7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu padome - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110. pantam, un pievienojas Pieteikuma iesniedzējas argumentiem. Zvērināti advokāti tikai ļoti retos gadījumos pilnībā un uz visu bērna kopšanas laiku pārtraucot savu profesionālo darbību, jo tad varot atpalikt no jaunākajām judikatūras un likumdošanas tendencēm, bet klienti izmantojot cita zvērināta advokāta sniegto palīdzību. Bērna kopšanas laikā uz darba līguma pamata nodarbinātas personas profesionālās kvalifikācijas izmaiņas esot apmēram tādas pašas kā pašnodarbinātai personai, taču šo izmaiņu tiesiskās sekas pašnodarbinātās personas - zvērināta advokāta - gadījumā esot neizdevīgākas, jo advokāta klientiem neesot uzlikti un nevarot tikt uzlikti tādi pienākumi kā darba devējam. Tiesību normas paredzot darbavietas saglabāšanu darbiniekam, bet zvērinātam advokātam šādas garantijas neesot. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpina gūt ienākumus, un personām, kuras šā paša atvaļinājuma laikā ienākumus negūst. Šāda atšķirīga attieksme neesot attaisnojama. Turklāt tieši ekonomiskās lejupslīdes apstākļos esot īpaši svarīgi veicināt nodarbinātību. Taču apstrīdētā norma likusi pabalsta saņēmējam izdarīt izvēli starp iespēju saņemt pabalstu un risku zaudēt savu klientūru un kvalifikāciju, proti, zaudēt paša radīto darbavietu. Tādējādi apstrīdētā norma esot labvēlīga personām, kuras necenšas atgriezties darba tirgū, un nelabvēlīga personām, kuras rīkojas pretēji - cenšas uzlabot savu labklājību ne tikai uz valsts atbalsta rēķina. Tāpēc apstrīdētās normas ekonomiskais mērķis esot vērtējams kritiski. Kritiski vērtējams esot arī arguments, ka Pieteikuma iesniedzējai, izvēloties profesiju, vajadzējis pieņemt arī šādas izvēles rezultātā radušās ar nodokļiem saistītās sekas, - apstrīdētā norma stājusies spēkā gandrīz desmit gadus pēc tam, kad Pieteikuma iesniedzēja izvēlējusies profesiju. Tiesiskās paļāvības princips nenozīmējot personas tiesības pēc profesijas izvēles paļauties uz to, ka valsts neveiks grozījumus nodokļu tiesiskajā regulējumā, taču dodot pamatu paļauties uz to, ka valsts nepieļaus personu diskrimināciju, citstarp arī ģimenes aizsardzības pasākumu īstenošanā.