doc=1877&page= (sk. 12.07.2015.) 93 MK 2015. gada 9. marta rīkojums Nr. 114 "Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu"" http://likumi.lv/ta/id/272710-par-koncepciju-par-adopcijas-un-arpusgimenes-aprupes-sistemu-pilnveidosanu (sk. 05.08.2015.) 94 Labklājības ministrijas sniegtā informācija. 95 Labklājības ministrijas sniegtā informācija. 96 CSP datu bāzes. 97 VARAM (2014). 1. starpatskaite. Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes. http://www.varam.gov.lv/files/text/Petijums_1 %20starpatskaite.pdf (sk. 11.07.2015.) 98 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam (apstiprinātas 2011. gada 20.oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.542, prot. Nr.58 21.§. 99 Hazans, M. (2016). Atgriešanās Latvijā: reemigrantu aptaujas rezultāti. Rīga: LU DMPC. http://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/Atgriesanas_Latvija_-_petijuma_zinojums_FINAL03.pdf (10.06.2017.) 100 Turpat. 101 Mieriņa, I. (zin.red), (2015). Latvijas emigrantu kopienas. Cerību diaspora. https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FSI_Ceribu_diaspora_pub.pdf (03.06.2017.) 102 http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf 103 http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISAG_Aarvalstiis_pec_DZGada_VPD.pdf 104 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150 105 https://likumi.lv/ta/id/279846-deklaracija-par-nepilngadigo-latvijas-valstspiederigo-tiesibu-aizsardzibu-arvalstis 106 Tieslietu ministrija atbilstoši kompetencei nodrošina saistošo starptautisko līgumu bērnu tiesību aizsardzības jomā izpildi/sadarbību - ES Regula Nr. 2201/2003, Hāgas konvencija par bērnu civiltiesisko nolaupīšanu, Hāgas konvencija par bērnu aizsardzības pasākumiem 107 Lietu veidi: • Latvijas bāriņtiesai nepieciešams iegūt pierādījumus par ārvalstīs dzīvojošu personu; • Latvijas bāriņtiesa apsver Latvijā dzīvojošam bērnam iecelt aizbildni - ārvalstī dzīvojošu radinieku; • ģimene vai aizbildnis, kas bijis bāriņtiesas redzeslokā, pārceļas uz dzīvi ārvalstīs; • vecāks vai citi ģimenes locekļi ziņo par nepietiekamu bērna aprūpi ārvalstī; • ārvalstu institūcijas ziņo par Latvijas valstspiederīgo ģimeni, kas nonākusi to redzeslokā - informācija par ģimenes vēsturi, atbildīgo institūciju iepriekšējo iesaisti, pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vecāku atbildību; • ārvalstu institūcijas ziņo par no Latvijas valstspiederīgo ģimenes izņemtajiem bērniem (nepietiekama aprūpe; pamešana novārtā; uzraudzības nenodrošināšana; drošības/veselības/dzīvības apdraudējumi (alkohols, narkotikas, vardarbība)); • ārvalstu institūcijas ziņo par ģimeni, kas bijusi redzeslokā, bet tad devusies uz Latviju. 108 Bāriņtiesu likuma 2. panta pirmā daļa, 5. panta sestā daļa, 9. panta pirmā daļa, 48. panta trešā daļa. 109 Dati uz 02.03.2016. Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis 2. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" Ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" sastāvs Sadarbības platformas vadītājs: Imants Parādnieks - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Sadarbības platformas locekļi (alfabēta secībā): Līga Āboliņa - LM valsts sekretāra vietniece Kārlis Eņģelis - labklājības ministra padomnieks Nita Jirgensone - PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Pēteris Leiškalns - sociālo lietu eksperts Ilmārs Mežs - demogrāfs, Latvijas Universitātes pētnieks Karina Ploka - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Jolanta Plūme - FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Egita Pole - VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Edgars Putra - FM parlamentārais sekretārs Ieva Skubiņa (bij. Kārkliņa) - DLC koordinatore, PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Eva Upīte - Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Pieaicinātie speciālisti: Linda Liepa - LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Dace Valte-Rancāne - PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis 3. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" 3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā Ģimenes loma laika gaitā ir mainījusies, tomēr tās nozīmīgums vienmēr ir atzīts par augstāko vērtību. Īpaši Latvijā, kurā vēsturiski ir veidojušās stipras un kuplas ģimenes. Ikviens, kas pētījis savu dzimtas koku, var pārliecināties, ka vēl pirms simts gadiem tradicionāli latviešu ģimenēs auga pieci, septiņi, desmit un pat vairāk bērnu. Latviešu dižgari, kas likuši pamatus latviešu nacionālajai pašapziņai un veicinājuši Latvijas valstiskumu, paši auguši šādās lielās ģimenēs - šeit jāmin gan Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kārlis Skalbe, gan Jānis Čakste un Kārlis Ulmanis. Valsts pamats ir cilvēki! Tādēļ šogad, atzīmējot Latvijas valsts 100gadi, jo svarīgāk ir atcerēties un godināt ģimenes, it īpaši kuplās ģimenes, kuras devušas un vēl dos būtisku ieguldījumu tautas un valsts turpinātībai cauri gadsimtiem. Mūsu valsts jau realizē Goda ģimenes apliecību (3+ ģimenes kartes) programmu, kas ar katru brīdi vēršas plašumā piepulcējot arvien lielāku atbalstītāju skaitu, sniedzot īpašus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Šī valsts, sadarbībā ar uzņēmējiem veidotā, lojalitātes programma ir kļuvusi par plašāko no jebkura komersanta individuāli realizētajām lojalitātes programmām, to novērtējušas un izmanto jau vairāk, kā 20 000 Latvijas Goda ģimenes. Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, tiek piedāvāts 2018. gadu izsludināt par "Goda ģimenes gadu", kurā iecerēts godā celt Latvijas ģimenes - gan tās, kuras izaudzinājušas trīs vai vairāk bērnus un viņu atvases jau pieaugušas, gan tās, kuras šodien saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz savu sevišķo pienesumu, audzinot lielāku bērnu pulku - ir daudzbērnu jeb Goda ģimenes atbilstoši likumam, gan tās jaunās ģimenes, kuras tikko veidojas, nostiprinot savas attiecības laulībā un šobrīd vēl rūpējas par vienu, diviem bērniem, bet varētu piepulcēties Goda ģimeņu pulkam. Tādējādi Goda ģimenes gadā caurvijot Pagātnes - Tagadnes - Nākotnes dimensijas. Stipra ģimene balstās stabilās attiecībās. Attiecības un to kvalitāte ļoti atkarīgas arī no sabiedrības, kurā pāris dzīvo. Tāpēc ir būtiski stiprināt laulības, ģimenes un bērnu kā vērtību uztveri sabiedrībā kopumā un atbildības apziņu katrā sabiedrības dalībniekā personīgi. Tad vairosies arī kuplu un krietnu ģimeņu skaits! Veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti un uzsākot īstenot "Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", 2018. gads tiek izsludināts par "Goda ģimenes gadu", Latvijas simtgadē organizējot plašu programmu Goda ģimeņu cildināšanai. Mūsu, kā sabiedrības nākotne ir atkarīga no mūsu pašu bērniem, no viņu izaugsmes, krietnuma, labdabības, godprātības, prasmēm un protams arī skaita. Lai to pienācīgi nodrošinātu mums jādod savs nozīmīgs pienesums veltot savas rūpes un uzmanību bērniem. Tāpēc arī Goda ģimenes gada moto - "Laiks bērniem!", kas iedzīvināms gan katram personīgi, gan valstiski - šodien, rīt, svētkos un ikdienā. "Goda ģimenes" gadam tiek izvirzīti sekojoši mērķi: