3. Article

Valstij iegādāties nepieciešamo naftas produktu apjomu un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību. Turpmāk ziņojumā netiek apskatīts trešais variants, jo tas nav praktiski īstenojams līdz 2018.gada 1.jūlijam (jauna naftas produktu rezervju nodrošināšanas perioda sākums), tomēr tas var būt pamats diskusijai par turpmāku sistēmas uzlabošanu nākotnē. 1.variants: Konkursa procedūra var būt organizēta, piemērojot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Risinājums paredz konkursa organizēšanu, piemērojot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu (ADJIL). Piemērojot ADJIL, ir iespējama slēgta konkursa izsludināšana, t.i. iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties konkursā, bet konkursa organizators ir tiesīgs uzaicināt piedalīties tā izvēlētos kandidātus. Attiecīgi konkursa piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina. ADJIL 44.panta pirmās daļas otrais punkts pieļauj izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja pasūtītājs ir saņēmis valsts drošības iestādes atzinumu, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar kandidātu vai pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai. Tādējādi šādā veidā būtu iespējams kliedēt paustās sabiedrības bažas attiecībā uz atsevišķu konkursa pretendentu atbilstību, kā arī novērst iespējamos riskus enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma iestāšanās gadījumā. ADJL pamatā ir Eiropas Savienības iepirkumu regulējums, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK14 (turpmāk - Direktīva 2009/81/EK). Atbilstoši Direktīvas 2009/81/EK regulējumam un COM ziņojumā sagatavotajam skaidrojumam, Direktīva 2009/81/EK un līdz ar to ADJIL attiecas uz "sensitīviem pakalpojumiem". ADJIL stājies spēkā 2011.gada 16.novembrī, taču, kā jau minēts iepriekš, Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jau 2010.gada 23.martā. Līdz ar to koncepcijas izstrādes laikā nebija iespējams apskatīt cita veida risinājumu, kādu piedāvā ADJIL. Izveidotā koncepcija paredzēja, ka naftas rezervju izveide tiek nodrošināta, piemērojot PIL nosacījumus. PIL noteiktās prasības un to biežās izmaiņas, kā arī kopējais iepirkuma procedūras termiņš ir par iemeslu cita risinājuma meklēšanai, nodrošinot efektīvāku drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā. Ņemot vērā naftas rezervju pakalpojumu mērķi - energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšana ārkārtas sistuācijas un enerģētiskās krīzes gadījumā (piegādes drošības aspekts un informācijas aizsardzības aspekts), ADJIL ir piemērojams naftas rezervju pakalpojuma iepirkumam. Šāds risinājums nodrošinātu valstij iespēju organizēt konkursa procedūru ātrāku kārtošanu, kā arī atlasīt kandidātus, ņemot vērā valsts energoapgādes drošuma intereses, piemēram, paredzot ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskajam izvietojumam, prasības kandidātu reputācijai un citiem aspektiem. Pašlaik Enerģētikas likuma 72.pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. Par šā panta pirmajā daļā minētā drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu un sniegšanu Ekonomikas ministrija reizi gadā līdz kārtējā gada 1.jūnijam izsludina atklātus konkursus. 1.varianta ieviešanai nepieciešamās darbības 1.varianta ieviešanai turpmāk naftas rezervju konkursa īstenošanā būtu piemērojams ADJIL, izsludinot slēgtu konkursu, t.i. iepirkuma procedūru, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina. Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams: 1) Veikt grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā"; 2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam, balstoties uz ADJIL procedūrām un prasībām. 2.variants: Turpināt nodrošināt drošības rezervju pakalpojumu saskaņā ar PIL, paredzot atsevišķas atkāpes procedūrā. Ņemot vērā to, ka 2017.gada konkursa noslēgšanās kavējuma viens no galvenajiem iemesliem bija PIL 42.panta prasības par kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu procedūru piemērošanu saistībā ar pieprasāmo informāciju ārzemju pretendentiem drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, būtu nepieciešams paredzēt stingrākus nosacījumus nolikumā. Pašlaik Latvijā reģistrētajiem komersantiem ir noteikts laika ierobežojums attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, savukārt ārvalstī reģistrētajiem komersantiem tāda laika ierobežojuma nav. Nolikumā nepieciešams atrunāt ka naftas rezervju konkursā gan Latvijā reģistrētajiem pretendentiem, gan ārvalstīs reģistrētajiem būtu jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus noteiktajā termiņā, piemēram divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas. Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds risinājums neparedz iespēju atteikt kandidātam dalību konkursā, balstoties uz tā reputāciju vai iespējamajiem drošības riskiem. Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams: 1) veikt grozījumus PIL, paredzot, ka naftas rezervju pakalpojuma konkursā ir iespējams noteikt stingrākas prasības attiecībā uz PIL 42.panta prasību izpildi un nosakot ģeogrāfiskā izvietojuma ierobežojuma iespēju (piemēram, naftas rezervju maksimālā piegādes laika samazināšanu). 2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam, nosakot, ka naftas rezervju konkursā gan Latvijā reģistrētajiem pretendentiem, gan ārvalstīs reģistrētajiem pretendentiem būtu jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus noteiktajā termiņā, piemēram, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas, un nosakot ģeogrāfiskā izvietojuma ierobežojumu (piemēram, naftas rezervju maksimālā piegādes laika samazināšanu). 3.variants: Iegādāties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves, pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli. Liela daļa ES dalībvalstu iegādājas naftas produktus valsts īpašumā un uzglabā to kā naftas rezerves, izveidojot aģentūru vai īpaši izveidotu struktūru. Pārsvarā ES dalībvalstīs, kurās par naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu ir atbildīgas valsts izveidotas aģentūras vai struktūras, Direktīvas 2009/119/EK normu īstenošanai nepiemēro normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā vai gadījumā. Ņemot vērā jau iepriekš konstatētos problēmjautājumus, kā arī COM ziņojumā minēto, proti, ka labākais risinājums ir veidot centralizētu naftas rezerves izveides modeli, kura obligāts priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas produktu iegādei valsts īpašumā, secināms, ka efektīva ar Direktīvu 2009/119/EK valstij uzlikto pienākumu izpilde panākama, iegādājoties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabājot tos kā naftas rezerves, kā arī izveidojot aģentūru vai īpaši izveidotu struktūru, kas darbojas uz komercdarbības principiem, pērkot un pārdodot naftas produktus. Tomēr šāds naftas rezerves izveides modelis nav iespējams bez valsts sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei, tādējādi nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts īpašums. Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams: 1) veikt padziļinātu izvērtējumu labākajam iespējamajam aģentūras risinājumam, ņemot vērā ES dalībvalstu pieredzi, kā arī izvērtējot labākās prakses piemērus; 2) veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos; 3) pakāpeniski piešķirt valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei. Naftas produktu iegādei apjomam, kas atbilst 90 dienām, nepieciešami ap 150 milj. EUR valsts budžeta finansējums. Papildus nepieciešami līdzekļi uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai, naftas produkta pirkšanas un pārdošanas cenas apdrošināšanai, kā arī administratīvo izmaksu segšanai. Kā atbilstošākais risinājums konstatēto problēmjautājumu risināšanai iespējami īsākajā termiņā ir izvēlēts 1.variants. Taču ilgtermiņa risinājums būtu naftas produktu rezervju izveide un uzglabāšana, kas nodota valsts izveidotai aģentūrai.